Ziemassvētki – Dievam dārgi laiki

2008. gada 25. decembris 08:00

1610

Pretēji kristiešu klusajiem Ziemassvētkiem seno latviešu ziemas saulgrieži bija nebēdnīgi un skaļi. Beidzas tumšais laiks, diena sāk kļūt garāka. Visi par to priecājas.Svētkus svinēja tad, kad bija pabeigta ražas novākšana, graudi noglabāti apcirkņos, rakstīts Māras Mellēnas, Ernesta Spīča, Valda Muktupāvela un Ivetas Irbes kopdarbā «Gadskārtu grāmata». Ziemassvētki ir tajā laikā, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā. Svinībās daudzināja pagājušā gada grūtumu, lai no tā atbrīvotos. Slavēja druvu auglību un veica dažādas izdarības, lai nodrošinātu auglību arī nākamajā gadā. Priecājās par gaismas atgriešanos. Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem. «Svētki» atvasināti no vārda «svēts» ar pirmatnējo nozīmi ‘balts, tīrs, spodrs, gaišs', kas parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu. Dainas apveltī Ziemassvētkus ar tādiem epitetiem kā Dievam dārgi laiki un Dievam lieli svētki, tālāk nepaskaidrojot šī izcilā stāvokļa iemeslu. Ziemassvētki ir Dieva dzimšanas laiks, var izlasīt Marģera Grīna un Māras Grīnas grāmatā «Latviešu gads, gadskārta un godi». Nakts ķer dienuZiemassvētku dziesmās cieši savijusies mūžība ar zemes lietām, iznīcība ar atdzimšanu. Saimnieciskā gada noslēgums saistās ar dabas pamiršanu, un tam visam pāri klājas Saules teika. Tālab atsevišķos svētku brīžos bija dziedamas dziesmas par Sauli, Saules meitu un Dieva dēliem, savs laiks bija arī Dieva dziesmām. Tradicionāla ziemas saulgriežu rotaļa ir «Saulīte un mēnestiņš». Nakts ir garāka, tā mēģina noķert dienu, teic Iecavas bērnu folkloras kopas «Tarkšķi» vadītāja Kristīne Karele. Bieži rotaļās nakti simbolizē vilks. Viņš ķer kazu jeb saulīti. Var arī tulkot, ka vilks ir tumsa un kaza - gaisma. Grūtumu sadedzinaZiemas pušķiem galvenokārt izmanto egļu zarus, paegļus, slotas žagarus, smilgas, lāčauzas, niedres, kaķpēdiņas, balto briežsūnu, zosu un vistu spalvas, krāsaino drēbju lupatiņas, papīru, ēveļskaidas un salmus. Tos lieto gan krāsotus, gan nekrāsotus, gan kaļķos balinātus dažādām vītnēm, puzuriem, saulītēm un citādiem rotājumiem. Parasti grezno griestus, logus, arī eglīti. Viena no raksturīgākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana. Veco ļaužu liecībās šī ieraža saprotama kā aizgājušā gada grūtumu un nedienu savākšana un simboliska sadedzināšana. Vēl Ziemassvētku norisēm piedienīgs ir bagātīgs mielasts, kura raksturīgākais ēdiens ir cūkas šņukurs, ko vāra kopā ar kūķiem jeb grūbām (piestā ar īpašu stampu «nogrūzti» graudi no pelavām). Šņukurs ar kūķiem jāēd, lai iegūtu turību un laimi. Vēl raksturīgi ēdieni ir zirņi, pupas, kā arī putraimu desas, kas sava apaļi līkumainā izskata dēļ tiek uzlūkotas par saules vai gada simbolu. Nes gardumus meža zvēriem«Bauskas Dzīves» aptaujātie ļaudis Ziemassvētkus svin ģimenes lokā un īpašajai maltītei cep speķa pīrāgus un piparkūkas, kā arī vāra pelēkos zirņus. «Tas ir laiks, kad visiem jābūt kopā. Man jau ir pirmssvētku prieks, pērku dāvanas tētim un mammai. Mēs pie eglītes runājam dzejolīšus un saņemam veltes. Vislabāk ir, ja ir sniegs,» teic Krista Dārziņa, Iecavas vidusskolas 4.a klases audzēkne. Viņas ģimenes svētku galdā ir tradicionālie ēdieni un citi gardumi, saldumi. Savukārt Kristas klasesbiedrenes Lindas Kavosas ģimenē atbilstīgi latviešu ticējumam, lai būtu bagāti, Ziemassvētkos deviņas reizes ēd. Par savas saimes tradīcijām stāsta iecavniece vietējā bērnudārza «Cālītis» pirmsskolas skolotāja Ilze Blaumane: «Ik gadu vienā no brīvdienām, paņemot līdzi burkānus un kāpostus, braucam uz mežu netālu no mūsu lauku mājām. Dārzeņus atstājam zvēriem. Turpat aizdedzinām svecītes un ieliekam sniegā vai zemē. Mežā esam ieraudzījuši lapsas, zaķus un briežus.» Kaut arī bieži dzirdams vārds «krīze» un pesimistiskas prognozes, Ilzei ir laba noskaņa pirms Ziemassvētkiem. Pabūts jau vairākos koncertos. Vēl iecavniece kopā ar meitām Sigitu un sešgadīgo Kristiānu cep piparkūkas. Vecākā atvase ir Iecavas vidusskolas 4.a klases audzēkne, bet jaunākā apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi «Cālītis». Piparoto cepumu veidošana sagādā lielu prieku. Īpaši Kristiānai patīk taisīt dažādu formu - eglītes, sirsniņas un zvaigznītes - piparkūkas. «Dažkārt mazliet nozogam piparkūku mīklu un apēdam. Tā ir garšīga, bišķīt stipra,» spēcīgo garšu atceroties, vaļsirdīgi saka Sigita. Vēlāk saime sēžas pie galda. Noteikti apēd pagatavotos zirņus. Ja kādu atstāj, tā būs asariņa nākamajā gadā, meitām atgādina mamma un turpina: «Ēdienu skaitu neievērojam. Cik ir, tik ir. Citreiz svētki ir bagātāki, citkārt nabagāki.» Tā kā abas meitenes ir lielas dziedātājas, šogad būs mazs koncertiņš - dziesmas un vijoles spēlēšana. Iecavas mūzikas skolā vecākā māsa mācās kora klasē un apgūst klavierspēli, bet jaunākā māsa ir sagatavošanas klases audzēkne. Viņa mācās spēlēt vijoli. Turklāt Sigita un Kristiāna ir folkloras kopas «Tarkšķi» dalībnieces. «Meitenēm ir liels dziesmu pūrs. Var dziedāt visu vakaru. Esam šo to nošpikojuši no «Tarkšķu» repertuāra. Maniem audzēkņiem bērnudārzā patīk tautas rotaļas,» teic Ilze. Iespējams, Ziemassvētku priekšnesumā meitām pievienosies tētis Juris, viņš spēlē ģitāru un arī dzied. «Ziemassvētkos daudz dāvanu saņemam. Šogad no Ziemassvētku vecīša gaidu jaunu mobilo telefonu,» vēlēšanos atklāj Sigita. Vecītis atnesot un saliekot veltes zem eglītes, kamēr neviens neredz. Dažkārt meitenes vēlmes atklāj īpašās vēstulēs. Arī Iecavas vidusskolas 8. klases audzēkņa Egila Ratnieka ģimenes locekļi cits citu apdāvina. Viņi skatās svētku koncertu pārraides televīzijā. «Visvairāk man tuva īpašā Ziemassvētku izjūta - visur virmo mīlestība un labestība starp cilvēkiem,» pārdomās dalās Egils. Viņa skolasbiedra Oskara Rumbenieka, 10. klases skolēna, mājās noteikti gatavos svētku vakariņas. Oskaram visvairāk patīk kopā ar ģimeni pasēdēt vakarā. Pīrāgi un piparkūkas būs Klusi, mierīgi, starp savējiem svētkus pavada Dzintra Ilgavīze, Iecavas internātpamatskolas virtuves strādniece. Viņa Ziemassvētkus svin kopā ar vīru un radiem: «Visvairāk man pie sirds ir cept pīrāgus, tas ir arī mans pienākums. Galdā noteikti jābūt gaļas izstrādājumiem, piparkūkām. Ekonomiskā krīze ietekmē minimāli, iespējams, nebūs tik bagātīgs galds. Taču tāpat pīrāgi un piparkūkas būs. Baudīsim karstvīnu.» Iecavnieki padzied dziesmas, aizdedz sveces un rotā eglīti. Mūžzaļais koks Dzintras mājās priecē no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai, 6. janvārim. Pulcējas saime Amata meistares floristikā Ivetas Ceras ģimene svētkos sanāk kopā ar brāļa un māsas saimi. Agrāk viņi brauca pie vecāsmātes, viņa aizsaulē aizgāja pirms sešiem gadiem. Pašlaik visi dodas pie brāļa Baložos, māsas Vecumniekos vai Ivetas Iecavā. Svētku galdā noteikti jābūt pīrāgiem un zirņiem, kā arī skābajiem kāpostiem. Ivetas meita Ginta un dēls Eduards ir folkloristi, viņi iesaista visus muzicēšanā. Ginta, spēlējot kokli un blokflautu (līdzīga stabulei), jau radījusi Ziemassvētku noskaņu Ceru mājās. «Eglītē cenšamies kārt rotas, kas ir tuvākas dabai, piemēram, salmu, piparkūkas. Eduards mantiņas taisa no koka. Turklāt viņš divus gadus piedalījās floristikas konkursos, gatavojot tieši Ziemassvētku rotas no dabas materiāliem. Piemēram, no čiekuriem var izveidot rūķus, bet no koka izgatavot dažādas figūriņas. Gadās eglītē arī kāds mūsdienu akcents,» stāsta iecavniece. Māsas un brālis satikšanās laikā atceras, kā kādreiz brauca pie vecāsmātes. Viņa dzīvoja meža ielokā. Desmit kilometru tālais ceļš bieži bija sniegains, un nācās brist. Noteikti sarunas ievirzās par bērnu sasniegumiem. Pērn Ivetas brālim piedzima bērniņš, šogad viņš jau staigā. Jautāta par finanšu krīzes atstāto iespaidu, amata meistare stāsta: «Es to nejūtu. Esmu no tiem, kas šajā laikā vairāk tuvinās ar citiem cilvēkiem. Pie manis mājās nāk grupiņa jauniešu, arī pieaugušie, gatavot dāvanas, piemēram, filcēt piespraudes, vērt pērlīšu rotas. Tieši ekonomiskie apstākļi veicinās domāt par otru, un veltes būs personiskākas. Kad neesi vienkārši nopircis kādu lietu, bet veltījis savu uzmanību un pūles.» Arī Kristīne Karele ar vīru Sandi un bērniem Katrīnu, Annu un Albertu visbiežāk Ziemassvētku vakarā aizbrauc pie vecākiem. Viņi dzīvo lauku mājās Iecavas novadā. Tur ierodas arī Kristīnes divas māsas ar ģimenēm, kopā pulcējas ap 15 cilvēkiem. «Mamma ļoti labi gatavo ēst. Kopā ar māsām mums ir seši bērni. Pie viņiem ir nācis Ziemassvētku vecītis ar dāvanām. Mazie tās nopelna ar dzejoļiem un vijoles spēli. Esam ģērbušies maskās un visi kopā vilkuši bluķi, dejojuši tautas dančus.» Pirmajā Ziemassvētku dienā Kareļi dodas ciemos uz Auci pie Sanda vecākiem un Kristīnes vecvecākiem, kuri nesen nosvinēja dimanta kāzas. FAKTI@ Ziemassvētkus Latvijā svin 89 procenti iedzīvotāju. Visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra individuālajām ieražām (62%), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (25% jeb ceturtdaļa ļaužu). Savukārt katrs desmitais iedzīvotājs (9%) apgalvo, ka ziemas saulgriežus svin pēc senlatviešu ieražām. Valstī ir 11% respondentu, kuri minētos svētkus nesvin. @ Senlatviešu tradīcijas biežāk ievēro sievietes, respondenti ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību, latvieši, vidzemnieki un kurzemnieki, kā arī aptaujas dalībnieki vecumā no 31 līdz 40 gadiem.@ Vairāk nekā puse no Latvijas iedzīvotājiem, kuri svin Ziemassvētkus, apmeklē īpašos dievkalpojumus (56%). To skaitā mazākā daļa no šiem cilvēkiem dievkalpojumus apmeklē regulāri - katru gadu (15%), bet lielākā daļa uz garīgajiem sarīkojumiem dodas neregulāri - laiku pa laikam (41%). @ Katrs sestais no desmit svinētājiem radus, draugus un paziņas mēdz apsveikt, sūtot īsziņas (64%). Nākamais izplatītākais apsveikšanas veids ir piezvanīt (56%). @ Savukārt puse Latvijas iedzīvotāju (49%) draugus, radus un paziņas apsveic, personīgi satiekoties ar viņiem. Daļa ļaužu sūta apsveikumus ar e-pasta vai elektronisko apsveikuma kartīšu starpniecību (38%) vai sūta Ziemassvētku apsveikumus pa pastu (30%). @ Starp tiem, kas svētkos apsveic draugus, radus un paziņas, personīgi satiekoties, salīdzinoši biežāk ir jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 30 gadiem, ar augstāko izglītību, cittautieši, Pierīgā un Latgalē dzīvojošie, studenti un skolēni, bezdarbnieki, kā arī neprecētie respondenti. @ Absolūtais vairākums no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem šogad dāvanām plāno iztērēt līdz 50 latiem. Šajos ziemas saulgriežos divas biežāk minētās vēlamās dāvanas ir mobilie telefoni un to priekšapmaksas kartes, kā arī datori un ar tiem saistītās lietas. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras «TNS Latvia» šīgada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. TICĒJUMI Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies. Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot. Ziemassvētku un Jaungada rītā priekš gaismas iekurina drusku krāsni, lai dūmi ietu caur skursteni, tas mājai nesot laimi. Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu. Ziemassvētku priekšvakarā saliek uz dēlīša gaļu, maizi, sviestu, pienu utt., visu, kas vien no ēdamām lietām ir, un tad to dod sunim. Kuru kumosu suns pa priekšu ņems, tas nākamā gadā būs visdārgākais.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemassvētki – Dievam dārgi laiki

Kategorijas