BauskasDzive.lv ARHĪVS

Putnu diena Mēmeles un Mūsas krastos

Kaspars Kalējs

2019. gada 8. oktobris 00:00

57
Putnu diena Mēmeles un Mūsas krastos

Bauskā novērots arī zivju dzenītis, kas iekļauts «Latvijas Sarkanajā grāmatā».

Sestdienas, 5. oktobra, rītā Bauskā bija Putnu diena – Ieva Segliņa un Sandra Platniece no Latvijas Ornitoloģijas biedrības interesentus veda dabā un skaidroja, kā pazīt putnus.

Pasākums sākās Bauskas Rātslaukumā, kur dalībnieki iepazinās, nosaucot savu vārdu un labi zināmos putnus. Pēc tam, apbruņojušies ar binokļiem un teleskopu, dalībnieki devās pāri Mēmeles tiltam un gar Mēmeles labo krastu līdz pat Bauskas pilij lūkoja putnus. Pēc tam putnu vērotāji pa Rīgas ielu un Brīvības bulvāri devās uz Ķirbaksalu. Pēcāk, virzoties gar dolomīta atsegumiem pie Mūsas, dabas draugi klausījās putnu balsīs. Katram dalībniekam tika iedota grāmatiņa, kur fiksētas Latvijā sastopamo putnu sugas. Dalībniekiem tajā vajadzēja atzīmēt gājiena laikā pamanītos putnus.

Bijusī baušķeniece ornitoloģe Ieva Segliņa, viena no Putnu dienas organizatorēm, informēja, ka pirmoreiz šāds pasākums rīkots pagājušajā gadā. «Esmu dzimusi un mācījusies Bauskā, tāpēc nolēmu šogad te organizēt Putnu dienas. Iepriekš šādi pasākumi bijuši Rīgā, Siguldā, Līgatnē un citās vietās,» stāsta bijusī baušķeniece.

Retās ūdensvistiņas – mūspusē
I. Segliņa atklāja, ka Bauskā ieraudzījuši arī reti sastopamus putnus – zivju dzenīti, kas iekļauts «Latvijas Sarkanajā grāmatā», un ūdensvistiņu – šo putnu populācija samazinājusies par 30%. «Ūdensvistiņas man laimējas redzēt ļoti reti. Šogad ir izcils dzelteno cielavu gads, un šie putni, kas dzīvo mitros zālienos, man ļoti patīk. Ir svarīgi saglabāt ligzdošanas vietas, lai putniem ir, kur mitināties,» skaidro Ieva Segliņa. Ornitoloģe atklāj, ka visas putnu sugas dabā vēl nav redzējusi, lai gan putnus vēro jau vismaz piecus gadus. Viņa cer, ka šāds pasākums notiks arī nākamgad.

Sandra Platniece no Latvijas Ornitoloģijas biedrības putnus vēro vairāk nekā piecus gadus. «Tas ir mans hobijs. Mīļāko putnu nevaru nosaukt, katrs ir īpašs – kāds ir ļoti skaists, citam brīnišķīga balss,» atzīst S. Platniece. Daba viņai tuva jau kopš bērnības, bet ar putnu vērošanu sākusi nodarboties tāpēc, ka «draugi pavilkuši līdzi». «Putnu migrācijas laikā ornitologi visā Eiropā rīko dažādus pasākumus. Arī Latvija nav izņēmums – putnus var vērot ne tikai rudenī, bet arī pavasarī, kad tie atgriežas,» stāsta Sandra Platniece.

Katram savs mīļākais
Putnu dienu dalībniece Sandra Zaborovska pastāstīja, ka par šādiem pasākumiem uzzinājusi jau 2006. gadā un kopš tā laika aktīvi tajos iesaistās. «Daba man ir ļoti tuva – uz putnu vērošanas dienām dodos katru pavasari un rudeni,» atklāj rīdziniece. Viņasprāt, visinteresantākais putns ir laucis, kura «tuvākā radiniece» ir dzērve. «Laucis ir kā maza, apaļa, taču ļoti kauslīga pīlīte. Bauskā mani pārsteidza arī ieraudzītā ūdensvistiņa,» stāsta Sandra Zaborovska.
Baušķeniece Viktorija Madelāne šajā akcijā iesaistās tāpēc, ka viņai patīk baudīt dabas krāšņumu: «Putnus šādā pasākumā vēroju pirmo reizi. Ir ļoti interesanti uzzināt, kas mājo Bauskā, vērtīgi ir arī ornitologu stāsti,» teic V. Madelāne, kurai kopš bērnības mīļākais putns ir sarkankrūtītis. Viņa atzīst, ka šādus pasākumus vēlētos apmeklēt arī turpmāk – esot jauki brīvdienā izstaigāties un uzzināt ko jaunu.

Dabas bērni
Viens no Putnu dienas jaunākajiem apmeklētājiem Bauskā Stefans Luka Jankovs atklāja, ka putnus vēro arī ikdienā. «Mans favorīts ir ērglis, ļoti gribu to ieraudzīt,» atklāja desmit gadu vecais pasākuma dalībnieks. Viņaprāt, šādas pastaigas ir ļoti vērtīgas, jo tajās var uzzināt ko jaunu.

Rīdzinieks Dainis Segliņš ir kaislīgs makšķernieks, viņu interesē arī retas putnu sugas. «Nav viegli ieraudzīt kaut ko ļoti neparastu, taču vasarā kāds īpašs eksemplārs Latvijā mēdz iemaldīties,» sacīja D. Segliņš. Viņš priecājās, ka putnu vērošanas rītā «nosēdās» migla un spīdēja saule.

Baušķeniece Daina Mičule sevi uzskata par «dabas bērnu», ļoti bieži kopā ar ģimeni dodas dabā. «Mums Mūsas krastā ir dārzs, un uz putniem mēs bieži lūkojamies – redzam, kā aug pīles, skatāmies uz zivju gārņiem un gulbjiem,» stāsta D. Mičule. Putnus viņa vērojusi gan Bauskā, gan Liepājā un atzīst, ka tie viņai patīk.

Sugu tikpat daudz, cik dalībnieku
Bauskā putnu vērošanā iesaistījās 25 dabas draugi, kam laimējās ieraudzīt 25 sugu putnus. Tika pamanītas mežapīles, sarkanrīklītis, ķivulis, čuņčiņš, lielais baltais gārnis, melnais erickiņš, zvirbuļu vanags, peļu klijāns, sīlis un lauku zvirbulis. Izdevās ieraudzīt arī dižraibo dzeni, kovārņus, mājas zvirbuļus, žagatas, retos – ūdensvistiņu un zivju dzenīti, kā arī lielo zīlīti, zilzīlīti, melno meža strazdu, balto cielavu, krauķus, mājas strazdu, pelēko vārnu, žubīti un paugurknābja gulbi.

«Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pilsētas teritorijā bija mazāk putnu sugu, toties dalībnieku skaits pieaudzis divkārt. Es ļoti gribētu redzēt trīspirkstu dzeni, kas ir īpaši aizsargājams, sastopams jauktos mežos, kur ir egles un nokaltuši koki. Pagaidām šo putnu esmu manījusi tikai Igaunijā,» pastāstīja I. Segliņa.

«Ja vēlies būt putnu draugs un savu māju tuvumā vērot lielāku putnu dažādību, pavasarī izliec būrīšus ligzdošanai, ziemā – barotavu. Putniem patīk dažādu augstumu koki un krūmi, kur paslēpties, atstāj arī kādu zaru kaudzi, kur vīt ligzdu, kādu nenopļautu zāles laukumu, kur netraucēti nosēsties putniņam. Ja ir lauksaimniecības zeme, atstāj dabiskas joslas ap grāvjiem un mežmalām, kur putniem ligzdot! Parūpējies par kādu vecu, nokaltušu koku vai kritalu mežā – tur ir vairāk dzīvības nekā zaļā kokā,» iesaka ornitoloģe.