Ja svinēt, tad svinēt pa īstam!

2019. gada 22. oktobris 00:00

121

Bauskas pilsētas pamatskola nedēļas garumā atzīmējusi simt gadu jubileju.

Nedēļa pirms skolēnu brīvlaika Bauskas pilsētas pamatskolā bija ļoti rosīga, jo notika ne tikai mācību darbs, bet arī rūpīgi izplānota izglītības iestādes simtgades svinēšana. Skolas vadība tās sākumu datē 1919. gada 22. septembrī.

Katrai skolai, tieši tāpat kā cilvēkam, ir savs «raksturs». Ir jauki, ka pilsētā vidusskolu vidū ir arī šāda mazāka skola ar savu gaisotni un auru, kas izriet gan no senās, skaistās, atjaunotās ēkas, gan no cilvēkiem, kas savu dzīvi izvēlējušies saistīt ar Bauskas pilsētas pamatskolu.

Trīs brāļi Bites
Jānis Bite juniors, pašlaik veterinārārsts, arī izglītojies Bauskas pilsētas pamatskolā kopā ar dvīņubrāli Pēteri un trīs gadus vecāko brāli Andri. Izlaidums izskanējis 1994. gadā. Abi ar brāli pat kādus gadus sēdējuši vienā solā. «Par skolu man ir labas atmiņas. Visi no 1. līdz 9. klasei bijām kā ģimene, draudzējāmies, sakāvāmies, drīzāk, izgrūstījāmies pie upes, vēlāk atkal visi bijām «čomi». Pirmklasnieki ar devītajiem draudzējās. Skolotāji bija kā otri vecāki, par katru audzēkni pārdzīvoja,» stāsta absolvents. Ir atmiņas par kopīgu strādāšanu – malkas krāmēšanu un nešanu, kā stāvējuši ķēdītē un likuši malku grēdā. Šajā darbā klases kolektīvs sadraudzējās. Bija jāmazgā arī klases telpa.

Pirmā klases audzinātāja bijusi Agra Rūtenberga. «Neatceros, ka viņa būtu kādu vārdu skaļāk pateikusi,» atklāj J. Bite. «Vēlāk bija skolotāja Skaidrīte Kuķalka. Viņa bija stingrāka un bieži sacīja: «Ja ir gribēšana, tad ir varēšana.» Vidusskolas izglītību ieguvām Bauskas 1. vidusskolā. Pamatskolā vairāk mācījās piepilsētas bērni, Bauskas 1. vidusskolā – pilsētas. Katrā vietā bija sava «republika».»
Arī dvīņubrālim Pēterim, zemnieku saimniecības «Jumis» īpašniekam Iecavas novadā, par pirmo skolu palikušas vislabākās atmiņas: «Pirmās skolas gaitas, pirmais stress. Forši bija. Bērniem nav nekādu kreņķu. 8. klasē gaidījām jauno piebūvi ar sporta zāli.»

Savukārt «lielais brālis» Andris, pašlaik zivju konservu ražotājas SIA «Karavela» valdes loceklis, skolu pabeidzis 1991. gadā. Mācības padevušās, jo bijusi viegla galva. «Tas bija juku laiks, mēs vēl paspējām pēdējo padomju laika «elpu» noķert. Paspējām pionieros, komjaunatnē gan ne. Iesaistījāmies jauno ugunsdzēsēju biedrībā, 1988./1989. gadā sacīkstēs ieguvām pirmo vietu republikā. Gājām uz ugunsdzēsējiem, darbojāmies, apkarojām kūlas dedzinātājus,» atmiņā viss vēl dzīvi kā vakar. Pirmajās klasēs audzinātāja bija Agra Rūtenberga, vēlāk – Dzintra Avotiņa. Tuvākās bijušas dabaszinības. Ar toreizējo solabiedru Oskaru Punenovu pašlaik joprojām ir kopā kā kompanjoni.

«Mēs bijām iejūtīgāki»
Skolā strādā daudzi pedagogi, kas ir Bauskas pilsētas pamatskolas absolventi, arī vairāki tehniskie darbinieki skolu nav pametuši kopš tās pabeigšanas. Atmiņās dalās sākumskolas un sociālo zinību pedagoģe Baiba Apšāne. No Janei-kām ik rītu un vakaru bija jāmēro četri kilometri kājām. «Biju maziņa, manai skolotājai Inesei Ceplei bija jādomā, kā man izžāvēt samirkušās bikses un cimdus. Klase bija vairāk no laukiem. Bijām iejūtīgi, neviens nevienu neapsmēja. Tas bija ļoti interesants laiks –rīkoja ekskursijas, dažādus pasākumus. No ekskursijām citkārt atgriezāmies deviņos desmitos vakarā, bet vēl jāiet mājās, tomēr bija jauki. Paši mazgājām klases, nesām malku krāšņu kurināšanai, strādājām virtuvē,» stāsta B. Apšāne. Pēc tam audzinātāja bijusi Maija Andersone. «Nezinu, vai es pazīstu labāku cilvēku!» ar sajūsmu pauž absolvente.

Skolu pabeigusi 1974. gadā, savukārt ap 1987. gadu direktore Izolde Krāģe uzaicinājusi strādāt skolā. «Ļoti liela atšķirība, kādi mēs bijām toreiz, kā ir tagad. Mēs bijām iejūtīgāki. Man ir ļoti labi kolēģi, labas klases un vecāki – man ir ļoti laimējies. Nav bijušas domstarpības. Skola pa šiem gadiem ir kļuvusi skaistāka, gaišāka, viss ir attīstījies. Skolēniem tāpat gribas mīlestību un sapratni, vienalga, kurā gadā.»

Daudz darba, daudz prieka
Svētku nedēļā bija sporta diena. Savukārt ceturtdiena bija īpaša skolēniem. Notika fotografēšanās mācību iestādes pagalmā, skolas vēstures stunda, kad visās klasēs rādīja bijušā vēstures pedagoga Daiņa Cipuļa sagatavotu prezentāciju par skolas pagātni. 58 slaidos tika atklāta mācību iestādes vēsture.

Kas gan tā būtu par dzimšanas dienu bez tortes?! Tālab skolas vestibilā visus kārdināja «Rimi» cepta teju 42 kilogramus smaga torte ar lielogu mellenēm, zemenēm, vīnogām un piparmētru lapiņām. Klases un arī bērni individuāli nāca pie tās fotografēties. Mājturības un tehnoloģiju skolotājs Valdis Žeikars speciāli šim pasākumam bija uztaisījis paplāti divu metru garumā un 90 centimetru platumā.

Savukārt dienas noslēgumā bija sarūpēts īpašs pārsteigums audzēkņiem – uzaicināta hiphopa apvienība «Kreisais krasts» no Pārdaugavas Rīgā. «Bauskas Dzīvei» izdevās ar draudzīgajiem mūziķiem aprunāties. Bauskā viņi esot jau trešo reizi. «Ieradāmies ar pieklājīgu, draudzīgu repertuāru,» sacīja jaunieši. Viņi piebilda, ka pašiem skolas gadi bijuši jautri, gadījušies arī nedarbi. Edgars Laksa jeb Kaizers atzina, ka arī tagad «labāk būtu maziņš». Savukārt Deniss Stepanovs atklāja: «Mācījos internātā, skolā man bija pirmie draugi, pirmā patstāvības izjūta.» Puisis šajās dienās dosies uz Salacgrīvas un Dagdas novadu, lai tiktos ar skolēniem un dalītos ar savu dzīvesstāstu. Puišus «ietekmē viss, kas raisa emocijas, kas saviļņo un ir patiess». Daudzas lietas varot pateikt ar sarkasmu. «Jā, ir negatīvais, bet tā ir patiesība, tomēr cenšamies uzsvērt, ka «tunelī» ir gaisma,» atklāj mūziķi. Deniss ar panākumiem nodarbojas arī ar cīņas sportu. Savukārt Dairis Muižnieks pēc pasūtījuma gatavo mēbeles. «Vislielākais darbarūķis» – tā kolēģi raksturo Punktu uz i. Ingus Šusts drīz Rīgā atvērs savu restorānu «KK Feast». Baušķenieks Pēteris Upelnieks darbojas ar puišiem kā producents, organizators. Arī Ivans Bargais «taisa mūziku», ir «piedziedājumu ģēnijs». J. K., kas šoreiz nebija ieradies, atrodas biznesa darīšanās Itālijā. Viņš uzreiz spējot sacerēt dziesmu, turklāt atskaņās.

Skolēni «Kreiso krastu» uzņēma ar ovācijām, ļoti aktīvi līdzdzīvoja dziesmām, sasita plaukstas ar Denisu un citiem mūziķiem, filmēja telefonā uzstāšanos. Īpaši priecīgi bija tie, kam izdevās pareizi atbildēt uz jautājumiem un savā īpašumā iegūt jauno «Kreisā krasta» disku. 9.b klases audzēknis Emīls Polovko uzminēja, cik dziesmu ir albumā, un saņēma dāvanu. «Mums ir izjūta, ka esam koncertā ar tūkstoš cilvēkiem!» sauca puiši no skatuves un aicināja klātesošos 25. oktobrī uz lielkoncertu Rīgā.

Par svētku norisēm galvenā atbildīgā Iveta Semjonova, Bauskas pilsētas pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, visur bija klāt un raudzīja, lai sarīkojumi ritētu bez aizkavēšanās.

Audzēkņi sveic skolu, skola – bērnus
Klašu kolektīvi svētku nedēļā centīgi sniedza priekšnesumus. Klases skolai kaut ko dāvināja – cits dziesmu, 3. klases, piemēram, puzli ar skolas attēlu, 4. klases bija izaudzējušas puķes u. tml. Arī skola nepalika «parādā» – katrs bērns saņēma nākamā gada kabatas kalendāriņu ar skolas foto un īpašu aproci.

Audzēkņi savai skolai sarūpējuši četras grāmatas «Mēs savā skolā» ar novēlējumiem, zīmējumiem un foto. Katru ievada klases audzinātāja lapa ar foto, vēlējumiem, tad seko audzēkņu lapas. Arī skolas tehniskie darbinieki iesaistījās darbā. «Atklājām jaunus faktus. Lielākā vērtība šīm grāmatām būs tad, kad skolēni nāks uz salidojumiem,» uzskata I. Semjonova un rāda albumus, kas tapuši uz skolas 95 gadu jubileju.

Skolotāja Gunta Spure ir apkopojusi absolventu atmiņu stāstus, arī skolēnu sacerējumus, un tie uz skolas jubileju izdoti brošūrā «Mūsu skolai – 100». Pašlaik iesieti 40 eksemplāri. Tajā ir 32 absolventu stāsti un 22 tagadējo skolēnu – pašlaik 5.b klases audzēkņu – sacerējumi. Atmiņu brošūras tiek dāvinātas tiem, kuri sūtīja savu stāstu. Ja kāds ļoti grib šo grāmatu, varot jautāt uzņēmumā «Eila», tur ir makets un to izdrukāšot. «Izdevās panākt kopēju liesmu. Tas ir saules stariņš, kas katrā autorā palicis no mūsu skolas,» teic pedagoģe, kas, tāpat kā direktors Jānis Rumba, skolā strādā 30. gadu. Jau desmito gadu J. Rumba ir skolas direktors.

G. Spure uzsver, ka brošūra bijusi trio – skolotājas, vecāku un bērnu – kopdarbs. Vecāki pārrakstījuši stāstus datorrakstā, īpašs paldies Aivai Šikovai un Endijai Zaharčenokai! Darbs pie grāmatas ritējis gadu. Pedagoģe pateicas visiem iesaistītajiem par sadarbību. Grāmatā parādās gan darbi, gan nedarbi, gan izjūtas, tajā ir foto, arī no 1925. gada. Grāmatas nobeigumā ir skolas jaunā veidola foto un vēlējums: «Lai mums izdodas izaudzināt Cilvēku ar mīlestību sirdī!»

Vecāku stundas un iedvesmojošs koncerts
Piektdien notika erudīcijas spēle par skolu, mācīšanos, atklāj Iveta Semjonova. Noritēja arī karjeras stundas, kad bijušie absolventi – vecāki un vecvecāki – stāstīja par savām skolas gaitām un profesiju. Piemēram, 2.a klases skolēni nāca mājās ar apsaitētu roku, un neviens vien nobiedēja vecākus, bet, izrādās, stundā māmiņa medmāsa Inta Jansone stāstījusi un demonstrējusi savu darbu.

Kabinetu durvis rotāja rudens «lapas», uz kurām bija vēlējumi un dažādi domugraudi. Pēcpusdienā aicinātie viesi ieradās uz koncertu. Zālē sanākušos uzrunāja direktors Jānis Rumba, atminoties svarīgākos vēstures mirkļus skolas mūžā. Visus priecēja skolas amatierkopas: 2. – 4. klašu koris, 5. – 9. klašu koris, deju kopa «Ganiņi», skolas dramatiskais kolektīvs. «Bauskas pamatskola – mana skola labākā, skola vislabākā,» skanīgām balstiņām dziedāja mazie bērni.

Priekšā tika aicināta skolas iepriekšējā direktore Izolde Krāģe. Viņa uzsvēra notikušās vizuālās, skaistās pārmaiņas, priecājās par modernajām telpām. «Šī ir mūsdienīga 21. gadsimta skola,» sacīja cienījamā direktore. Viņa skolai uzdāvināja enciklopēdiju. Bija ieradies arī skolas ilggadējais saimnieks Jānis Apse, kas mācību iestādē beidza darbu, tikai pārkāpjot 80 gadu slieksni. Arī viņa kundze Albīna Apse savulaik strādāja šajā skolā un bija cienījama latviešu valodas un literatūras skolotāja.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka pašvaldības vārdā sumināja skolu un tās pedagogus, par ilggadēju un godprātīgu darbu mācību iestādes jubilejā pasniedzot godarakstus un atzinības rakstus. Netika aizmirsts arī tehnisko darbinieku darbs un nopelni. Skaļi bija aplausi, kad iznāca skolas pavāres. Tie, kas skolā strādā jau daudzus gadus, par paveikto saņēma jubilejas medaļu un pateicības rakstu. Daudzi jo daudzi viesi godināja pamatskolu un tās darbiniekus.

Ar koferiem – uz skolu
Visi priecājās atkalredzēt absolventus brāļus Bites, kas atbalstījuši skolu arī jubilejas norišu rīkošanā. «Skolas darba augļus redz tikai pēc 20 – 30 gadiem. Ģimene man iemācīja daudz strādāt, skolā bija rosīga sabiedriskā dzīve, darbojāmies «Jaunajos ugunsdzēsējos», bijām pat gatavi kaut ko aizdedzināt, lai tikai varētu dzēst,» jokoja Andris Bite, «es iemācījos skaitīt, Jānis – lasīt, Pēteris – ar rokām un tehniku strādāt.» Arī no Oskara Punenova nevarot «vaļā tikt» kopš skolas sola, jo tikai kopā sokas un esot kā četri brāļi.

Grāmatu kolekcionārs Jānis Bite priekšā iznāca ar diviem seniem koferiem. «Skolas laiks ir arī pirmā mīlestība, pirmās audiokasetes, pirmais aliņš,» viņš sacīja. Vienā koferī bija Aspazijas, otrā – Raiņa darbi – dāvana skolai. Brāļi pasniedza ziedus arī savām audzinātājām – Agrai Rūtenbergai un Dzintrai Avotiņai.

Bauskas bērnu un jauniešu centra direktore Benita Svareniece atklāja, ka ir bijusi gan šīs skolas skolniece – 1975. gadā bijusi pirmklasniece, gan pedagoģe. «Te ir senā aura, šī skaistā zāle un joprojām parketa čīkstoņa un laba akustika zāles aizmugurē, kur var skaidri dzirdēt, ko runā,» sacīja B. Svareniece un dāvināja skolas informātikas kabinetam gleznu ar dzeltenām narcisēm. Godos bija ieradušies arī citu mūsu pilsētas un novadu skolu un iestāžu pārstāvji.

Speciāli uz skolas jubileju no Skotijas bija atlidojusi skolotāja Dzintra Avotiņa, kas skolā bioloģiju, ķīmiju mācījusi aptuveni 30 gadu, izaudzinājusi piecas klases. «Pamatskola – tie ir cilvēki, svešumā novērtē cilvēkus. Vienmēr te esmu jutusies mīlēta,» ar nostalģiju teic pedagoģe. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par atgriešanos Latvijā skolotāja nekavējoties atbild apstiprinoši.

Sestdien skolu dimdināja absolventu soļi. Visus gaidīja atkalredzēšanās prieks salidojumā un balle ar grupu «Lauku muzikanti».

Ko tu novēli savai skolai svētkos?

Betija Upelniece, 9.b klases audzēkne:
– Daudz jaunu, atsaucīgu skolēnu, kas gatavi piedalīties skolas pasākumos.

Keita Asone, 9.b klases audzēkne:
– Izaugsmi un daudz jaunu, radošu prātu!

Atis Mārtiņš Zelčs, 9.b klases skolnieks:
– Spēku, neatkarību no citiem un izaugsmi! Lai skolotāji ir tikpat moderni un superīgi kā pašlaik!

Elizabete Līcīte, 9.b klases audzēkne:
– Vairāk pasākumu! Lai skola paliek tikpat skaista, lai neviens neko neposta! Lai skolā paliek visas jaukās skolotājas!

Arvis Sūna, 9.b klases skolnieks:
– Lai skolā paliek tie paši atsaucīgie skolotāji, lai palīdz visās grūtajās situācijās! Lai skola iztur vēl simt gadus!

Kas tev patīk savā skolā?

Heidija Vītola, 1.a klases skolniece:
– Starpbrīdī zīmēt blociņā, patīk iet ārā un draugi.

Miks Dzintars Paulovičs, 1.a klases skolnieks:
– Patīk sports, starpbrīdis, ātri skriet, piedalīties konkursos.

Frenks Burmistrovs, 1.a klases skolnieks:
– Man patīk sports, dejas un ritmika, gribas piedalīties konkursos, patīk starpbrīdis.

Emma Pleša, 1.b klases skolniece:
– Patīk iet ārā, starpbrīžos krāsot grāmatas un spēlēt paslēpes.

Amēlija Visocka, 1.b klases skolniece:
– Man patīk rokdarbi – mēs taisījām ezīšus – un dejošana.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ja svinēt, tad svinēt pa īstam!

Kategorijas