Ja Lielbritānija izstājas bez līguma

2019. gada 15. oktobris 00:00

131

«Breksits», turpinājums. 1. novembrī – trešā valsts, ar ko mums juridiski nebūs nekādu pārrunātu attiecību.

«Ir jāapzinās – pašlaik iespējamība, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstāsies bez vienošanās, ir tik augsta kā vēl nekad,» tiekoties ar reģionālajiem laikrakstiem, atzina Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. «Mūsu mērķis ir sabiedrību šim scenārijam sagatavot, palīdzot apjaust tos jautājumus, ar kuriem būs jārēķinās gan privātpersonām, gan uzņēmējiem.»

Tāpēc vairākas valsts iestādes skaidro, ar ko jārēķinās un kam jāsagatavojas, ja Lielbritānija 31. oktobrī izstājas bez vienošanās.
(Sākums publicēts «Bauskas Dzīves» 11. oktobra numurā)

Valsts ieņēmumu dienests: jauni nodokļi, ierobežojumi un aizliegumi

Irēna Knoka, Muitas pārvaldes e-muitas daļas vadītāja vietniece:
– Muita ir jauns administratīvais slogs, ar ko nāksies sastapties visiem, kuri ceļos vai nu vienā, vai otrā virzienā, un arī tiem, kuri mēģinās kaut ko sūtīt no Lielbritānijas un arī otrādi. Tas viss būs jākārto ar muitu abās robežas pusēs. Varu stāstīt, kas sagaida šajā robežas pusē, bet prognozēt, kas notiks Apvienotajā Karalistē, es diemžēl nevaru. Ir cerība, ka tā būs spiesta ātri izstrādāt muitas likumus un, visticamāk, to darīs pēc vecā, labā principa «copy-paste» (‘pārkopēs’ – red.), bet kādas nacionālās nianses noteikti ieviesīs. Varbūt nedaudz mazāk tas skars fiziskās personas.

Par sūtījumiem. Nepatīkams privātpersonām ir fakts, ka muitas kontrolei tiek pakļauti arī pasta sūtījumi, kam ir absolūti nekomerciāls mērķis. Par dāvanām un sūtījumiem, ko viena fiziska persona sūtīs otrai, ja to vērtība pārsniegs 45 eiro, būs jāmaksā nodokļi: gan muitas, gan pievienotās vērtības, gan arī akcīzes. Muitošanai pakļautas nekomerciālās preces, virknei preču (tabakas izstrādājumiem, alkoholam, smaržām, tualetes ūdenim) ir dažādi ierobežojumi.

Nākamā sliktā ziņa tiem, kam patīk iepirkties internetā. Sūtījumi internetveikalos ir komerciāli, un uz tiem attiecināti pilnīgi citi noteikumi. Ja sūtījums no Apvienotajā Karalistē reģistrēta internetveikala nāks uz Latviju, PVN būs jāmaksā jau par tām precēm, kuru vērtība pārsniegs 22 eiro. No 150 eiro klāt nāks arī muitas nodoklis. Nekādu atbrīvojumu nav alkoholam un smaržām. Tabakas izstrādājumus internetveikalos pasūtīt aizliegts. Tie tiks konfiscēti, pēc tam iznīcināti.

Pārmaiņas ir kurjerpasta sūtījumu muitošanā – no 5. jūnija Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā katra fiziskā persona var deklarēt preces, kuru vērtība ir līdz 1000 eiro. Maksājumi portālā «Latvija.lv» uzreiz tiek atzīti par valsts budžetā ieskaitītiem. Tad var sazināties ar kurjerpastu un preces ātri saņemt. Tā ir ērtība, kas ļauj optimistiski skatīties uz to brīdi, kad 1. novembris būs atnācis un sūtījumi pastā sāks uzkrāties.

Ceļotāji. Ne jau tikai preces tiek kontrolētas uz ārējās robežas – muitai uzdots papilddarbs, kas saistīts ar nelegālo naudas līdzekļu atmazgāšanu. Ierodoties ES no trešās valsts vai arī braucot prom, personām ir pienākums deklarēt skaidro naudu, ja tā pārsniedz 10 000 eiro. Tas nozīmē, ka mūsu tautiešiem, kas naudu godīgi pelnījuši Apvienotajā Karalistē, braucot mājās, skaidra nauda uz robežas būs jādeklarē.

Par precēm no Apvienotās Karalistes. Latvijā kontrole saistāma ar gaisa transportu. Personīgajā bagāžā atbrīvojums no nodokļiem tiek attiecināts uz precēm, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 430 eiro. Lidostā kontrolēt ir diezgan viegli. Standarta pārbaude, ar ko vēl papildus jārēķinās, ir akcīzes precēm: cigaretēm ir noteikts daudzums, alkoholiskajiem dzērieniem. Aizliegts ievest, piemēram, gaļas un piena produktus.

VID mājaslapā izveidota «breksita» sadaļa, kurā atrodamas plašākas prezentācijas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: kā varēs saņemt pabalstus

Iveta Suraka, pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā inspektore:
– Ir paredzēti drošības pasākumi, lai cilvēki savas tiesības nezaudētu arī bez izstāšanās līguma. Ja «breksits» notiek ar līgumu, tas paredz, ka attiecībā uz sociālo drošību tiek piemērotas līdzšinējās regulas. Periodā (tas varētu būt 2020. gada 31. decembris), kamēr ir izstāšanās līgums, sociālās drošības pakalpojumiem, pensijām un pabalstiem nekas nemainīsies.

Ja notiek «breksits» bez līguma, Latvija no pirmās izstāšanās dienas piemēros likumu «Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības». Tas paredz labvēlīgākus nosacījumus vairāku pakalpojumu piešķiršanā – aptver valsts pensijas, apbedīšanas pabalstu, atlīdzību par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālos pabalstus, t. sk. ģimenes, valsts sociālā nodrošinājuma, bezdarbnieka un slimības pabalstu, kā arī paredz sociālās apdrošināšanas iemaksas vienā valstī, ja personas strādā Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.

Visām personām, kas līdz izstāšanās dienai bija sociāli apdrošinātas Latvijā un Apvienotajā Karalistē un pēc izstāšanās dzīvo vienā vai otrā valstī, saglabāsies tiesības pieprasīt Latvijas valsts vecuma (izdienas), apgādnieka zaudējuma vai invaliditātes pensiju saskaņā ar mūsu tiesību normām.

Nacionālais veselības dienests: EVAK vairs nedarbosies

Elīna Moroza, starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietniece:
– Lielāku sabiedrības grupu ietekmēs tas, ka Eiropas Veselības apdrošināšanas karte (EVAK) vairs nedarbosies. Ņemiet vienmēr līdzi arī privāto ceļojuma apdrošināšanas polisi! Par pakalpojumiem, kas saņemti Lielbritānijā, pēc Pārrobežu veselības direkcijas vai mūsu sociālā nodrošinājuma regulas izdevumi tiks atmaksāti tikai par tādiem pakalpojumiem, kas saņemti līdz «breksita» sākšanai. Par pakalpojumiem, ko cilvēki saņems 1. novembrī, ierodoties Nacionālajā veselības dienestā, nekādu samaksu vairs nevarēs sniegt.

Nedaudz privileģētāka grupa ir studenti, jo tie, kuri studijas sākuši līdz izstāšanās brīdim, veselības aprūpi valsts garantētajā programmā var saņemt visu studiju laiku. Tas pats attiecas uz britu studentiem, kuri iestājušies augstskolā Latvijā.

Personām, kas ieguvušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, līdz 2020. gada 31. decembrim ir tādi paši nosacījumi kā pašlaik.

Ja būs izstāšanās ar līgumu, turpināsim strādāt pēc ES regulām.

Latvijas Banka: Neziņa kaitē ekonomikai

Uldis Rutkaste, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs:
– Lielbritānija ir nozīmīga partnervalsts ne tikai Latvijai, bet arī citām ES valstīm, ar ko Latvija tirgojas. Ja notiek «breksits» bez vienošanās, eksports un imports no šīs valsts puses tiek aplikts ar tarifiem – tas nozīmē, ka mūsu ražojumi Lielbritānijā kļūtu dārgāki. Bet, ja ir ES noteikts tarifs, tie kļūtu dārgāki pie mums. Eksportētāju konkurētspēja un iespēja savu produkciju pārdot pasliktinātos. Ja apskatām tirdzniecības saites, tad ES Lielbritānijai ir nozīmīgāka partnere nekā Lielbritānija ES. Lielbritānijai šī ietekme būtu negatīvāka. Vidēji varētu būt no 1 līdz pat 8% no iekšzemes kopprodukta. Nevar gan precīzi neko aprēķināt, jo nenoteiktība ir liela – katrs aprēķins balstās uz pieņēmumiem. Scenāriji ietekmei Eiropas pusē ir no nulles līdz 1,5 – 2%.

Ja raugāmies Latvijas nozaru griezumā, preču jomā vislielākā ekspozīcija pret Lielbritāniju ir kokrūpniekiem – piektā daļa eksporta nonāk tur. Nākamie ir metālizstrādājumi. Kokrūpnieku asociācija izpētījusi situāciju, arī līgumos norunājuši, kādas būs attiecības izstāšanās brīdī, un pārāk lielas bažas neesot. Protams, sekas būs, jo, ja būs izstāšanās bez vienošanās, Lielbritānijas mārciņa reaģēs finanšu tirgos. Visticamāk, tās vērtība samazināsies, un tas eksportētājus ietekmēs negatīvi.

Pakalpojumu nozarēs ir divi svarīgi sektori: transporta sektors, kurā mūsu pārstāvjiem ir līgumi ar Lielbritānijas uzņēmumiem, un viesmīlība, jo britu tūristi brauc uz Latviju tērēt naudu. «Breksita» dēļ mārciņa kļūs mazāk vērtīga, britiem ceļot uz Eiropu kļūs dārgāk, un ceļotāju skaits var samazināties.
Jūtam, ka Latvijas ekonomika kļūst lēnāka. Lielbritānijā mazinās pieprasījums pēc kapitālprecēm – tur mazāk būvē, iegulda iekārtās. Neziņa ekonomikai kaitē: traucē uzņēmumiem plānot darbību, rada piesardzību, tie neslēdz jaunus līgumus.

Divas ES aģentūras, kas bija bāzētas Londonā, pārgājušas uz citam vietām: Eiropas Zāļu aģentūra tagad ir Amsterdamā, Eiropas Banku aģentūra – Parīzē.

PIEMĒRI

Piemērs par valsts pensiju

Persona pieprasa Latvijas vecuma pensiju. Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs pie mums pašlaik ir 15 gadi. Latvijā nostrādāti 12 gadi, Apvienotajā Karalistē – desmit. Lai noteiktu tiesības uz Latvijas pensiju, Apvienotās Karalistes apdrošināšanas stāžu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) summēs ar Latvijas apdrošināšanas stāžu. VSAA pensiju aprēķinās un izmaksās par 12 stāža gadiem Latvijā.

Piemērs par slimības pabalstu
Persona pēc nodarbinātības Apvienotajā Karalistē atgriežas Latvijā un sāk šeit strādāt, pēc mēneša saslimst un piesakās slimības pabalstam. VSAA, nosakot tiesības uz to, ņems vērā Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus (trīs mēnešus pēdējos sešos mēnešos vai sešus mēnešus pēdējos 24).

Dalībvalstis piemēros regulu arī par ārkārtas pasākumiem un sociālo nodrošinājumu. Tā paredzēs summēt apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodus, kas Apvienotajā Karalistē uzkrāti pirms izstāšanās dienas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ja Lielbritānija izstājas bez līguma

Kategorijas