Reforma bez loģikas un stratēģijas

2019. gada 15. oktobris 00:00

683

Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» Bauskā diskutē par veselības aprūpes pieejamību.

Veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir sadalīta piecos līmeņos, kur augstākais, piektais līmenis ir dažām slimnīcām Rīgā, ceturtā līmeņa slimnīca ir Jelgavā, bet Bauskā – pirmā līmeņa. Kādas ir šādas veselības reformas sekas, mēģina izprast «Latvijas Radio 1» raidījums «Krustpunktā».

Raidījums šoreiz bija īpašs arī tāpēc, ka radiopārraide notika no Bauskas rātsnama. Diskusijā kopā ar raidījuma vadītājiem Aidi Tomsonu un Māru Jansoni piedalījās trīs uzaicinātās personas no Bauskas novada un divi pārstāvji no valsts iestādēm, kas saistīti ar veselības jomu. «Šādi rīkojamies, lai būtu tuvāk cilvēkiem. Ir lietas, kuras Rīgā neuzzinām,» stāsta raidījuma «Krustpunktā» producente Evija Unāma.

Varētu ietaupīt
«Šai reformai jau pirms desmit gadiem nebija nekāda sakara ne ar veselo saprātu, ne ar veselības aprūpes reformu, stratēģiju, plānu. Tas vienkārši pasliktināja veselības aprūpes pieejamību bijušā Bauskas rajona iedzīvotājiem,» pauda Bauskas slimnīcas vadītāja Mirdza Brazovska. Viņa stāsta, ka pašlaik Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnām bijušā Bauskas rajona teritorijā ir lielākais nobraukums Zemgales reģionā, lai arī varētu daļu pacientu vest tepat uz Bausku, tā ietaupot gan laiku, gan degvielu.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs piebilda – Veselības ministrijas pārstāvji nepārtraukti sola, ka uz Bauskas slimnīcu vedīs pacientus, vispirms runāja par 2018. gada aprīli, tad – 2019. gada sākumu, tagad sola, ka tas notiks 2019. gada beigās.

Izvērtē uzņemšanas nodaļu darbu
Dmitrijs Sergejevs, NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs, pastāstīja, ka Bauskas divām ekipāžām veiktais nobraukums pusotru reizi pārsniedz reģiona vidējo. No Bauskas novada 71 procentu pacientu nogādā Jelgavas slimnīcā, ved arī uz Rīgu. «Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā pieejamajam hospitalizācijas plānam uz Bauskas slimnīcu dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī esošos pacientus nenogādājam. Mēs Bauskas un Rundāles novadā spējam nodrošināt ļoti operatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Prasības izpildām,» pauda D. Sergejevs.

NVD Zemgales nodaļas vadītāja vietnieks Vainars Klovs atzina, ka tiek izvērtēts stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļu darbs. «Ir publiski izskanējuši gadījumi, kad slimnīcas nespēja nodrošināt pakalpojumus, ko apņēmušās veikt. Pēc darba izvērtēšanas varēs domāt par pārmaiņām,» sacīja V. Klovs.

Sūta atpakaļ
Bauskas novada pārstāvji vērsa uzmanību, ka Jelgavas slimnīcā nokļuvušajiem pacientiem novērš tūlītējas briesmas dzīvībai un veselībai un uzreiz sūta mājās.

«Neatliekamā palīdzība ir mūsu glābēji. Šos slimniekus ļoti smagā stāvoklī aizved uz Jelgavu, bet arī Bauskā varētu par viņiem parūpēties, vismaz par sirds aritmijas pacientiem. Tad Jelgavā viņš ar saviem spēkiem, tikko no nāves nagiem izrāvies, brauc mājup ar sabiedrisko transportu, kas ir kritiski,» pauda Bauskas ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Ilze Kukute. Bijuši gadījumi, kad pēc atbraukšanas mājās slimnieka veselība atkal pasliktinās.

Ar līdzīgiem stāstiem varēja dalīties arī zālē esošie. «Dīvaini klausīties par Ministru kabineta noteikumiem, nevis par reālu palīdzību. Uz Jelgavu ved cilvēku anafilaktiskā šoka stāvoklī 40 kilometrus pa bedrainu ceļu tā vietā, lai viņu nogādātu Bauskā un izdarītu to pašu vai vēl labāk,» teica baušķeniece Ruta. Vietējie ļaudis ar «Bauskas Dzīvi» dalījās vēl ar citiem stāstiem – kā knapi pārvietoties spējīgu pensionāri sūta mājās no Jelgavas slimnīcas, kā pensionārs, kas izlaists no slimnīcas ziemas naktī, septiņas stundas staigājis pa autoostas teritoriju, līdz sagaidījis autobusu, jo satiksme Bauskai ar Jelgavu nav ļoti laba.

NMPD pārstāvis D. Sergejevs vērtēja citādāk: «Krietni lielāki riski nepamanīt nopietnu pataloģiju un nesniegt nepieciešamo palīdzību ir mazajās lauku medicīnas iestādēs. Pacienta interesēs ir nokļūt plaša profila lielākā slimnīcā. Pieminētās astmas lēkmes vai mirdzaritmija ne vienmēr ir tikai šīs diagnozes. Var attīstīties komplikācijas, un nepieciešama tādu speciālistu iejaukšanās, kas nav pieejami arī otrā līmeņa slimnīcā.»

Katrs ministrs ar savu politiku
Abas Bauskas novada veselības nozares pārstāves M. Brazovska un I. Kukute brīdināja par lielo slimnīcu pārslogotību. NMPD mašīnas aizved ātri, bet līdz palātai stundām jāgaida. «Ir palīdzība, kuru nevajadzētu sniegt citā vietā. Mēs noslogojam Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļu ar pacientiem, kurus nevajadzētu tur vest,» tā M. Brazovska.

I. Kukute minēja piemērus, kad pacientu uzņemšana ir kavējusies ļoti ilgi, arī tādu pacientu dēļ, kurus var uzņemt zemāka līmeņa slimnīcās. Piemēram, riteņbraucējas sadursme ar autobusu. «Gaidīja palīdzību Stradiņos 18 stundas. Zvanīja un stāstīja, ka ārsti skrien aizelsušies. Blakus sēdošais «bomzis» trako, brēc un čurā uz kājas meitenei, un viņu paņēma pirmo, lai netaisa traci un neapdraud citus slimniekus. Izrādījās – lauzts mugurkaula skriemelis, smadzeņu satricinājums, abām kājām vēnas un limfas bija saspiestas,» atceras
I. Kukute.

Vēl viens slimnieks Rīgā nokļuvis ar akūtu miokarda infarktu. «Zvanu, un viņš atbild, ka sēž koridorā uz krēsla, māsiņa blakus tup uz ceļiem, lai var uzlikt sistēmu, dakteris skraida garām un nozīmē analīzes,» atceras I. Kukute. Citā gadījumā radinieki uzņēma laiku, cik ātri slimnieks nokļuva līdz palātai, kur sāka ārstēšanu – desmitos no rīta atveda, divos naktī nokļuva palātā.

«Beidzot būtu jāsanāk kopā profesionāļiem, lai sakārtotu sistēmu, nevis politiķiem. Mums ir Pasaules Bankas ieteikumi, ir Pasaules Veselības organizācijas dažādas norādes, bet nav stratēģiska plāna. Kurš ministrs nāk, tas sāk jaunu politiku, nevis realizē un pieslēdzas tai valsts veselības aprūpes stratēģijai, kurai būtu jāatrod vienalga kādi līdzekļi un jārealizē, mums nav pēctecības nozarē,» uzskata M. Brazovska.

«Kaitina lielā vaidēšana par mūsu budžetu – politiķi velns zina ko funktierē, viņiem galvenais ir budžets. Ievēros tikai kaut kādas fantastiskas lietas, un beigās ciešam mēs,» nikna bija I. Kukute.

Uzklausa reģionos
Latvijas Radio 1 raidījuma «Krustpunktā» vadītājs Aidis Tomsons stāsta, ka aptuveni reizi trīs mēnešos raidījums dodas uz kādu novadu. «Tas ir interesanti – citi cilvēki, citas aktualitātes. Pašiem arī iznāk sava veida ekskursija. Piemēram, Bauska jau it kā ir zināma, bieži iznāk braukt cauri, bet šoreiz bija iespēja pastaigāt pa rātsnamu. Sajūta tāda, it kā būtu ārzemēs nokļuvis,» saka A. Tomsons.

Raidījuma vadītājs atzina, ka publikas ziņā tomēr lielas atšķirības neesot – saikne ar klausītāju veidojas arī caur telefona aparātiem, interneta sarunām un sarakstēm, un pārsvarā tie jau nav rīdzinieki, kas šādā veidā ar radioraidījumu vadītājiem sazinās. Arī no novadiem ierodas uz Rīgu diskutēt raidījumos. Tomēr katru reizi ir kāda «odziņa», kuras dēļ ir vērts izbraukt ārpus galvaspilsētas.

Pēc raidījuma «Krustpunktā» arī «Ģimenes studija» raidīja no Bauskas rātsnama. Sarunā par muzeju un citu aktivitāšu piedāvājumu ģimenēm ar bērniem piedalījās arī Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Bauskas pils muzeja pedagoģe Ilona Ozola, keramiķe Laima Grigone no Rundāles novada Svitenes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Reforma bez loģikas un stratēģijas

Kategorijas