BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Putnu dienās Bauskā piefiksē 25 spārnaiņu sugas

Kaspars Kalējs
Vietējās ziņas

2019. gada 7. oktobris 09:40

1398
Putnu dienās Bauskā piefiksē 25 spārnaiņu sugas

5. un 6. oktobrī Eiropas putnu vērošanas dienu jeb «EuroBirdwatch 2019» laikā 35 valstīs 1089 pasākumos interesenti vēroja putnu migrācijas fenomenu, kopumā piefiksējot 4 miljoni putnu. Savukārt Latvijā pasākumos piedalījās ap 600 putnu draugu, kuri ziņoja par 46 946 novērotiem putniem no 150 sugām, portālu informēja Putnu dienu pasākumu koordinatore Lāsma Semerova.

Bauskā sestdien, 5. oktobrī, putnu vērošanā iesaistījās 25 dabas draugi, kam laimējās ieraudzīt 25 sugu putnus. Tika pamanītas mežapīles, sarkanrīklītis, ķivulis, čuņčiņš, lielais baltais gārnis, melnais erickiņš, zvirbuļu vanags, peļu klijāns, sīlis un lauku zvirbulis. Izdevās ieraudzīt arī dižraibo dzeni, kovārņus, mājas zvirbuļus, žagatas, ūdensvistiņu, zivju dzenīti, lielo zīlīti, zilzīlīti, melno meža strazdu, balto cielavu, krauķus, mājas strazdu, pelēko vārnu, žubīti un paugurknābja gulbi.

Bauskā putnmīļus izglītoja ornitoloģe Ieva Segliņa, kura savā dzimtajā pilsētā Putnu dienas organizē jau otro gadu. Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pilsētas teritorijā bijis mazāk putnu sugu, bet dalībnieku skaits pieaudzis divkārt. Pērn izvēlējusies garāku maršrutu, bet šogad tas saīsināts apzināti, lai būtu pieejams ģimenēm ar bērniem un plašākam lokam interesentu.

«Ja vēlies būt putnu draugs un savu māju tuvumā vērot lielāku putnu dažādību, pavasarī izliec būrīšus ligzdošanai, ziemā – barotavu. Putniem patīk dažādu augstumu koki un krūmi, kur paslēpties, atstāj arī kādu zaru kaudzi, kur vīt ligzdu, kādu nenopļautu zāles laukumu, kur netraucēti nosēsties. Ja ir lauksaimniecības zeme, atstāj dabiskas joslas ap grāvjiem un mežmalām, kur putniem ligzdot! Parūpējies par kādu vecu, nokaltušu koku vai kritalu mežā – tur ir vairāk dzīvības nekā zaļā kokā,» iesaka ornitoloģe I. Segliņa.

Baušķeniece Viktorija Madelāne šajā akcijā iesaistās tāpēc, ka viņai patīk baudīt dabas krāšņumu: «Putnus šādā pasākumā vēroju pirmo reizi. Ir ļoti interesanti uzzināt, kas mājo Bauskā, vērtīgi ir arī ornitologu stāsti,» stāsta V. Madelāne, kurai kopš bērnības mīļākais putns ir sarkankrūtītis. Viņa atzīst, ka šādus pasākumus viņa vēlētos apmeklēt arī turpmāk – esot jauki brīvdienā izstaigāties un uzzināt ko jaunu.

Viens no Putnu dienas jaunākajiem apmeklētājiem Stefans Luka Jankovs atklāja, ka lidoņus vēro arī ikdienā. «Mans favorīts ir ērglis, ļoti gribu to ieraudzīt,» atklāja desmit gadu vecais pasākuma dalībnieks. Viņaprāt, šādas pastaigas ir ļoti vērtīgas, jo tajās var uzzināt ko jaunu.

Daina Mičule sevi uzskata par «dabas bērnu», jo ļoti bieži kopā ar ģimeni ir «pie dabas krūts». «Mums Mūsas krastā ir dārzs, un uz putniem mēs bieži lūkojamies – redzam, kā aug pīles, skatāmies uz zivju gārņiem un gulbjiem,» stāsta D. Mičule. Putnus viņa vērojusi gan Bauskā, gan Liepājā un atzīst, ka tie viņai patīk.

Eiropas Putnu vērošanas dienās novērotos putnus uzskaita un apkopo gan katrā dalībvalstī, gan visā reģionā kopumā, izceļot arī neparastāko putnu sugu novērojumus.

Latvijā visbiežāk ziņots par pelēko vārnu - 55 reizes, lielo zīlīti - 47 reizes, sīli - 42, melno meža strazdu - 38, meža pīli - 38, peļu klijānu - 36 un žagatu - 36 reizes.

Tikmēr visbagātīgāk nedēļas nogalē Eiropā novērotas baltvaigu zosis - 918 859 putni, lauku baloži - 718 625 un mājas strazdi - 309 306. Savukārt Latvijā tie bijuši lauku baloži - 7294 putni, žubītes - 3264, ķīvītes - 3150, mājas strazdi - 2911, lauči - 2397, kajaki - 2194 un lielie ķīri - 2175.

«Eiropas neparastāko novērojumu vidū ir Sibīrijas čakstes novērojums Zviedrijā, kas ir tikai otrā reize, kad putns ir fiksēts šai valstī. Starp interesantākajiem novērojumiem Latvijā minams lielgalvis - tā ir samērā reti novērojama nirējpīle, kas Latvijā ir rets ieceļotājs un ligzdotājs. Šogad septiņi šīs sugas pārstāvji novēroti Ķemeru Nacionālajā parkā,» stāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Andris Dekants.

Vēl šī rudens interesantākajos novērojumos Latvijā ietilpst dzeltensvītru ķauķītis, jūras šņibītis, Lapzemes stērste un sarkanā klija, sacīja pasākuma rīkotāji. Novēroto putnu vidū ir uzskaitītas arī pūces, tai skaitā, ausainā pūce - astoņas reizes, bikšainais apogs - septiņas reizes, apodziņš - piecas reizes, kā arī ziņots par divām purva pūcēm, vienu meža pūci un arī ūpi.

Semerova sacīja, ka šoruden Latvijā dalībnieku interese ir augusi - 30 pasākumos iesaistījās vairāk nekā 600 dalībnieku.

Rudenī notiekošās Putnu dienas ir daļa no starptautiskas iniciatīvas - 1993.gadā aizsāktās Eiropas Putnu vērošanas dienu tradīcijas jeb «EuroBirdwatch». To organizē lielākā putnu aizsardzības organizācija pasaulē «BirdLife International», kuru Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
+ 9
Kategorijas

Kategorijas