Bagātinās mācīšanas metodikā

Pieredzes padziļināšanas ceļš – Hedemoras skolas un Bauskas Valsts ģimnāzijas sadarbība.
Bauskas Valsts ģimnāzijā (BVĢ) septembrī viesojās Hedemoras Martina Koha ģimnāzijas Zviedrijā pārstāvji – bioloģijas un ķīmijas skolotājs Bo Bergstroms un Dans Englunds, fizikas un matemātikas pedagogs. Viņi piedalījās atklātajās stundās un klausījās skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumus, tikās ar skolas vadību un skolotājiem.
Bauskas Valsts ģimnāzijas tradīcija ir aktīva dalība starptautiskajos projektos, stāsta direktora vietniece Maruta Lagzdiņa. Ar Hedemoras Martina Koha ģimnāziju sadarbība ir jau vairāk nekā 15 gadus. 2004. gadā toreizējais skolas direktors Raimonds Žabovs kopā ar diviem pedagogiem apmeklēja Martina Koha ģimnāziju, lai vienotos par sadarbību. Par abu skolu saikni 13 gadus atbildēja direktora vietniece M. Lagzdiņa sadarbībā ar kolēģiem Inu Spēkmani un Andreju Cibuli. Šajā mācību gadā skolu sadarbību pārņem metodiķe Lāsma Krastiņa. Gan Bauskas Valsts ģimnāzija, gan Martina Koha ģimnāzija pašlaik piedzīvo direktoru maiņu, tālab sadarbības nozīme un ceļi jāaktualizē no jauna.
Telpiskās modelēšanas stunda
Septembrī Bauskas Valsts ģimnāzijā atklātajās stundās zviedru viesiem pievienojās arī «Bauskas Dzīve». Telpiskās modelēšanas nodarbībā 11.a klasei skolotāja Dmitrija Jemeļjanova vadībā jauniešiem pirmoreiz bija jāstrādā ar jaunu programmu «Autodesk Maya». Tajā var veidot telpiskos modeļus un animēt. Pedagogs viesiem īsi izstāstīja par mācību priekšmetu, kas Bauskas Valsts ģimnāzijā ieviests vien pērnajā mācību gadā.
Lai arī jaunieši ar programmu strādāja pirmoreiz, vairāki cits citam sacīja: «Tas ir stilīgi.» Stundas uzdevums bija kantaina cilindra izveidošana. Instrukcijas bija jālasa angļu valodā, bet jauniešiem tas neradīja sarežģījumus. 11.a klases skolniece Beatrise Grudule sacīja: «Nav grūti, bet pirmā stunda, vēl nav pierasts.»
Viesi apskatīja un apsprieda arī mācību kabineta tehniskās iespējas un ierīces. Jo sevišķi saistoši tas bija skolotājam D. Englundam. «Bauskas Dzīvei» viņš sacīja, ka tehnoloģijas arī Hedemoras skolā esot tādas pašas, turpretī šādu programmu nelietojot, jo viņu ģimnāzijā neesot tāda mācību priekšmeta.
Kad «aizdegas» roka
Ciemiņi apmeklēja arī ķīmijas stundu pie skolotāja Ginta Kaspara. 12.a klases audzēkņiem bija jāveic pārbaudes darbs un eksperiments, stunda bija veltīta ogļūdeņraža ķīmiskajām īpašībām. Eksperimentu vizuāli demonstrēt piekrita skolotāja Maruta Lagzdiņa. Kad roka bija saslapināta līdz elkonim un pēc tam eksperimentā «aizdedzināta», no iespaidīgā skata daudzi noelsās. Pedagogs G. Kaspars pavilka uz zoba audzēkņus, prasot, vai visi parakstījušies par drošību un vēl kāds gatavs ko līdzīgu piedzīvot. Pēc tam vēl viens klases jaunietis to bija ar mieru izmēģināt uz savas ādas, roku kratot, viņš atzina, ka karstumu tomēr jūt. «Man ir veselības apdrošināšana,» jokoja M. Lagzdiņa.
Bo Bergstroms sarunā ar «Bauskas Dzīvi» salīdzināja, ka Latvijā ķīmijā ir izvēles eksāmens, turpretī Zviedrijā tas ir obligāts. Par skolu sadarbību viņš teic: «Uzturam kontaktus, ir daudz ideju, vairākos «līmeņos» varam sadarboties, arī praktiskos darbos. Tas bagātina arī mācību metožu ziņā.»
Pētniecisko darbu prezentācija angļu valodā
Ciemiņiem bija iespēja angļu valodā noklausīties labāko skolēnu zinātniski pētniecisko darbu prezentācijas. Tie bija darbi, kas virzīti tālāk uz Zemgales reģiona skati un prezentēti arī valsts mērogā. Tēmas izvēloties paši skolēni, citreiz palīdz arī pedagogi.
12.a klases audzēkne Krista Baranova salīdzināja pienskābes baktēriju skaitu un aktivitāti jogurtos ar un bez piedevām. «Bauskas Dzīvei» meitene atzina, ka tēmas izvēlē bijusi arī mammas – skolotājas Aldas Barano-vas – ietekme. «Vajadzēja atrast aktuālu tēmu. Jauniešiem pieaug slodze, tāpēc izvēlējos pētīt uzturu, lai tas palīdzētu mazināt nogurumu,» atklāj Krista. Pati vairāk lietojot jogurtu bez piedevām, jo, kā zinātniski pētnieciskā darba gaitā secināts, tajā ir vairāk pienskābo baktēriju. Klasesbiedre Undīne Priede prezentēja darbu «Heksamondu dvīņu vienādojums», kurš ir ieguvis trešo vietu valsts konkursā. Darba izstrādē palīdzējis Latvijas Universitātes profesors Andrejs Cibulis, konsultante bija skolotāja Lilita Krastiņa. Paula Daugule kopā ar klasesbiedreni Andīni Jakobsoni pētījušas viedtālruņu ietekmi uz mācību procesu Bauskas Valsts ģimnāzijā. Secinājumi – iesaistot telefonus mācību procesā, tas kļūtu produktīvāks, šo ideju atbalstījuši 87% aptaujāto skolēnu, «jo telefons ir visa viņu dzīve».
Viesi atzina, ka zinātniski pētniecisko darbu jomā mācoties no Bauskas Valsts ģimnāzijas. Zviedrijā vienu, pēdējo mācību gadu izstrādā zinātniski pētniecisko darbu, 100 stundas kopā, trīs stundas nedēļā. Turpretī Bauskas Valsts ģimnāzijā tas notiekot divus gadus – 10., 11. klasē, vienu stundu nedēļā.
Bauskas Valsts ģimnāzijas direktora pienākumu izpildītāja Linuta Ģerģe rezumē, ka «te nu ir kompetenču pieeja dzīvē – bioloģija savienojumā ar angļu valodu, ķīmiju un fiziku». Kompetenču pieejā balstīta izglītības sistēma Zviedrijā jau sen ieviesta, tagad prātojot, vai nepāriet atpakaļ...
BVĢ sadarbības projekti ar Hedemoras Martina Koha ģimnāziju Zviedrijā:
2004./2005. m. g. projekts «Latvijas un Zviedrijas vienaudžu brīvā laika pavadīšanas tradīcijas».
2006./2007. m. g. – skolēnu apmaiņas vizītes par tēmu «Baltijas jūra mūs vieno un šķir». Mērķis iepazīties ar Baltijas jūras reģiona valstu vēsturi, ģeogrāfiju, ekonomiku un kultūru.
2007./2008. m. g. tika sākts projekts «Tūrisms un tradīcijas manā dzīvesvietā».
2007./2008. m. g. projekts – mācību programmu izpēte un tālākizglītības iespējas. 11 vidusskolas audzēkņi un četri skolotāji apmeklēja Martina Koha ģimnāziju.
Sākot ar 2010. gadu, skolu sadarbība turpinājās, apmainoties ar pieredzi, mācīšanas metodiku dabaszinātņu priekšmetos.
2010. – 2012. g. abu skolu pedagogi īstenoja «Nord Plus» projektu «Dabaszinību mācību priekšmetu apmācības iespējas vidusskolā», salīdzināja mācību standartus, pētīja mācību satura apguves secību.
No 2013. līdz 2016. gadam sadarbība turpinājās skolēnu un skolotāju apmaiņas vizītēs, diskutējot par komerczinību priekšmeta lomu vidusskolas 10. – 12. klasē, zinātniski pētniecisko darbu izstrādāšanu, darba vadīšanu skolā.
Avots: M. Lagzdiņas informācija.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»