Meklē vēlamāko risinājumu Bauskas senākā dievnama dārza labiekārtošanai

2019. gada 12. oktobris 08:44

1973

Meklē vēlamāko risinājumu Bauskas senākā dievnama dārza labiekārtošanai

Mājīgāku, tīkamāku, pievilcīgāku pilsētas iedzīvotājiem un viesiem iecerēts radīt Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas dārzu. Vienotu teritorijas labiekārtojuma un apstādījuma koncepciju Bauskas novada pašvaldības projektu konkursā «Mēs savam novadam», piesaistot Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ainavu arhitekti Ingu Langenfeldi, realizējusi biedrība «Bauskas vecpilsēta». Tagad padomā nākamais solis – daļa no iecerētā īstenošana dabā. Vietējai luterāņu draudzei vajadzīgo finanšu resursu nav, tādu nav arī biedrībai «Bauskas vecpilsēta», tālab, meklējot veidus finansējuma piesaistei, šoruden nolemts startēt Eiropas programmā LEADER, kur maksimālā iegūstamā summa teritorijas labiekārtošanai būtu 50 tūkstoši eiro.

Skvērs ar skulpturālu objektu
Kopā sanākot biedrības «Bauskas vecpilsēta» biedriem, pašvaldības teritorijas plānošanas un būvvaldes pārstāvēm, piedaloties arī kultūrvēsturisko pieminekļu mākslas ekspertēm, tika spriests par vēlamāko risinājumu luterāņu dievnama dārza pārveidei.
Ainavu arhitekte I. Langenfelde atzīmēja –, izvērtējot objektu ilgākā laika posmā, secinājusi, ka kopumā teritorija nav slikta, taču tai jāveicina sakoptība, vienlaikus neizdarot kaut ko neatgriezenisku un sliktu. «Izraut, izrakt var jebkurā brīdī, bet, lai ieaudzētu un izaudzētu kaut ko acij tīkamu, nepieciešams ilgs laiks, tālab steigties nevajadzētu,» akcentēja daiļdārzniece. Viņa klātesošajiem prezentēja divus variantus konkrētās teritorijas uzlabošanai.
Pirmajā ieteikts atstāt esošo celiņu izkārtojumu un ieejas, savukārt taciņu krustpunktā izveidot mazu romantisku skvēru, kura centrā novietot skulpturālu objektu, tādējādi ārtelpā demonstrējot arī ko senatnīgu. Tāpat tika piedāvāts pie centrālās ieejas esošo vasaras puķēm domāto dobi aizstāt ar ziemcietēm vai mūžzaļo augu stādījumiem. I. Langenfelde skaidroja, ka līdzās dobei augošais osis ir sasniedzis dižkoka apmērus, tādēļ ir aizsargājams. Katru gadu ierīkojot vasaras stādījumus, tam tiekot apcirstas saknes, kas nebūtu pieļaujams, tāpēc ainavu arhitektes skatījumā vispiemērotākie te būtu cērpami mūžzaļi krūmi, lai ainaviski skaisti būtu visu gadu.
«Pavasarī skats bezlapu drūmajā periodā ir pavisam bēdīgs. Rēgojas vien melna vadziņa, kur var apjaust, ka siltajos mēnešos būs vasaras puķes, kas savu mūžu noslēgs līdz ar salnām,» esošo situāciju raksturoja I. Langenfelde.
Viņasprāt, viskliedzošākā problēma šīs sakrālās celtnes ārējā vidē ir saimnieciskās zonas trūkums. Teritorijā nav vietas, kur novietot savāktos zaļos atkritumus (lapas zāli). Daiļdārznieces ieskatā, var nedarīt neko citu, bet obligāti būtu jāizveido saimniecības laukums, kur pie tā netraucēti varētu piekļūt arī transports, lai savāktu atkritumus. Izveidoto saimniecisko stūrīti varētu ieslēpt apstādījumos. Tam vajadzētu būt arī kādam nožogojumam, lai pilsētniekiem mazinātu vēlmi izmest tur savus sadzīves gružus.
Ainavu arhitekte sacīja, ka viņu mulsinot arī leģionāriem izveidotā atceres vieta, kurā atrodas gan piemiņas akmens, gan balts krusts. Viņasprāt, šeit rūme būtu tikai vienam priekšmetam, un, viņas skatījumā, uz citurieni vajadzētu pārvietot krustu. Iespējams, kādā kapsētā tas iederētos vairāk.
Visnaudietilpīgākais un apjomīgākais šajā teritorijā būtu žogs. Tā sakārtošana arī būtu viena no prioritāri veicamajām, jo tas, tāpat kā cilvēkam zobi, ir pirmais, ko katrs ierauga.

Pastaigai, nevis tranzītam
Otrajā piedāvātajā variantā I. Langenfelde ieskicēja nedaudz pārveidotus gājēju celiņus. «Tā tagadējā sajūta ir, ka esam par tuvu baznīcai. Būtībā tas ir tranzīts, tā nav pastaiga, tā nav atpūta, kā tam vajadzētu būt parkā,» atzīmēja daiļdārzniece. Savā skicē viņa robežas teritorijā plānojusi izveidot ar krūmu grupām.
Tā kā viens no uzstādījumiem bijis padarīt šo vietu īpašāku, lietpratēja rosināja izveidot vienu īpašu gadalaika sajūtu. Ja finansējuma ir maz vai nav vispār, ar kāda projekta palīdzību varētu iegūt sīpolpuķes, kuras sastādītu teritorijas zālienā. «Piemēram, ierodoties uz Lieldienu dievkalpojumu, atnācējus pārsteidz koši ziedoši narcišu puduri vai spilgtas zilsniedzītes. Tām nav nepieciešama īpaša kopšana, iestādi, un augi vismaz desmit gadu un vairāk dzīvo savu mūžu. Ja nolemj saglabāt vasaras puķu stādījumu, ieteikums izvēlēties augstākus ziedus, kas piedod gaisīgumu. Ja budžets atļautu jaunas krūmu grupas, būtu vērts iestādīt hortenzijas, kas sniegtu vasaras otrajai pusei baltu, vieglu sajūtu,» iecerēto ieskicē I. Langenfelde.
Līdz detalizētam plānam vēl esot par agru, jo jātiekot skaidrībā, ko ir pa spēkam realizēt. Neesot lielas jēgas uzzīmēt plānu lielam apjomam, ja to neviens nekad dzīvē neīstenos.

Jābalso draudzei
Bauskas Sv. Gara luterāņu draudzes priekšnieks Guntis Macpans atklāja, ka vienpersonīgi par dalību LEADER projektā lemt nevar, koncepcija esot draudzē jāvirza uz balsošanu un jāsaņem tās piekrišana. «Liekas naudas mums nav, apkurei kopā ar nekustamo īpašumu nodokli nepieciešami četri pieci tūkstoši eiro, bet tagad ir tikai 2700 eiro. Runājot par vasaras ziediem pie baznīcas, es esmu pateicīgs, ka tos atvēl SIA «Ints&Co», divas reizes gadā tos iestādot absolūti bez maksas,» teic G. Macpans. Viņš arī šaubījās, vai zem lielajiem kokiem kāds krūms spēs izaugt, jo ilgi arī zāle nav zēlusi. Tā saņēmusies vien tad, kad augsnē ielabota melnzeme. Draudzes priekšnieka skatījumā svarīgākais būtu žogs, taču tā atjaunošana būtu jāpieskaņo pilsētas plānveida ielu atjaunošanai. «Kaut kad jau Plūdoņa ielu rekonstruēs, un būtu nesaimnieciski tagad līdzekļus ieguldīt sētā, ja pēcāk pārbūvē ielu, kur sētas stabi ir arī asfaltā,» minēja G. Macpans.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Mārīte Putniņa atzina, ka, viņasprāt, pievilcīgākais bijis prezentētais dārgākais variants, kur mainīti arī gājēju celiņi. Viņa gan apzinās, ka komplektā ar žogu to atjaunot neesot pagaidām reāli.
Bauskas novada pašvaldības būvvaldes arhitektei Sandrai Smolijai gan nelikās tik svarīgi pārbīdīt esošās takas, jo tās pilsētnieki ir iecienījuši un diendienā izmanto. Viņai labpatikās pirmais piedāvājums, kur caurstaigāšanu tīkamāku padarītu ar stādījumiem un kādu pieturvietu. «Gribas, lai parks kļūtu mīlīgāks, nevis caurejams lielu koku mežiņš. Dievnama fasāde ir tik skaista, ka tur ir vērts uzkavēties. Jaunais gājēju eju piedāvājums kardināli neatšķiras, bet šī pārbūve visu krietni sadārdzinās, iespējams, tam aizies visa nauda. Mans priekšlikums būtu iet uz LEADER projektu ar žogu, jo tas būtu kapitāls ieguldījums. Kāds ieminējās, ka pēcāk jau atliek tikai augi un krūmi. Taču gribētu piebilst, ka kvalitatīvs stāds, uz kuru nav jāgaida desmit gadu, lai tas sakuplotu, maksā krietnu naudu,» viedokli pauda S. Smolija.

Kultūrvēsturiska vērtība visam novadam
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore laikrakstam atklāja, ka, noslēdzoties apspriedei, izvēlēts dārgākais variants. «Mūsu rīcībā ir ideālais variants, uz ko tiekties. Protams, visu realizēt neizdosies, bet daļu varēs, un ar kaut ko jāsāk,» teic I. Bronko-Pastore. Pieteikums jāiesniedz līdz 20. novembrim, un konkurence nav maza. Šis projekts būs kā atspēriens, vienlaikus biedrība meklēs arī citas iespējas, kā piesaistīt finansējumu.Pašlaik sabiedrības nostāja arī neesot īsti skaidra.
«Kad akceptēja mūsu projektu konkursā «Mēs savam novadam», no deputātu vidus izskanēja viedoklis, kāpēc luterāņu draudzei jādod nauda, jo tā, lūk, esot viņu baznīca, lai paši arī domājot. Es gribu uzsvērt, ka mēs kā biedrība vairāk turam rūpi par to kultūrvēsturisko vērtību, kas ir. Draudze tikpat labi var pateikt, ka mums nevajag tos vecos lieciniekus, kas te ir no 16. gadsimta, mēs nomainīsim ar skaistiem, jauniem, un būs labi. Tikai tas nozīmē, ka mēs lielu daļu no tās patiesās Bauskas būsim zaudējuši. Domāju, ka pilsētas vadībai un deputātiem jāsaprot – tas īstākais, kas var būt no pilsētas, tas arī ir tajā baznīcā. Lai arī cik skaista ir pils un rātsnams, mēs nevaram teikt, ka tie autentiski ir no seniem laikiem. Kad nodega Parīzes Dievmātes katedrāle un sekoja ziņas par pirmajiem ziedotajiem miljoniem eiro, esmu pārliecināta, ka tas bija žests pasaules līmeņa kultūrvēsturiskai vērtībai, nevis tāpēc, lai kādai draudzei būtu vieta, kur skaitīt lūgšanas. Mēs rūpējamies par kultūrvēsturisko mantojumu, un ceru, ka no tā ir kāds labums draudzei, savukārt tā uztur baznīcu, un tas ir devums mums – cilvēcei. Tās tomēr ir lielas vērtības, kas ir viņu rokās,» paziņoja I. Bronko-Pastore.
Viņasprāt, aktivizējot sabiedrību, stāstot, ka ikviens varam par šo vietu rūpēties, kaut vai piedaloties lielajās talkās, var diezgan daudz ko izdarīt. Galvenais, lai paši iedzīvotāji tur nemēslo. Ja būs apstādījumu plāns, katrs, kurš laulājas vai kristī bērnus, var dāvāt baznīcai paliekošu vērtību – tos pašus krūmus – hortenzijas, rododendrus un citus. «Jebkurš mazais mērķītis, ko īstenojam, ir jēgpilns. Iesim uz tālāko un augstāko, plinti krūmos nemetīsim, pie kaut kāda rezultāta nonāksim agrāk vai vēlāk,» pārliecināta biedrības vadītāja.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Meklē vēlamāko risinājumu Bauskas senākā dievnama dārza labiekārtošanai

Kategorijas