Atlaiž ierastās sistēmas grožus

2019. gada 11. oktobris 00:00

112

Iecavas bērnudārzā «Cālītis» īsteno kompetenču izglītības modeli.

Apzīmējums «kompetenču pieeja» šogad ir visbiežāk lietotais, bet ikdienas valodā visgrūtāk atšifrējamais termins. Izņēmums, protams, ir izglītības nozares speciālisti, taču sabiedrības lielākajai daļai trūkst īstas skaidrības. Tāpēc «Bauskas Dzīve» nolēma doties uz Iecavas pirmsskolas izglītības iestādi «Cālītis», kas divus gadus darbojas kompetenču izglītības pilotprojektā.

Kompetences «cilvēku valodā»
Bērnudārza «Cālītis» vadītāja Ingūna Lāce ir priecīga žurnālistiem skaidrot kompetenču pie-ejas būtību «cilvēku valodā»: «Tās ir bērnu prasmes, zināšanas, sadarbība ar citiem cilvēkiem, attieksme un veids, kā to visu mazie cilvēki var parādīt un lietot savā ikdienas dzīvē. Prasmes, daudzreiz atkārtojot, izveidojas jebkuram, taču vienlaikus bērniem ir jāattīsta radošā un vērtējošā domāšana, ko izmantot visdažādākajās situācijās. Šī ievirze ne gluži konkrētos formulējumos pirmsskolas izglītības iestādēs pastāvēja arī iepriekš, bet tagad ir jaunas nianses, izglītības saturu padarot atšķirīgu no iepriekšējās gadu desmitiem ierastās un vienkāršotās prakses.»

Ingūna Lāce min vairākus ļoti nozīmīgus aspektus. Skolotājām jācenšas mazāk runāt, bet daudz vairāk audzēkņiem uzdot atvērtos jautājumus: kas, kāpēc, kā? Tos izvirzot, jātrenē pacietība, jāļauj bērniem domāt, nevis jāsteidz atbildi pateikt priekšā, kas, protams, ir gan ātrāk, gan ērtāk. Jāļauj audzēkņiem pašiem meklēt risinājumu, pavisam neuzkrītoši vadot procesu.

Oratora tēls ir zudis
Modelis, kad skolotājs ir orators, ka viņam vienmēr ir taisnība un visiem bez ierunām jāpakļaujas, vairs neder! Pedagogam jāpalīdz bērniem pārvarēt bailes no kļūdīšanās, jo ikviena neveiksme ir attīstības jauns pakāpiens. Diemžēl mūsu sabiedrībā vēl joprojām dzīvs padomju laika domāšanas absurdais princips, ka visi, kuri kļūdās, ir neveiksminieki, sliktie. Bailes no kļūdīšanās ir liels apdraudējums pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām. Tā vietā, lai izteiktos un apliecinātu vēlmi iesaistīties, vairākums klusē.

Pirmsskolas izglītības iestādēs vēl ir nemitīgi jārūpējas, lai vide, kurā bērni darbojas, būtu attīstoša. Vajag daudz visdažādāko materiālu, izglītojošu, prasmes un zināšanas veicinošu reālu un virtuālu spēļu, ko «Cālītī» pedagogi izstrādā un gatavo paši, iesaistot arī ģimenes locekļus.

Vienkāršs piemērs
Šeit vietā ir konkrēts un pavisam vienkāršs piemērs, ko minēja bērnudārza vadītājas vietniece Marina Vesere. Pavasarī un rudenī katrā dārziņā parasti notiek ziedu, augļu un dārzeņu izstādes. Arī «Cālīša» audzēkņu vecāki agrāk nesa pašu gatavotas kompozīcijas, kuru veidošanā mājās droši vien iesaistījās arī bērni, un eksponēja izstādē.

Jau labu laiku «Cālītī» šis process ir citāds. Tagad mammas no saviem dārziem atnes dažādus ziedus, kas nav sakārtoti pievilcīgās buķetēs. Grupu nodarbībās mazuļi tos paši šķiro atbilstīgi savai gaumei un izjūtai, paši kārto pušķos, izvēlas vāzes. Viņu kompozīcijas visbiežāk neatbilst pieaugušo gaumei un stilam, bet nu un tad? Bērni pastāvīgi un lēnām gadu no gada apgūst prasmes.

Ziedu kārtojumi, lai arī izspūrušu, nesaderīgu augu mudžeklis, beidzot ir viņu patstāvīgais darbiņš, nevis uzcītīgu skolotāju regulēts pasākums. Šajās nodarbēs sasniedzamais rezultāts ir nevis pieaugušo gaumei atbilstošs, bet tikai un vienīgi bērnu apgūto prasmju apliecinājums. Arī šī it kā nenozīmīgā nianse ir viena no kompetenču izglītības svarīgām pieejām.

Tagad ir noteiktas jomas
Izglītības satura jaunajās vadlīnijās ieteikts nodarbības organizēt arī ārpus telpām. Bērnudārzs «Cālītis» saņēmis Iecavas novada domes dāsnu finansiālo atbalstu un lepojas ar vislabāk iekārtoto infrastruktūru reģionā. Plašajā teritorijā pēc arhitektes Vijas Ozolas projekta izveidota brīnumaina vide: apjumtas skatuves nojumes katrai grupiņai, slīdkalniņi, dažādi namiņi, atrakciju būves. Viss gatavots no kokmateriāliem.

Vadītājas vietniece Marina Vesere uzsver, ka pirmsskolā agrāk bija definēti vairāki mācību priekšmeti, bet jaunajā modelī ir noteikta valodu, matemātikas, dabaszinātnes, tehnoloģiju, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes māksla, veselības un fiziskās aktivitātes joma.
Diemžēl, kā atzīst iestādes vadītāja Ingūna Lāce, kompetenču pieejas stratēģijas autori ir aizmirsuši pirmsskolā tik svarīgo mūziku un sportu. «Taču mēs strādājam pa savam. Visās grupās divreiz nedēļā ir gan mūzikas, gan profesionālu treneru vadītas sporta nodarbības,» atklāj I. Lāce.

Izcila spēļu autore
Marinas Veseres iniciatīva galda un interaktīvo spēļu izstrādē bērnudārznieku dažāda vecuma grupām ir apbrīnojama. Pirmo reizi «Bauskas Dzīve» ieraudzīja tik neaptveramu izglītojošo spēļu klāstu. Marinas piedāvātie lasītprasmes apguves materiāli bērnu spēju dažādām pakāpēm ir unikāli. Dažus pat izmēģinājām un atzinām par piemērotiem arī pieaugušajiem.

Komentējot attīstošo spēļu saturu, Marina uzsver: «Katrai ir diferencēts uzdevums. Tas nozīmē lietotāju trīs grupas: bērni, kuri darbojas atbilstoši vecuma attīstības pakāpei (tas ir skolotāju zelta vidusceļš), tie, kuriem nepieciešams individuāls atbalsts, un bērni, kuri jau sasnieguši attīstības nākamo līmeni.

Gadu desmitiem pedagogu vislielākā problēma bija līdzvērtīgi darboties zelta vidusceļa abās pusēs, taču kompetenču izglītības sistēma mums beidzot ļauj to pakāpeniski izdarīt. Piedaloties pilotprojektā, savai iestādei izstrādājām kompetenču pieejas stratēģiju, vadlīnijas, prioritātes, pamatidejas. Tagad veidojam tematisko uzdevumu detalizētu sarakstu katram mēnesim. Soli pa solim savas lielās idejas īstenojam.»

Piecus gadus veco bērnu grupas skolotājas Ilze Blaumane un Diāna Krikščūne atzīst, ka jaunais izglītības satura modelis ir palīdzējis pedagogiem augt un mainīties, atstājot pagātnē stereotipus un rutīnu. Ilze spriež: «Tas nemaz nav viegli. Katrai no mums bija jāpārstrukturē ierastā domāšana un jāapzinās, ka vispirms gribam to mainīt pašas. Kad tas noticis, visas šķietami iespējamās lietas kļūst saprotamas.»

UZZIŅAI

Iecavas novada pirmsskolas izglītības iestāde «Cālītis»

bērnudārzu apmeklē 283 audzēkņi vecumā no pusotra līdz septiņiem gadiem;

darbojas 13 grupas;

iestādē strādā 36 pedagogi;

no 2017. līdz 2019. gadam bērnudārzs piedalījās Latvijas skolu un pirmsskolas iestāžu pilotprojektā «Kompetenču pieeja izglītības saturā». To koordinēja Valsts izglītības satura centrs, finansēja Eiropas Savienības struktūrfondi;

bērnudārzs jau trešo gadu turpina kompetencēs balstītu izglītības satura ieviešanu. Iestāde kļuvusi par metodisko centru citiem reģiona bērnudārziem;

iestādes vadītāja Ingūna Lāce ir ieguvusi pirmsskolas iestāžu eksperta kvalifikāciju;

Izglītības un zinātnes ministrija nosaka, ka pakāpeniskas pārmaiņas mācību saturā Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs jāievieš no 2019. gada 1. septembra, bet pamatskolās un vidusskolās – no 2020. līdz 2022. gadam.

VIEDOKLIS

GUNA, astoņus gadus veca dēla mamma:
– Pirms ģimenes pārcelšanās uz Iecavas novadu dzīvojām Rīgā. Dēls apmeklēja privāto bērnudārzu. Viņam ļoti patika. Arī man un vīram, jo redzējām, ka dārziņā galvenā loma bija katra bērna individualitātes attīstībai. Zēns ļoti daudz iemācījās, kļuva patstāvīgāks, pārliecinātāks, radošāks. Viņam ir savas domas un spriedumi par visu, kas notiek, bet, sākot skolas gaitas, tas reizēm ir traucēklis. Skola bērnus joprojām cenšas nonivelēt, padarīt līdzīgus un vieglāk vadāmus. Sava viedokļa paudēji, šķiet, klasē nav vēlami. Tāpēc man ir pretrunīgs viedoklis par izglītības jaunā satura ieviešanu. Manuprāt, to vajadzētu darīt lēni, pakāpeniski un līdzsvaroti, vienlaikus aptverot gan bērnudārzus, gan skolas.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atlaiž ierastās sistēmas grožus

Kategorijas