Ne visu gadu saule silda

2019. gada 26. oktobris 17:58

548

Dūmvadi un apkures ierīces jātīra un regulāri jāpārbauda.

Iestājoties rudenīgam un vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņem arvien vairāk izsaukumu uz ugunsgrēkiem, kas saistīti ar apkures ierīču lietošanu. Tādēļ, sākoties apkures sezonai, ir svarīgi iztīrīt dūmvadus, pārliecināties, vai darba kārtībā ir plītis, krāsnis, katli un citas kurināmā iekārtas.

Var «sapīties meistarībā»
Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 «Ugunsdrošības noteikumi» noteic, ka apkures ierīcēm jābūt iztīrītām līdz 31. oktobrim, savukārt ilgdedzes iekārtas jātīra vismaz divreiz gadā, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» uzsver Mārtiņš Memmēns, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) Bauskas nodaļas vadītājs. Viņa vietnieks Ralfs Šastakovičs, kurš ir arī sertificēts skursteņslauķis, piekrīt sniegt padomus un dalīties vērojumos no pieredzes.

Dūmvadi noteikti jātīra reizi gadā. Teorētiski to var darīt paši apkures ierīču lietotāji, taču praktiski ne viens vien tomēr «sapinas meistarībā», joko R. Šastakovičs. Nereti sanākot vēl sliktāk, un tad tāpat jāmeklē speciālists – pieredzējis profesionālis, kuram ir arī nepieciešamie darbarīki. «Gadās, ka vecāki ļaudis cukmūrīšus tīra ar egļu vai kadiķu zariem, bet, ja tie nolūst un paliek iekšā, rodas problēmas. Trīs tādi gadījumi ir bijuši, kad tantes cienījamā vecumā zvana un sauc palīgā,» atklāj skursteņslauķis.

Sildierīču godība un posts
Skurstenim ir piederīgas dažādas siltumierīces – plītis ar sildmūrīšiem, krāsnis, kamīni, ilgdedzes metāla, čuguna u. c. Katrai ir sava tīrīšanas metode, ko nosaka uzbūve. «Ir gan vertikālas, gan horizontālas ejas. Lielākoties cilvēki pieļauj kļūdu, vienu daļu eju iztīrot, bet citu – ne,» stāsta meistars un uzsver, ka ar lūciņas atvēršanu pavisam noteikti vien nepietiekot.

Ir dažādu veidu krāsnis, un arī tās prasa atšķirīgu pieeju. Apaļajām, kas mantotas no padomju laikiem, nav tīrāmo lūciņu. Ja ejas vai pārejas ir «aizgājušas ciet», krāsns dūmo un beigās jāārda nost un jābūvē par jaunu. Ķieģeļu krāsnīm, īpaši pēdējos gados mūrētām, jau laikus tiek paredzētas lūciņas. «Vecās Ulmaņlaika podiņu krāsnis bija mūrētas tā, ka 50 – 60 gadu nokalpo, bet, ja aizsprostojas ejas, tad arī iekšā viss ir nolietojies un jāpārmūrē. Mēģinām ko saremontēt, saglābt,» problēmas ieskicē skursteņslauķis. Meistars varētu arī pārmūrēt, bet tas ir «dārgs prieks», klienti tālab izvēlas remontēt, ielikt revīzijas lūciņas.

Savukārt ar metāla krāsnīm, «buržuikām», «jotulām», ilgdedzes krāsnīm ir vienkāršāk, jo pievads pie dūmvada pienāk pa taisno. Veikalos tagad ir pievadi ar iebūvētām lūciņām, ko var attaisīt un iztīrīt. Nereti nācies saskarties ar situāciju, kad vecās, pussabrukušās plītiņas ir noārdītas un pie sildmūrīša pievienota ilgdedzes krāsniņa. Tomēr tai ir tendence radīt mitrumu, jo metāls to kondensē, tādēļ sildmūrītis ir divreiz un trīsreiz biežāk jātīra, atklāj meistars. Ja to nedarīs, «aizaugs ciet», parādīsies smaka, dūmošana, un var nākties visu jaukt nost. ««Treknajos» gados daudzi noārdīja plītis, krāsnis, izvēlējas kamīntipa ierīces, jo ar tām ātri uzsilst telpas, tās ir vizuāli glītas un aizņem maz vietas. Diemžēl, iestājoties bargai ziemai, ar ilgdedzes krāsniņām telpu piesildīt vairs nevar; tās paredzētas īsa un ātra siltuma iegūšanai,» neslēpj profesionālis.

Kurtuvi nevajag pārbāzt
Lai saudzētu apkures ierīces, liela nozīme ir kurināmā kvalitātei. Ja izmanto malku, tai viennozīmīgi ir jābūt sausai. Jau senči ievērojuši, ka apses malka neatstāj pelnus un tā darbojas kā eju, mūrīšu un krāšņu sanitārs. Savukārt alkšņa malka ir populāra, jo šis koks ir ātraudzīgs, lai gan «saražo» mazāk siltuma. Bērza, oša un ozola kurināmais ir «stiprs», taču bērza miza nereti dod vairāk darvas un melnuma, tomēr, ja tā ir sausa, piemēram, gadu stāvējusi šķūnītī, tad nav ne vainas. Ozols, ja to lieto vienu pašu, diemžēl bendē iekārtas, jo blīvā koksne rada daudz karstuma. Daudzi izmanto briketes, kas ir blīvas un deg lēni. Lietojot šo materiālu, kurtuvi nevajadzētu pārbāzt, jo veidojas liels karstums, kas var bojāt apkures iekārtu. Kā teic R. Šastakovičs, «kurināšanai jānotiek ar prātu».

Ikdienas darbā speciālistiem nākas saskarties arī ar ventilācijas problēmām, īpaši daudzdzīvokļu namos. «Ja mājā nebūs labas ventilācijas, tad arī apkures sistēma nedarbosies, kā nākas,» bilst meistars, «lai sadegtu malka vai granulas, ir vajadzīgs skābeklis, gaiss.»

Maz meistaru
Kurš vēl nav paguvis pirms apkures sezonas iztīrīt dūmeņus un dūmkanālus, var vērsties BUB Bauskas nodaļā. Sezona sākusies jau augustā, tāpēc tagad var nākties meistarus mazliet pagaidīt. Izsaukumi tiek plānoti tā, lai vienā dienā klientu apmeklējums sanāktu pa ceļam, vienā objektā speciālisti pavada apmēram trīs stundas, turklāt līdz adresei vēl jānokļūst. Dienā iespējams apkalpot trīs četrus izsaukumus. Augustā, kad vakari garāki, varot raut «līdz tumsiņai un spēku izsīkumam».

Latvijā nav skursteņslauķu un podnieku skolas, tālab atrast labu meistaru ir liela problēma. Padomi taujāti vecmeistariem, daudz kas izzināts praktiskā darbā. Amatniecības kamerā prasa bargu naudu, turklāt ļoti ilgi jāmācās. Labāks variants – jaunos apmāca jau strādājoši speciālisti, arī pašlaik uz BUB Bauskas nodaļu skoloties arodā brauc divi topošie speciālisti no Jelgavas puses. «Uz papīra lapas nevar uzzīmēt, kas un kā jādara, tāpēc jākāpj uz jumta un jādara līdzi,» stāsta meistars. «Mājās dodamies visi melni. Cits prasa, kur ir laimīgā skursteņslauķa forma ar pogām, taču tāda maksā ap 400 eiro. Mūsu darbs ir sezonāls, no augusta līdz Jaungadam, pēc tam līdz Jāņiem jāatrod cita nodarbošanās. Liela tiesa jauniešu grib «baltu», tīru darbu un lielu algu, varbūt tāpēc neraujas uz šo amatu.»

Neatlikt uz pēdējo brīdi
Lai gāzes apkures katls darbotos droši un ekonomiski, tā apkope būtu jāveic vienreiz gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. To var darīt jebkurā laikā, labāk pavasarī vai vasarā, jo tad meistari mazāk noslogoti, «Bauskas Dzīvei» pauž Edgars Dūmiņš, SIA «Dūmiņš A» pārstāvis Bauskā, gāzes apkures katlu servisa speciālists. Katlam darbojoties, tajā sakrājas putekļi, degšanas produkti, tāpēc tas jāatbrīvo no piesārņojuma, jāpārbauda izplešanās trauka spiediens; ja nepieciešams, jāatjauno. Apkures katls jāatkaļķo, jāpārliecinās, vai nav šķidruma vai gāzes noplūdes. Jālūko iekārtas un termostata uzstādījumi.

Populārāko gāzes apkures katlu modeļiem esot pieejamas rezerves daļas, tos var salabot. Vislabāk situāciju izvērtēt kopā ar speciālistu. «Sezonas laikā meistaru trūkst, tāpēc iesaku savu meistaru atrast laikus un neatlikt šo darbu uz pēdējo brīdi,» uzsver E. Dūmiņš.

Drūma statistika

Latvijā 2018. gadā kopumā tika reģistrēti 472, bet šogad – 262 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.

Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn valstī gājuši bojā 17, bet cietuši 43 cilvēki, savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos dzīvību zaudējušas jau 12 personas, bet cietusi 21.

Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Ugunsdzēsēji-glābēji 2018. gadā 601 reizi devās uz izsaukumiem, kur dūmvados dega sodrēji, bet šogad šī iemesla dēļ palīgā steigušies 378 reizes.

Avots: VUGD apkopotā informācija.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ne visu gadu saule silda

Kategorijas