Ugunsdzēsēji-glābēji steidzas palīgā dzīvniekiem

2019. gada 8. oktobris 00:00

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdztekus ikdienas darbam, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē. Tādēļ, atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, kas bija pagājušajā nedēļā, 4. oktobrī, VUGD aicinājis iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bezpalīdzīgās un bīstamās situācijās.

Šogad deviņos mēnešos ugunsdzēsēji-glābēji Latvijā veikuši vairāk nekā 5136 glābšanas darbus, 611 reizes saņemti izsaukumi gadījumos, kuros palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji-glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 354 gadījumos, savukārt 238 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 19 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem, informē Vendija Pikše-Kučma, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste.

Ugunsdzēsēju-glābēju palīdzība bija nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 243 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 213 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 155 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas u. c.

Visbiežāk dažādās likstās nokļūst kaķi – šogad jau 309 reizes glābēji devušies palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni – 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 44 reizes, kā arī šogad 38 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.

Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju-glābēju palīdzība ir nepieciešama meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs, – tieši līdzcilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji-glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.

Bauskas daļas ugunsdzēsēji-glābēji šogad 11 reizes devušies glābt dzīvniekus:
6 izsaukumi bija uz Bausku un Bauskas novadu, 3 – uz Iecavas novadu, pa vienam uz Rundāles un Vecumnieku novadu.

Palīdzība sniegta šādos gadījumos:
stirna iekritusi kanalizācijas akā;

suns ielūzis ledū;

kaķis nocelts no koka – 3 gadījumi;

dzīvojamā mājā bija ielīdusi čūska;

uz lauka akā iekritis mazs briedēns;

kaķis iesprūdis automašīnas motora nodalījumā – 2 gadījumi;

kaķis bija iesprūdis vēdināšanas režīmā atvērtā logā;

kaķim ap kaklu bija pārāk cieši uzlikts savilcējs.

Avots: Viktorijas Gribustes, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākās inspektores Zemgales reģionā, sniegta informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ugunsdzēsēji-glābēji steidzas palīgā dzīvniekiem

Kategorijas