No pasaules līdz Latvijas čempionam

2019. gada 25. oktobris 00:00

743

Tomam Smilškalnam sirdī ir nerimstoša vēlme pēc ūdensmotosporta.

Baušķenieks Toms Smilškalns 2009. gadā kļuva par pasaules čempionu JT250 laivu klasē. Interesanti, ka tikai pēc desmit gadiem viņam pakļāvās Latvijas čempiona tituls – šoreiz F4 laivu klasē.

Latvijas ātrumlaivu čempionāts ir noslēdzies, bet lielās balvas pasniegs tikai 30. novembrī, kad Alūksnē notiks ūdensmotosportistu gada balle. T. Smilškalns nav vienīgais Latvijas čempions no Bauskas komandas «Mēmeles sports». GT30 klasē par čempioni kļuva Laura Lakoviča-Lakovica, F2 klasē Uvis Slakteris, un pirmo reizi Latvijas čempionātā uzvarēja Didzis Jovaiša, kurš startēja FR1000 laivu klasē.

Iepriekšējās sezonās startēji Jūrmalas komandā, bet šogad pie baušķeniekiem. Kāpēc šādas pārmaiņas?
– Pavasarī satikos ar Kristapu Paegli un Viesturu Lāci. Reinis Paegle šo sezonu izlaida, un komandai palika F4 laiva bez pilota. Iepriekš biju braucis ar tādu Jūrmalas komandā, tāpēc piekritu iekļauties «Mēmeles sportā». Mērķis bija nobraukt visus Latvijas posmus.
Sezonas sākumā par čempiona titulu nedomāju, gluži vienkārši vēlējos braukt un iegūt punktus komandai. Beigās sacensībās piekāpos tikai Ņikitam Lijcam, kurš ir pasaules klases braucējs ar augstas klases tehniku, pasaules vicečempions. Ar pārējiem, izrādās, varēju mierīgi konkurēt un pat traukties viņiem pa priekšu.

Tā laikam ir pavisam cita braukšana, kad no atklātas laivas pārsēžas F4? Gluži vai kā no motocikla – automašīnā.
– Pirms tam braucu ar V veida laivām. F4 viss ir citādāk – sēdeklis, josta, kapsula. Esi slēgtā telpā, kur klāt netiek mitrums, lielākā drošībā. Pirmā laivu klase, kur ir daudz augstākas drošības prasības, bet arī ātrums ir daudz iespaidīgāks.
Drošības noteikumi tagad ir stingri, piemēram, ir prasība laivu piemērot augumam. Man paveicās, ka «Mēmeles sporta» F4 laiva bija paredzēta apmēram maniem «izmēriem». Jāatzīst, pēdējā laikā starptautiskā federācija reizēm izdomā drošības noteikumus, kas reāli traucē. Piemēram, F4 laivā speciāli fiksē plecus, lai tiešas sadursmes brīdī būtu mazāka iespēja gūt kakla traumu. Tomēr, ja laiva apgāžas, šis stiprinājums traucē izkļūt ārā, un laivas apmetas riņķī daudz biežāk nekā saskrienas tiešā sadursmē.
Pirms vairākiem gadiem runāja, ka ūdensmotosports ir otrs bīstamākais sporta veids pasaulē pēc alpīnisma. Ņemot vērā pagājušā gada notikumus, diez vai šī pozīcija ir zaudēta.

Tā interesanti ir sanācis – pirms desmit gadiem ieguvi pasaules čempiona titulu, bet par Latvijas čempionu kļuvi tikai šogad. Parasti taču mēdz būt otrādi.
– Sacensībās sāku piedalīties 2007. gadā. 2009. gadā ar JT250 laivu kļuvu par pasaules čempionu šajā klasē. Toties togad JT250 klasē Latvijas čempiona tituls tā arī izpalika.
Bija arī citi panākumi – 2013. gadā izturības braucienā RIB laivu klasē kļuvu par pasaules čempionu komandu vērtējumā. Turpinājumā kopā ar vienību iegūta pasaules čempionāta bronza, sudrabs, Eiropas čempionāta sudrabs. Braukšana ar RIB laivām nebija viegla – kad Rīgā bija jāsacenšas Daugavas ūdeņos, reizēm laiva tā lēkāja, ka aizsita elpu.
Jā, vajadzēja 12 gadu, lai iegūtu Latvijas čempiona titulu. Parasti jau notiek otrādi – vispirms uzvari vietējā mērogā, un tad izcīni panākumus pasaulē, bet šoreiz tā sanāca. Vietējie ūdensmotosporta čempionāti ir gana spraigi – ja kaut nedaudz pietrūkst stabilitātes, tad kopvērtējumā var zaudēt. Arī šogad uzvarēju galvenokārt tāpēc, ka varētu piedalīties visos posmos.

Cik būtisks ir talants, lai gūtu panākumus, un cik svarīgs ir finansējums?
– Finansējumam ir milzīga nozīme. Talants var būt, bet reāli visi tehniskie sporta veidi atduras pret naudu. Dzenskrūve, motors, laivas korpuss – tikai saliekot visu kopā, var cīnīties par maksimālo rezultātu gan nacionālajās, gan pasaules mēroga sacensībās. Ar talantu vien pa priekšu nenobrauksi. Tiklīdz kaut kā no kopējā komplekta trūkst, kaut vai labas dzenskrūves, jau esi zemāk.
Latvijas čempionātā piedalīties nav dārgi. Viena posma dalības maksa ir 30 eiro, un tur ir viss – mediķi, glābēji, tiesneši un daudz kas cits. Pasaules čempionātā dalības nauda ir vismaz 200 eiro, kā arī jānopērk superlicence – papīrs, kas būtībā dod tikai iespēju startēt šādos čempionātos. Vēl arī ceļa izdevumi. Reizēm gadās visai dīvainas situācijas. Piemēram, notiek F4 pasaules čempionāts Somijā, kur startē 18 laivas, bet nedaudz vēlāk norisinās Eiropas čempionāts Itālijā, kur piedalās tikai piecas, jo transporta izdevumi gluži vienkārši ir pārāk dārgi. Atminos gadījumu, kad Apvienotajos Arābu Emirātos iestrēga dažas laivas, un beigās sanāca tā, ka lētāk bija nopirkt jaunas, nevis panākt, lai atgādā vecās.

Zinu, ka aizraujies ar dažādiem remontdarbiem. Droši vien ir vēlme ar laiku pašam uzbūvēt savu laivu?
– Jā, tāds plāns ir. Brālis Niklāvs Rimeicāns JT250 laivu klasē šogad Latvijas čempionātā bija otrajā vietā. Vispirms gribu uzbūvēt viņam GT15 klases laivu, taču tādu, lai var braukt citiem pa priekšu.
Igaunijā ir interesants projekts – darina laivas, ar kurām var star-tēt gan jauniešu GT15, gan pieaugušo GT30 laivu klasē. Nomaini tikai motoru, un uzreiz cita klase! Varbūt manis būvētā laiva būs tāda. Jebkurā gadījumā tas būtu ļoti interesanti – uztaisīt savu laivu, ar paša rasējumiem, plūdlīnijām. Jāņem gan vērā, ka praktiskais izgatavošanas laiks varbūt arī ir divas nedēļas, bet, lai savāktu un izprastu visu informāciju, kas tam nepieciešams, paiet gadi.

Kādi ir tavi nākamās sezonas plāni?
– Diez vai turpināšu braukt ar F4 klases laivu – ceru, ka Reinis Paegle būs atpakaļ. Ir vēlme atgriezties Latvijas čempionātā citā laivu klasē, bet, konkrēti kādā, – vēl nevaru pateikt. Komandai «Mēmeles sports» ir labs laivu komplekts, kas ļauj braukt ar dažādiem transportlīdzekļiem, – vajag tikai tos, kas prot un vēlas.
Iespējams, ka atgriezties sacensībās izdosies pat ar paša būvētu laivu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No pasaules līdz Latvijas čempionam

Kategorijas