Izglītojas skolotāji

2019. gada 25. oktobris 00:00

Bauskas Valsts ģimnāzijā rīko piecu novadu pedagogu metodisko dienu.

Skolēnu brīvlaika nedēļa šajā pirmdienā, 21. oktobrī, Bauskas Valsts ģimnāzijā sākās ar pedagogu metodisko dienu.

Dažādu mācību priekšmetu skolotāji, kopskaitā – 150, no Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku un Neretas novada klausījās lekcijas par kompetenču pieeju izglītībā un piedalījās nodarbībās, informē Lāsma Krastiņa, Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) izglītības metodiķe. Mācības organizēja BVĢ metodiskais centrs un projekta «Skola 2030» eksperti.

Labāk var iemācīties, mācot citus
Atklājot metodisko dienu, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks uzsvēra kvalitatīvas izglītības nozīmi mūsdienās. Projekta «Kompetenču pieeja mācību saturā» eksperte, Zemgales reģiona kompetenču centra galvenā speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Dace Pērtersone-Gūtmane uzrunā akcentēja pedagoga izvēlēto metožu nozīmi, efektīvi īstenojot mācību saturu. BVĢ direktora pienākumu izpildītāja Linuta Ģerģe atzina, ka mācību videi ir jāmainās un katrs pedagogs var to ietekmēt.

Ar lekciju «Ko nozīmē skolēna vadīta mācīšanās? Kompetenču pieeja izglītībā» uzstājās Edmunds Vanags, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors. Viņš pauda atziņu, ka vislabāk var iemācīties, mācot citus. Svarīgi, lai audzēkņi paši izvirza mērķus, tos īsteno un analizē paveikto. Pētījumi liecina, ka skolēni, kuriem mācīšanās ir pašu vadīta, ir motivētāki, labāk atceras apgūto, darbojas stratēģiski un produktīvi.

Savukārt Raunas vidusskolas direktors, programmas «Iespējamā misija» kurators Edgars Plētiens nodarbībā atgādināja, ka stundā veicamajiem uzdevumiem vajadzētu būt jēgpilniem un vērtēšanai – mācīšanos atbalstošai.

No iesācēja līdz ekspertam
Pēc lekcijām darbs ritēja grupās – atsevišķi strādāja matemātikas pedagogi, vēstures un sociālo zinību skolotāji, bioloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, ķīmijas, dabaszinību, latviešu valodas un literatūras, mājturības un tehnoloģiju, informātikas un svešvalodu skolotāji.

Daiga Sējēja, tehnoloģiju mācību jomas koordinatore Bauskas un Rundāles novadā, vadīja nodarbību mājturības un tehnoloģiju, kā arī informātikas skolotājiem. D. Sējēja pauda, ka, mainoties prasmēm, kas skolēniem jāapgūst 21. gadsimtā, jāmainās arī vērtēšanai, jo svarīgas ir ne tikai zināšanas, bet arī tas, ko skolēns spēj ar tām paveikt. Kompetences attīstoša mācīšanās paredz četrus vērtēšanas līmeņus: iesācējs, darītājs, lietpratējs un eksperts. Audzēkņi paši var izvēlēties, kādu līmeni sasniegt. Pati augstākā pakāpe ir eksperts jeb skolotāja palīgs, kas māca citus. «Vairākums nodarbības dalībnieku pauda, ka kompetenču pieeju izglītībā vērtē pozitīvi. Jaunajā standartā paredzēta lomu maiņa – skolotājam mācību process tikai jākoriģē, bērnam pašam jāmeklē, jāizvēlas un jārīkojas. Šāda pieeja attīsta skolēnu radošumu,» pārliecināta D. Sējēja.

Latviešu valodas un literatūras skolotājiem nodarbības vadīja Īslīces pamatskolas skolotāja Vaira Dundure un latviešu valodas mācību jomas koordinatore Bauskas un Rundāles novadā Vija Cerusa. Spriežot par projektu «Kompetenču pieeja mācību saturā», tika gūta pārliecība, ka svarīgi, lai skolēns mācību stundā var praktiski darboties un attīstīt savus talantus.

Ko darīt, ja iniciatīvas nav
Pie sociālās un pilsoniskās mācību jomas koordinatores Daigas Telneres pulcējās vēstures, ekonomikas un sociālo zinību pedagogi, kas pasniedz arī komerczinības, politiku, darbojas ar skolēnu mācību uzņēmumiem. Galvenās tikšanās tēmas bija divas – «Mācīšanās lietpratībai mācību jomā» un «Skolotāju sadarbība mācību satura apguves plānošanā».

Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas vēstures skolotājs Ingus Pavinkšnis, uzmetot aci sanākušajiem, gan atzina, ka skolotāju palicis salīdzinoši maz – sarūk gan klašu, gan izglītības iestāžu skaits. Pedagogi savstarpēji iepazinās, jo bija arī jauni apmeklētāji, kā arī dalījās ar savu pieredzi.

Atziņas par jauno izglītības saturu, kuru dažās skolās izmanto jau ilgāku laiku, bija dažādas. Līga Eglīte no Codes pamatskolas atzina, ka jauno modeli visveiksmīgāk var īstenot skolotāji ar vairākām specialitātēm, jo tad ir vienkāršāk vadīt priekšmetos kompleksās stundas. Ligita Būmeistare no Uzvaras pamatskolas sacīja, ka mazākām skolām jaunās prasības īstenot grūtāk – nav viegli sarunāt kopējas stundas, ja pedagogi skolā ir vienu vai divas dienas. Turklāt vēsture nav gluži tas mācību priekšmets, kas viegli savienojams ar citiem. Hronoloģija tomēr vēsturē ir noteicošā, un apmācību nevar viegli piemērot citiem. Lauma Zariņa no Vecsaules pamatskolas sacīja, ka ir izglītības iestādes, kas Latvijā cenšas pašas izstrādāt kopēju sadarbības modeli starp pedagogiem. Šāda sistēma esot izstrādāta Talsu 2. vidusskolā, un pedagogi esot ar mieru ar šo plānu dalīties.

Skolotāji arī izvērtēja, kam jaunajā izglītības sistēmā būs vieglāk, kam grūtāk. Secinājums – grūtāk būs tiem, kas nevēlas mācīties, jo sistēmas pamatā ir mērķis izmantot skolēna iniciatīvu. Ko darīt, ja šīs iniciatīvas nav un nav vēlmes to attīstīt, atbildes pagaidām nav. No otras puses, pedagogi atzina, ka ir daudzi skolēni, kas paši grib darboties stundā un izprast tēmu, kas nevēlas, lai viņiem pasaka priekšā pareizo risinājumu, un viņiem jaunā sistēma būs vieglāk pieņemama.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izglītojas skolotāji

Kategorijas