Pret sausumu sējumi jāapdrošina pašiem

Reinis Reinsons, lauksaimniecības projektu vadītājs, SIA «Eurorisk Latvia»

2019. gada 18. oktobris 00:00

284

Jāapzinās lauksaimniecība kā svārstīgs un no klimata atkarīgs bizness.

Saīsināts no žurnāla «Agrotops», nr. 9

Lauksaimnieciskā ražošana, kas notiek zem klajas debess, ir pakļauta apkārtējās vides ietekmei, un šī ietekme diemžēl katru gadu pieaug, radot traucējumus zemnieku finanšu plūsmai un apgrūtinot ilgtermiņa plānošanu. Līdzšinējā prakse bija paļauties uz valsts kompensācijām nelabvēlīgu laika apstākļu radīto zaudējumu segšanai, tomēr gan Eiropas Savienība, gan Zemkopības ministrija ir skaidri paudušas nostāju, ka turpmāk šo risku vadība jāuzņemas lauksaimniekiem pašiem.

Laika apstākļi – ekstrēmāki
Līdz šim sējumos apdrošināmie riski ir to pārziemošana, meža zvēru un putnu nodarītie bojājumi, lietus, vētras un krusas radītie postījumi, kā arī sējuma aizdegšanās, ko izraisījusi novākšanas tehnika un trešo personu prettiesiska rīcība, veicot ražas zādzību. Tomēr laika apstākļiem kļūstot ekstrēmākiem gan temperatūras, gan nokrišņu intensitātē un biežuma ziņā, svarīgs ražu un peļņu ietekmējošs faktors ir sausums. Latvijas sējumu apdrošināšanas tirgū šogad ir ienākusi sausuma riska apdrošināšana, un 2020. gada vasaras veģetācijas sezonā būs pieejami vairāki risinājumi, kā apdrošināties pret sausuma nodarītajiem zaudējumiem.

Kā galvenā atšķirība jāmin riska iestāšanās konstatācijas metode, vienkāršoti – kā nosaka to, ka sausums tiešām ir iestājies un/vai pietiekami daudz. Nākamā būtiskā atšķirība – cik par to maksā. Šie jautājumi nodarbina daudzus zemniekus, ņemot vērā neseno pieredzi ar sausuma nodarītajiem zaudējumiem un to kompensāciju nepilnu piecu eiro apmērā par hektāru.

Uzreiz jāsaka, ka zaudētais cents netiek kompensēts ne ar vienu pašlaik tirgū esošu produktu, daļa riska (vismaz 20 % apmērā) zemniekam jāuzņemas pašam, bet šis apjoms ir ikgadējo ražas līmeņa svārstību robežās. Apzinoties lauksaimniecību kā svārstīgu biznesu, atliek būt mierīgam un drošam par katastrofāla sausuma kompensēšanu.

Atskaites kritērijs ir indeksi
Sausuma apdrošināšanas produktiem atskaites kritērijs ir indeksi, robežvērtības, kuras, riskam kritiski ietekmējot kultūraugus, tiek sasniegtas un dod iespēju pretendēt uz atlīdzības izmaksu. Viens no indeksu produktiem ir nolijušo nokrišņu vai «Standardized precipitation index» (SPI), kurā tiek uzskaitīti nolijušie nokrišņi konkrētajā novadā, kurā atrodas apdrošinātais sējums. Uzskaite tiek veikta konkrētā laika posmā, kad ir spēkā apdrošināšanas segums un aktuālie dati salīdzināti ar vēsturiskajiem (references) novērojumiem, šādi konstatējot nokrišņu deficītu un indeksa vērtību. Tomēr svarīgi ņemt vērā, ka nokrišņu daudzums tiek fiksēts Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVMĢC) meteoroloģisko novērojumu stacijās, pēc skaita 33, vai uz katru staciju apmēram 150 000 hektāru, un fiksētie nokrišņi tālāk ar matemātiskām metodēm tiek pieskaitīti visai platībai starp stacijām. Problēmas ar nepietiekamu novērošanas punktu tīklu bija kaimiņu kolēģu lietuviešu sējumos, kur šī metode sāka darboties jau šogad. Nākotnē sagaidām, ka situācija ar staciju pārklājumu uzlabosies un nokrišņu fiksēšanas tīkls kļūs lielāks.

Arī no agronomiskā viedokļa nokrišņi nav vērtējami tikai matemātiski, bet svarīgs ir to rezultāts – mitruma pieejamība kultūraugiem, tie atšķirīgi vērtējami, lietum nolīstot no rīta vai vakarā, daudzumam sadaloties vienmērīgi periodā vai īsu, bet strauju lietusgāžu veidā. Tādēļ, skatoties no augu mitruma nodrošinājuma viedokļa, apsveicama ir augsnē esošā mitruma uzskaite vai «Soil moisture index» (SMI), kurā tiek uzskaitīts augsnes virskārtā reāli esošais mitrums. Dati par augsnes mitrumu tiek iegūti ar satelītu, uztverot mikroviļņus, kas dabiski izstarojas no zemes virsmas, un ar zinātniski apstiprinātu metožu palīdzību ļauj noteikt ūdens daudzumu kubikmetros, kubikmetrā augsnes.

Šīs metodes izmantošanu neierobežo mākoņu esamība, un vienīgais periods, kad dati nav iegūstami, ir ziema, kad augsnes virskārta ir sasalusi. Mērījumi ir pieejami katru aktīvās veģetācijas perioda dienu, datus iegūst un apstrādā Nīderlandē bāzēts uzņēmums «Vandersat», šos pašus datus piegādājot arī Eiropas Savienības institūcijām un lauksaimniecības industrijas milžiem.

Augsnes mitruma līmeņa salīdzināšana ar vēsturisko līmeni notiek katru dienu.

Iegūstot konkrētās dienas mitruma rādījumus un deficītus summējot kopā, tiek sasniegta kritiskā vērtība (deficītu summa) un konstatēta sausuma riska iestāšanās sējumos konkrētajā novadā.

«Kaimiņam līst, bet man ne»
Izvēloties šo produktu, jāņem vērā, ka uzskaite tiek veikta novados, visā to teritorijā, ne atsevišķos punktos, tas nodrošina objektīvus datus par situāciju novadā, bet neizslēdz situāciju, kad nokrišņu lokāluma dēļ «kaimiņam visu vasaru līst, bet man ne», tomēr pašlaik tā ir precīzākā metode, pēc kuras vērtēt sausuma riska iestāšanos. Šis risinājums šogad tika veiksmīgi ieviests Latvijā, un esmu priecīgs par zemniekiem, kuri uzdrošinājās un apdrošināja sējumus jau pirmajā testa gadā. Novados, kur sausuma risks sasniedza kritisko robežu, iedzīvotāji saņēma atlīdzību izmaksas, šādi kopīgi atrodot risinājumu sausuma problēmai.

Salīdzinot LVĢMC mājaslapā pieejamos datus par SPI («Standardized precipitation») nolijušo nokrišņu indeksa vērtībām ar SMI («Soil moisture index») augsnes mitruma indeksa vērtībām, redzams, ka pavasara fāzē sausuma riska noteikšanas metode būtu nostrādājusi praktiski visos novados ar abiem indeksu produktiem, bet otrajā vasaras pusē situācija ir atšķirīga – SPI indekss nav nostrādājis nevienā no tiem, bet SMI četrdesmit piecos Latvijas novados. Pētot datus par 2018. gadu, augsnes mitruma indekss uzrādīja maksimālo sausuma līmeni visā valsts teritorijā. Ja būtu pieejama apdrošināšana, tad tiktu kompensēti saimniecību zaudējumi.

Nelieli zaudējumu riski jāuzņemas pašiem – no 20 līdz 50%, tātad vidējus un vidēji smagus riskus lieliski sedz SMI indeksu apdrošināšana, kas principā arī atbilst zaudējumu apmēram, ko vidēji nodarīja 2018. gada ekstrēmi sausā vasara.

Vienmēr ir iespējams strīdēties par metožu un risinājumu objektivitāti un piemērotību katram atsevišķam indivīdam, kā arī vienkārši par jebko, tomēr jāatzīst, ka līdzekļi problēmas risināšanai ir. Balstoties pieejamajā informācijā vai konsultējoties ar speciālistu, ir iespējams pieņemt iespējami labāko lēmumu par piemērotāko risinājumu risku mazināšanai.

ZEMNIEKU VIEDOKLIS
«Bauskas Dzīves» aptaujātie vietējie lauksaimnieki pārsvarā ir skeptiski par apdrošināšanas ieguvumiem. Lielo platību saimnieki bieži vien cer uz izdzīvošanas spēju, vidējie un mazie paļaujas uz veco gudrību turēt sēklas rezerves. Pēc šī principa saimnieko Artis Dzelzkalējs, Bauskas novada Mežotnes pagasta zemnieku saimniecības «Kaigari» īpašnieks atzīst, ka tā ir viņa apdrošināšana.

Codes pagasta SIA «Mālnieki» īpašnieks Uvis Slakteris apstiprina, ka ir skeptisks kā daudzi, bet par savu pieredzi un secinājumiem stāsta: «Sadarbības partneros mums patīk precizitāte, atsaucība un principi, kas būtu izdevīgi abām pusēm. Ar «Eurorisk Latvia» lauksaimniecības projektu vadītāju Reini Reinsonu sadarbība ir veiksmīga. Patiesībā nedrošie laikapstākļi, kad briest raža, mani pamudināja apsvērt visus par un pret. Lēmumu ietekmēja šovasar redzētais Kuldīgas pusē, kad negaiss desmit minūtēs var nopostīt visu «pa nullēm». Ļoti nepatīkami, kad labību sagāž veldrē arī mierīgākas lietusgāzes. Piecdesmit procentu apmērā apdrošināšanas izmaksas sedz Lauku atbalsta dienests, tāpēc ir vērts to izmantot, jo zaudējumu gadījumā nebūs, kam sūdzēties. Polises vērtība sējumu apdrošināšanai bija 11 tūkstoši eiro. Sēklas rezerves jūnija beigās vai jūlijā nepalīdzēs, jo pārsēt par vēlu.

Taču ar sausumu bija interesantāk. Tuvojoties robežai, kad varēja iestāties apdrošināšanas gadījums, mūspusē parādījās lietavas. Pagājušajā gadā lielākajā daļā Latvijas saimniecību apdrošināšana pret sausumu būtu nepieciešama un būtu izmaksāta. Šogad pret sausumu apdrošināju testa platību. Situācija septiņos hektāros Iecavas novadā pierādīja, ka sējumu apdrošināšana pret sausuma radītiem zaudējumiem sevi attaisno. Kompānija «Eurorisk Latvia» pašlaik ir pirmā, kas šādu pakalpojumu piedāvā.»
Uzklausījusi RUTA KEIŠA

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pret sausumu sējumi jāapdrošina pašiem

Kategorijas