Jābūt kustībā, apstāties nedrīkst

2019. gada 18. oktobris 00:00

832

Aizraušanās. Codietis Kaspars Brazovskis makšķerēšanā un riteņbraukšanā rod azartu.

Bauskas novada Codes pagastā dzīvojošais Kaspars Brazovskis iesaka: «Nokrīt tas, kas nekustas. Dzīvē ir jābūt kaut kādai dinamikai. Visu laiku ir kaut kas jādara, jābūt kustībā, ja cilvēks apstājas kādā brīdī, tad «izdziest» arī viņš pats. Mani iedvesmo paša domas. Ja es kaut ko ļoti vēlos, tad man tas sanāk. Ir jādomā un jātiecas visu laiku uz mērķi, tad arī kaut kas sanāks, un galvā risinājumi nāks paši. Šajā ziņā izbaudu gan procesu, gan rezultātu.»

No četru gadu vecuma
Četrdesmit trīs gadus vecais codietis absolvējis Bauskas 1. vidusskolu. Pašlaik kā vadītājs darbojas informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Tā nopietnāk tam pieķēries pēdējos divdesmit gadus. Šajā profesijā piesaistīja, ka tas ir kas jauns, dinamiska nodarbe, kas visu laiku attīstās, tādā strādāt nekad nav garlaicīgi. Reizē tas arī esot hobijs – radīt sistēmas, kas noderīgas citiem cilvēkiem. «Kad sāku to darīt, šajā jomā nebija normālas augstākās izglītības. Iestājos Tehniskās universitātes IT nodaļā, tur visu mācīja ne par tēmu. Uzskatu, ka nav jēgas mācīties mācīšanās pēc. Studiju programmā ietilpa fizika, ķīmija un rasēšana, ko tagad nepielietoju. Trīs gadus nomācījos biznesa augstskolā «Turība», kuru neabsolvēju, jo nespēju apvienot ar darbu. Tagad esmu iestājies Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā tālmācībā, kur visu māca par tēmu. Esmu apmeklējis arī vairākus noderīgus kursus, kas izrādījušies vērtīgi un aktuāli,» stāsta Kaspars.

K. Brazovska lielākie vaļasprieki ir makšķerēšana un riteņbraukšana. Makšķerēšana patīkot jau no četru gadu vecuma, kad uz Lielupi copēt līdzi ņēmis tēvs. Tā lieta ātri vien aizrāvusi, tētis iemācījis pamatus: «Es daru gandrīz visu, izņemot mušiņmakšķerēšanu. Ķeru zivis ar pludiņu, fīderi, «štekeri». Esmu ieguvis godalgotas vietas, piedalījies daudzās un dažādās makšķerēšanas sacensībās, ieskaitot spiningošanas un pludiņmakšķerēšanas mačus. Tomēr nopietnāk esmu pievērsies fīderim. Tas ir ļoti nopietns sports pārmest makšķeri reizi divās minūtēs. Pēc mačiem citreiz roku ir grūti pacelt,» atklāj codietis.

Latvijas viszivīgākā vieta – Venta
Kaspars šogad pirmo reizi piedalījies Latvijas čempionātā fīdermakšķerēšanā, kas norisinās četros posmos. Pirmais tika aizvadīts Salaspilī Daugavā. Otrais Valmieras pusē karpu dīķī, trešais – Carnikavā pie Gaujas, savukārt noslēdzošais Kalnciemā Lielupē. Zivis izmēģinājis copēt gan Norvēģijas kalnu ezeros, gan Ziemeļjūrā no kuģa. Par Latvijas viszivīgāko vietu codietis uzskata Ventu.

Pašam zivis gan negaršojot, vairāk interesē ķeršanas process. Pa retam notiesājot kādu buti vai vimbu. Pagaidām makšķerēt sanākot retāk, nekā gribētos. Vismaz vienu reizi brīvdienās cenšoties tam atvēlēt laiku. Kaspars iestājies makšķernieku klubā «Ok Cope Sport», kur izglīto, kā makšķerēt ikdienā, un iemāca dažādas noderīgas lietas.

Ar riteņbraukšanu K. Brazov-skis aizrāvies apmēram trīspadsmit gadus. Pašam gan mīties tagad sanāk retāk, vairāk jāorganizē velosacensības. Viņš rīkojis un komentējis vairākas riteņbraukšanas sacīkstes. Nesen mūsu pusē aizritējis viņa organizētais piektais Latvijas lielākais bezmaksas velobrauciens «Bauskas velo rudens», kas šogad pulcēja apmēram 300 ri-teņbraucēju no dažādām valsts vietām. «Sākumā biju gatavs kaut sešas stundas sēdēt uz «ruļļa» un mīties, tagad tam laika atliek mazāk, bet, kad ieiet tajā ritmā, tas jau ir kā narkotikas. Ja nebraucu kādas divas dienas, ir tāda izjūta, ka kaut kas ir nepadarīts. Pārsvarā minos uz riteņa mājās virtuālajā pasaulē kādu stundiņu, kur varu sacensties arī ar citiem cilvēkiem, visu laiku uzturot intensitāti,» skaidro sportists.

Pa kalniem un lejām
Arī riteņbraukšanā sanācis piedalīties dažādās sacensībās. Ar riteni izbraukātas vairākas valstis. Katrs brauciens esot interesants un piedzīvojumu vērts. Skotijā izbraukāts kalnu takas maršruts, kurā nācās gabaliņu riteņus visiem nest. Aizpagājušo gadu Kaspars kopā ar domubiedriem prāmī devies uz Lībeku, no turienes līdz Dānijai, cauri tai minušies ar riteņiem, pēc tam atpakaļ uz mājām lidojuši ar lidmašīnu. Neiztikt arī bez kāda atgadījuma. Vienu gadu Dienvid-igaunijas riteņbraukšanas sacensībās gadījās traumēties. Līdz nākamajam atzīmēšanās punktam priekšā bijuši 20 kilometri, bet tālāk, neskatoties ne uz ko, vajadzēja kaut kā tikt. Citu gadu acu priekšā pāri ceļam pārskrējis lācis. «Dānijā mēs iekūlāmies purvos, bet atklājām tik skaistus skatus, kur ar mašīnu nemaz nevarētu tikt klāt. Braukt sanāk gan pa kalniem, gan līdzenumiem un takām. Septembrī uzstādīju mērķi pieveikt Santjago ceļu Spānijā apmēram 650 kilometru garumā, ko arī īstenoju. Sacensības man dod papildu azartu un adrenalīnu – gan makšķerēšanā, gan velobraukšanā,» atklāj Kaspars.

Nākotni vēlētos saistīt ar to pašu IT jomu – attīstīties profesionālāk. Nebūtu slikti būt par īpašnieku kādam velosipēdu vai makšķernieku veikalam. Skolas laikā codietis spēlējis basketbolu. Ikdienā laiku cenšas veltīt ģimenei – sievai un diviem bērniem, kaut kur kopā aizbraucot vai vienkārši pastaigājoties. Sevi Kaspars raksturo kā haotisku, enerģisku un tiešu cilvēku.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jābūt kustībā, apstāties nedrīkst

Kategorijas