Būt pieņemtam līdzaudžu vidū

2019. gada 25. oktobris 00:00

Filmas «Jelgava’94» vērojums 2019. gada jaunieša acīm. Svētdien kinolenti demonstrēs arī Bauskā.

Jelgavas kultūras namā šoruden pirmizrāde bija Jāņa Ābeles režisētajai kinofilmai par 1994. gada dzīvi Jelgavā – «Jelgava’94». Svētdien, 27. oktobrī, Bauskas kultūras centrā arī baušķenieki šo kinolenti varēs noskatīties. Vēroju to kopā ar ģimeni, interesanti bija klausīties vecākos par viņu atmiņām un izdarībām 1994. gadā.

No pareizā zēna – par bandas locekli
Filmas galvenie varoņi ir Jānis, kuru tēlo Bruno Bitenieks, Zombis Endija Žuka tēlojumā, Nāve, ko atveido Alekss Tauriņš, Kristīnes tēlā Elizabete Zviedre. Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jelgavas zēns Jānis. Jaunietim ir augsti mācību sasniegumi skolā, viņš ir noslēdzies sevī, tomēr iemīlēšanās skolasbiedrenē Kristīnē un jauniegūti draugi Nāve un Zombis atver citu lappusi Jāņa dzīvē – viņš kļūst par Jelgavas bandas locekli, klausās smago metālu, kļūst par mūziķi grupā. Skolotāji agrāk mierīgajā jaunietī tagad saskata šausminošu puiku, kas spēj nolamāt pedagogu «no galvas līdz kājām».

No filmas atmiņā ir padomju laikam raksturīgās bloku mājas Jelgavā, arī metāla mūzikas koncerti tik arhitektoniski skaistos namos. Tomēr es nekad neizpratīšu ne padomju gadus, ne jauniešu tieksmi pēc garajiem matiem, saplēstajām biksēm un cigaretes zobos.
Filmas stāsts risinās uz 1994. gada notikumu fona – cietumnieku izbēgšana Jelgavā, mūzikas ierakstu nelegālais tirgus, pasaulslavenā mūziķa Kurta Kobeina nāve.

70 skrienošas «skūtas galvas»
Viena no iespaidīgām ainām filmā, ko interesanti bija vērot, – kā septiņdesmit cietumnieki bēg no Pārlielupes cietuma. Iepriekš izskatot materiālus par filmas veidošanu, redzēju, ka vīriešiem tika noskūti mati, ja pirms filmēšanas tas vēl netika izdarīts. Matu skūšana un vienāda apģērba nēsāšana radīja priekšstatu par bīstamiem un spēcīgiem noziedzniekiem 1994. gadā. Mūsdienās būtu grūti iedomāties tik daudz izbēgušu cietumnieku vienā laikā, vēl jo vairāk, ja 1994. gads jeb pārmaiņu gads ir sen pagājis un cietumi Latvijā ir būtiski mainījušies. Tagad Pārlielupes cietums Jelgavā ir likvidēts.

Apbrīnojams galveno varoņu tēlojums
Mani nedaudz sasmīdināja tālaika jaunieša attieksme pret savu apģērbu, kad bija vajadzīgas saplēstās bikses, lai kļūtu par «kruto čali»... Kaut gan arī tagad daudziem vienas vai otras firmas apģērbs ir «dzīvības un nāves» jautājums. Filma atspoguļo notikumus 1994. gadā, taču daudzas parādības, piemēram, mobings skolā, vērojamas arī mūsdienās. Grūti izprast, kāpēc jaunietis, kas ir bijis tik apzinīgs, kļuvis par tādu, no kura citi bēg. Domāju, ka visa iemesls ir Jāņa tiekšanās pēc pieņemšanas savu līdzaudžu vidū. Filmas galvenais varonis uzskata, ka jākļūst par «slikto zēnu», lai varētu iepatikties gan meitenēm, gan potenciālajiem draugiem.

Neesmu filmas notikumu laika varonis, taču spēju izjust ikviena aktiera tēlojumu un pat sejas vaibstus. Apbrīnoju, kā filmas veidotāji spējuši atrast tik meistarīgus jauniešus, kas spēj iejusties Jāņa Joņeva grāmatas varoņu tēlos. Tieši aktieri mani meistarīgi ievilka tā laika jauniešu dzīvē.

UZZIŅAI

Filma tapusi «Jura Podnieka studijā»

Filmas režisors ir Jānis Ābele, scenārija autors – Matīss Gricmanis, operators ir Aigars Sērmukšs, mākslinieks – Aivars Žukovskis, producente – Antra Cilinska.

Šī ir debijas filma jaunajiem aktieriem, kas atveido Jāni, Zombi, Nāvi un Kristīni, bet filmā piedalās arī Latvijā plaši pazīstami aktieri –
Andris Keišs, Guna Zariņa, Ieva Puķe, Kaspars Gods, Māra Ķimele, Elīna Vaska, Jānis Jarāns un citi.

Filma «Jelgava’94» Nacionālajai kino balvai «Lielais Kristaps» ieteikta deviņās nominācijās, tai skaitā kategorijās «Labākā pilnmetrāžas spēlfilma», «Labākais spēlfilmas režisors», «Labākais mākslinieks». «Lielā Kristapa» balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 12. novembrī.

Avots: Nacionālais Kino Centrs

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Būt pieņemtam līdzaudžu vidū

Kategorijas