Valdība lems par administratīvi teritoriālo reformu

Valdība otrdien izskatīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā būtiski samazināt pašvaldību skaitu.
Līdz šim ministrija piedāvāja reformas rezultātā pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 36. Tomēr pirmdien koalīcija vienojās sākotnēji piedāvāto modeli papildināt ar trim jaunām pašvaldībām, saglabājot atsevišķu pašvaldību statusu Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij. Plānots, ka līdz šodienas valdības sēdei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavos attiecīgas izmaiņas minētajā likumprojektā.
"Mums ir vienprātība, ka šis likums ir jāatbalsta. Paredzams, ka otrdien valdības sēdē ministrs ierosinās nelielas izmaiņas - pašvaldību karti palielināt par vēl trim pilsētām," pirmdien pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), prognozējot, ka valdības sēdē likumprojekts tiks vienbalsīgi atbalstīts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) skaidroja, ka līdz valdības sēdei plānots iesniegt precizētu likumprojektu, kas paredz reformas modeli ar 39 pašvaldībām - piecām republikas pilsētām un 34 novadiem. Pēc viņa paustā, atbilstoši veiktajam izvērtējumam un, ņemot vērā pašvaldību izteiktās vēlmes, rasta iespēja veikt korekcijas sākotnējā piedāvājumā, pārliecinoties, ka minētās pašvaldības spēj izpildīt likumā noteiktās funkcijas.
"Minētā korekcija ar trim jaunām pašvaldībām šo likumu izpilda," atzina Pūce.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka politiskais spēks konceptuāli atbalsta likumprojektu. "Lielā mērā, par 90% redzams, kāda varētu būt šī karte. Mēs skatāmies ne tikai ekonomiski, bet arī kultūrģeogrāfiski, balstoties arī vēsturiskajā pieredzē," teica politiķis, piebilstot, ka turpmāk varētu būt diskusija arī par to, vai tiek attīstīti visi vēsturiskie novadi, kā arī Rīga, kopīgi plānojot vesela novada attīstību, tādējādi veidojot otrā līmeņa pašvaldības.
"Mēs varētu palīdzēt vēlētajām pašvaldībām domāt par visa reģiona attīstību, piemēram, Vidzemes attīstību kopumā," teica Bordāns, atklājot, ka ne no viena koalīcijas partnera nav sadzirdēti iebildumi.
Viņš arī pauda, ka, iespējams, vēl būtu nepieciešams runāt par atsevišķu pašvaldību robežu precizēšanu.
VL-TB/LNNK Saeimas deputāte Ilze Indriksone pauda gandarījumu par panākto vienošanos, tādējādi, viņasprāt, mazinot riskus iedzīvotāju pārstāvniecībai. Indriksone vērsa uzmanību arī uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumiem, kas tuvākajā laikā varētu tikt iekļauti valdības darbakārtībā.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka reformas izstrādē ieguldīts liels darbs. "Reforma ir ļoti būtiska valsts attīstībai, lai sakārtotu dažādas valsts sistēmas," vērtēja ministrs. Viņš gan norādīja, ka vēl ir jautājumi par otrā līmeņa pašvaldībām, taču kopējā virzība ir atbalstāma.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»