Ja Lielbritānija izstājas bez līguma

2019. gada 11. oktobris 00:00

«Breksits». 1. novembrī – trešā valsts, ar ko mums juridiski nebūs nekādu pārrunātu attiecību.

«Ir jāapzinās – pašlaik tā iespējamība, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstāsies bez vienošanās, ir tik augsta kā vēl nekad,» tiekoties ar reģionālajiem laikrakstiem, atzina Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. «Mūsu mērķis ir sabiedrību šim scenārijam sagatavot, palīdzot apjaust tos jautājumus, ar kuriem būs jārēķinās gan privātpersonām, gan uzņēmējiem.»
Tāpēc vairākas valsts iestādes skaidro, ar ko jārēķinās un kam jāsagatavojas, ja Lielbritānija 31. ok-tobrī izstājas bez vienošanās. Sākam ar Ārlietu ministrijas vērtējumu, ieteikumiem.

Trīs scenāriji jeb bumba ir Apvienotās Karalistes pusē
Mārtiņš Klīve, ES koordinācijas un politiku departamenta direktors:
– Lai iezīmētu, kāpēc viss tā iegrozījies, jāatskatās uz 2016. gada jūnija referendumu, kad Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos, un tie bija tikai 51,9%. Līdz ar to šis mazais vairākums joprojām sarežģī politisko procesu Lielbritānijā, jo cilvēku domas mainās, procenti svārstās. Dažas politiskās partijas atbalsta stingru izstāšanos. Daļa uzskata, ka jādomā par vēl vienu referendumu. Citi uzskata, ka vajadzīga šāda vai cita vienošanās. Nav pārliecinoša vairākuma kādam nākamajam solim. Tas novedis pie tā, ka process ievilcies. Lielbritānijas iekšpolitikā tas ir šķeļošs jautājums.

2017. gada 29. martā Lielbritānija oficiāli ar vēstuli ES pusei paziņoja, ka vēlas izstāties, un attiecīgi iedarbojās Lisabonas līguma 50. pants, kas nosaka, ka divu gadu periodā izstāšanās procesam jānotiek. Pēc diviem gadiem Lielbritānijai jābūt trešajai valstij. Uz to brīdi bija paredzēts 29. marts, bet ir notikuši pagarinājumi, termiņš ir 31. oktobris, un 1. novembrī Lielbritānija būs trešā valsts.

Divos gados notika darbs, lai panāktu izstāšanās līgumu. Lielbritānijas valdība un ES par līgumu vienojās 2018. gada novembrī. ES pusē tas jau apstiprināts un ratificēts. Lielbritānijas pusē parlaments ratifikāciju noraidījis. Tas ir process, kurā esam. Diemžēl. Ja līdz 31. oktobrim nekas nemainīsies, 1. novembrī Lielbritānija kļūst par trešo valsti. Tas ir bezvienošanās scenārijs.
Liekas, kāpēc lai būtu problēmas, ja apkārt ES ir daudz trešo valstu. Un ar visām mums ir kaut kādas regulētas attiecības – vai tirdzniecības attiecības, vai standartnoteikumi. Ar visām ir juridiskas attiecības. Viss norunāts līgumos, piemēram, ar ASV, Indiju, Krieviju. Bet, ja izstāšanās notiek bez vienošanās, 1. novembrī ar Lielbritāniju mums juridiski nebūs nekādu pārrunātu attiecību. Visi ES likumi beidz darboties – spēkā paliek vienīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas minimālais standarts. Bet līdz 31. oktobrim vēl ir laiks, un mums potenciāli ir vēl trīs citi scenāriji.

Pirmais. Lielbritānija, kas vienpersonīgi iesniedza izstāšanās vēstuli, vienpersonīgi var arī izdomāt šo vēstuli atsaukt. Ja nu tās parlaments un valdība izdomā un apstiprina, ka izstāties tomēr negrib, tad var pateikt: «Mēs to vēstuli atsaucam.» Tad nekas nemainās. Zinot, kāda ir Lielbritānijas premjera nostāja, visdrīzāk, tā nenotiks.

Otrais. Lielbritānija izstāšanās līgumu ratificē. Tā kā parlamentā tas trīs reizes noraidīts, šis scenārijs nav ļoti iespējams, tomēr kāda cerība vēl pastāv. Labojumi vēl tiek iestrādāti, bet rakstiski tos neesam saņēmuši. Teorētiski var paspēt izstāšanās līgumu ratificēt. Šī līguma pozitīvais aspekts ir tāds, ka tas paredz pārejas periodu. Tad attiecības ar Lielbritāniju nemainītos līdz 2020. gada 31. decembrim, vienīgi tā nepiedalītos ES likumdošanā. Pārejas periodā ES ar britiem vienotos, kāda būtu dzīve pēc tam, kad pārejas periods beigtos.

Trešais. Izstāšanās datumu atkal varētu pārcelt. Tas izskatās reāls scenārijs. Lielbritānijā parlaments ir nobalsojis, ka būtu jālūdz pagarinājums līdz 31. janvārim. Šis balsojums Lielbritānijā stājies spēkā kā likums, bet viņu premjerministrs parlamenta lēmumam īsti nepiekrīt, tāpēc nav skaidrs, vai tas tiks pieprasīts vai ne, jo jābūt oficiālai vēstulei no valdības, ka šo termiņu lūgts pagarināt. Un visām 27 ES dalībvalstīm šis termiņa pagarinājums jāatbalsta vienprātīgi. Ja kaut viena iebildīs, atkal iestāsies 1. novembris, un Lielbritānija var «izlidot».

Bumba ir Lielbritānijas pusē. Paši īsti neko nevaram izdarīt – mums jāgaida, ko darīs briti. Sagatavošanās abiem scenārijiem – kad ir vienošanās un nav – sākusies pirms gada. Sagatavošanās notiek ES līmenī, bet ir lietas, ko darām nacionāli. Lielbritānijā dzīvo aptuveni 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Mums par šiem pilsoņiem būs jāinteresējas. Būs neskaidrības, procedūras – tas noteikti ietekmēs Ārlietu ministrijas darbu.

Bet, lai skats uz nākotni nebūtu galīgi pesimistisks, jāsaka: Lielbritānija ir mūsu sabiedrotā, pietiekami nozīmīga tirdzniecības partnere, līdzīgs skats mums ir ārlietās, drošības lietās, globālos jautājumos. Lai vai kā šis process beigsies, ceram, ka nākotnes attiecības ar Lielbritāniju būs ciešas, labas un draudzīgas, ka varēsim sadarboties.

Kas jāzina par ceļošanu un dokumentiem
Guna Japiņa, konsulārā departamenta direktore:
– Par robežu šķērsošanu. Pirmais jautājums – vai varēs ceļot bez vīzas? To nevajadzēs ne Latvijas pilsoņiem, kuri brauks uz Lielbritāniju pēc «breksita», ne pilsoņiem, kuri pēc «breksita» ieceļos ES. Brisele nolēmusi, ka pilsoņiem vīzas nevajadzēs, ja Lielbritānija nemaina savu nostāju, ka vīzas nevajadzēs ES pilsoņiem. Nepilsoņiem vīzas vajag arī pašlaik.

Ja Latvijas pilsoņi vēlas braukt uz Lielbritāniju īslaicīgā privātā vai tūrisma vizītē un uzturēšanās laiks nepārsniedz trīs mēnešus, tad viņiem nekas, izņemot ceļošanas dokumentus, nav vajadzīgs. Kas tas būs par ceļošanas dokumentu? Vai pilsoņiem pietiek ar eID karti? Vai vajadzīga pase? Lielbritānija politiskā dokumentā, kas publicēts pagājušajā gada nogalē, pasacījusi, ka sākotnēji pietiks ar eID karti. Bet mēs saņemam vēstījumus no mūsu cilvēkiem, kuri brauc uz Lielbritāniju – sak’, man tomēr prasīja pasi! Sākām domāt, kāpēc tā. Atradām, ka pagājušā gada nogalē publicētajā dokumentā ir minēts, ka sākotnēji, – acīmredzot tur slēpjas tas āķis. Oficiālā informācija – pilsoņiem pietiek ar eID karti. Taču, ja jums ir pase, ņemiet līdzi arī to!

Ja ir runa par laiku pēc «breksita», vēl svarīgi, ka Lielbritānija nav ne Šengenā, ne Eiropas Savienībā, un nozīmīgs termiņš, cik ilgi jāuzturas. Kā termiņu skaita? Pēc idejas vajag kaut kur ielikt spiedogu. Kāds robežsargs var jautāt, kur ir jūsu pase, ja vien britiem nav kāda automātiska skaitīšanas sistēma, par kuru es nezinu, tad ir pamatotas prasības redzēt jūsu pasi, lai izdarītu atzīmi par robežas šķērsošanu. Ja ir vēlme vai vajadzība Lielbritānijā uzturēties ilgāk (līdz 36 mēnešiem), tad jānokārto pagaidu uzturēšanās atļauja. Ja grib uzturēties virs 36 mēnešiem, tad jāreģistrējas statusam, un tas nozīmē, ka tur dzīvos mazāk par pieciem gadiem. Ja ir runa par pastāvīgu dzīvi, tad vēl ir daudz dažādu detaļu.

Cik ilgi jābūt derīgai pasei, eID kartei? Derīguma termiņam jābūt ne mazāk kā sešiem mēnešiem. Un tas nav saistīts ar «breksitu» – katrai valstij ir tiesības ceļošanas dokumentiem noteikt termiņu. 2020. gada beigās būšot izstrādāta jauna Lielbritānijas migrācijas sistēma, un no 2021. gada 1. janvāra varbūt būs atkal pilnīgi citādāk.

Par bērnu ceļošanu. Par detaļām atbildīga robežsardze, bet, kamēr Lielbritānija ir ES, bērnam nepieciešama tikai pase. Ja iebrauc viens, piemēram, aizbrauc pie mammas vai tēva ciemos oktobrī, bet vēlas atgriezties novembrī, tad var sanākt, ka iebrauc ar vieniem dokumentiem, bet kā tiks ārā? Ja bērns gatavojas uz Lielbritāniju doties vai atgriezties pēc 1. novembra, tad vajadzīgi dokumenti ceļošanai uz trešajām valstīm, lai izvairītos no jebkāda veida problēmām.

Mēs sekojam informācijai, kādu par robežu šķērsošanu Lielbritānijas valdība publicē savos kanālos. Tur informācija par bērnu ceļošanu gan parādās, gan pazūd. Tuvākajā laikā Ārlietu ministrijas mājaslapā būs sadaļa par bērnu ceļošanu uz ES un Lielbritāniju.

Jāatceras, ka Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) darbojas tikai ES. Ja ir «breksits», tad vairs ne. Ko darīt? Iegādāties parasto ceļojuma apdrošināšanu. EVAK jau arī sniedz tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Kā notiek ar dokumentiem, kas izsniegti Latvijā un paredzēti iesniegšanai Lielbritānijā? Piemēram, ar diplomiem, laulības apliecībām. Latvijā izsniegti dokumenti izmantošanai ES (ir izņēmumi) jālegalizē. Šāda kārtība saglabāsies arī pēc «breksita». Bet Lielbritānijā un ES izdoti dokumenti Latvijā tiek atzīti bez jebkādas legalizācijas.

Reģistrēties pastāvīgajam statusam Apvienotajā Karalistē

Jānis Beķeris, Ārlietu ministrijas preses sekretārs, akcentē:
– Ļoti aktuāli ir Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem sakārtot formālās attiecības ar mītnes zemi un reģistrēties tur pastāvīgajam statusam. Aptuveni 35% no mūsu pilsoņiem ir reģistrējušies (nepilni 42 tūkstoši). Tas ir maz, un mums īsti nav pārliecības, kas notiek ar pārējiem. Visiem, kuriem radi, draugi, paziņas dzīvo Lielbritānijā, vajadzētu pajautāt, vai viņi ir reģistrējušies. Pieļaujam, ka cilvēki šo ieteikumu uztver vieglprātīgi. Par tiem, kas izlēmuši atgriezties Latvijā, priecājamies vienmēr. Tiem, kas nolēmuši palikt Lielbritānijā, noteikti būtu jāreģistrējas.
Reģistrācija nodrošinās ES pilsoņu tiesības un ļaus izvairīties no sarežģījumiem. Tā ir bezmaksas, elektroniska un vienkārša.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ja Lielbritānija izstājas bez līguma

Kategorijas