BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sestdien Bauskā vēros putnus; pievienojies un atklāj lidoņu burvību rudenī

Sandra Danosa

2019. gada 3. oktobris 21:40

740
Sestdien Bauskā vēros putnus; pievienojies un atklāj lidoņu burvību rudenī

Vairāk nekā 40 Eiropas un Centrālāzijas valstīs oktobra pirmajā nedēļas nogalē notiks Eiropas putnu vērošanas dienas jeb «EuroBirdwatch 2019». Bauskā šī interesantā nodarbe kopā ar pētniekiem būs šajā sestdienā, 5. oktobrī, liecina informācija vietnē putnudienas.lv.

«Rudens ir laiks, kad putnus pavadām tālajā ceļā uz ziemošanas vietām. Putnu dienās iedrošinām ikvienu vērot un būt klāt migrācijas notikumā: tikšanās ar putnu ekspertiem klātienē, būrīšu darbnīcas ģimenēm, izzinošas pastaigas dabā un putnu vērošana torņos, netradicionālas putnu vērošanas vietas. Pasākumu daudzveidība vienlaikus ir arī iespēja iepazīt dažādas Latvijas vietas,» uzsver Eiropas Putnu vērošanas dienu koordinatore Latvijā Lāsma Semerova.

Bauskā sestdien putnus vedīs vērot Ieva Segliņa un Sandra Platniece no Latvijas Ornitoloģijas biedrības. I. Segliņa atklāja, ka interesenti aicināti pulcēties pulksten 10 Bauskas Rātslaukumā (pirms tam vēlama pieteikšanās, zvanot vai sūtot SMS uz tālruni 26361954), lai pēc tam dotos cauri vecpilsētai gar Mēmeles kreiso krastu, garām pilij un caur pilskalna parku līdz Ķirbaksalai, kur sākas Lielupe. Atpakaļceļš vedīs gar Mūsu, kur atsedzas dolomītu stāvkrasts, kur plānots lūkoties pēc dziedoņiem un rudenīgajām ainavām. Maršruta aptuvenais garums esot pieci kilometri.

Līdzīgu pārgājienu ornitoloģe rīkojusi jau pērn. Toreiz gan bijusi neliela atsaucība, vien desmit interesenti, kas izvēlējušies brīvdienas rītu pavadīt šādā savdabīgā nodarbē. Arī maršruts bijis citādāks un tālāks, tas vedis līdz Jumpravai Mežotnes pagastā. Pagājušajās Putnu dienās Bauskas pusē tikušas novērotas kopā 45 putnu sugas. I. Segliņa uzskaita dažas no tām: mājas strazds, krauķis, plukšķis, mizložņa, svilpis, dižraibais dzenis, niedru lija, čuņčiņš, krīklis, lielais baltais gārnis, zivju gārnis, bārdzīlīte, paugurknābju gulbis, meža pīle, niedru stērste. Kāda neparasta ainava pa ceļam pavērusies dziedoņu lūkotājiem – padsmit baltie gārņi bija ieņēmuši vienu koku un kā sveces sēdējuši rudenīgajā zaļajā rotā. Iepriekš Ieva bija izgājusi maršrutu vienatnē, lai pārliecinātos, vai nav nekādu šķēršļu pārgājiena rīkošanai.

«Sākumā ceļš bija labs, pēcāk vien  makšķernieku iemīta taciņa, tad nopļauta pļava, brīžiem gan bija jāpabrien caur aizaugumiem, bet kopumā interesants maršruts,» apliecināja ornitoloģe. Šogad izvēlējusies īsāku ceļu, jo vēlējusies iesaistīt lielāku daļu sabiedrības,tostarp ģimenes ar maziem bērniem. Uz Jumpravu bijuši desmit kilometru, un tas mazākam ķiparam nebūtu pa spēkam. Arī sākuma laiku pieskaņojusi pilsētnieku dienas ritmam. Pagājušā gadā pulksten astoņi no rīta likuši saprast, ka tas ir krietni par agru, taču, domājot par putniem, – jo agrāk, jo labāk, rīta cēlienā tie esot visaktīvākie.

I. Segliņa prognozē, ka pilsētas teritorijā putnu skaits būs mazāks, toties vairāk cilvēku varēšot piedalīties. Lidoņus paredzēts vērot ar binokļiem, kā arī ar teleskopu. Latvijas Ornitoloģijas biedrība visiem tālskati nevarēs nodrošināt, tālab, ja kādam ir savs, ornitoloģe lūdz to ņemt līdzi. I. Segliņa skaidro, ka teleskops der putniem, kas ir lēnāki. To, piemēram, varot uzstādīt pie upes, lai sekotu gārņa gaitām ūdenstilpnē. Teleskopā ainava un interesējošais objekts ir krietni tuvāk nekā binoklī. 

Jautājot, vai tiešām pati visus putnus pazīst, ornitoloģe smaidot apliecina, ka esot jāzina visi. Taču viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Citi esot gana ātri, un īsā laika sprīdī var arī nepagūt fiksēt konkrēto sugu. Putni tiekot noteikti ne tikai pēc izskata, tos varot pazīt arī pēc meldiņa. «Pavasarī neapšaubāmi ir vieglāk noteikt, jo tad putniem ir dziesmas. Ziedoņa laikā dzied visu putnu tēviņi, jo šādi sargā savu teritoriju. Rudenī ligzdošana ir beigusies un lidoņi vairs nedzied, tikai sasaucas, ziņojot par briesmām vai vienkārši komunicējot,» stāsta ornitoloģe.

Viņa teic, ka visiem parasti patīkot zivju dzenītis – ļoti krāšņs, mazs neona zils ar oranžu putniņš, kurš dzīvo pie tīriem ūdeņiem. Sīkais, žiperīgais lidonītis novērots arī pie Bauskas. Pagājušajā gadā gan gājis secen, jo pēc dabas ir zibenīgs, ja sadzird kādu troksni, momentā pagaist. Vai sestdien to izdosies ieraudzīt, ornitoloģei grūti prognozēt. Viņa mierina, ka būs gan migrējošie putni, gan nometnieki. Lielajiem putniem vieglāk sekot līdzi. 

I. Segliņa atzīst, ka Mūsas iztīrītais posms varētu putniem nepatikt, jo tiem netīk, ka iejaucas dabā. Taču putnu vērotājus varētu glābt ūdenskrātuves otrais krasts, kur saglabāta dabiskā vide. «Lidoņi ir sajūsmā, ja ir, kur patverties. Arī privātmājā, pļaujot mauriņu, vajadzētu atstāt kādu vietu nenopļautu, kur putniem uz brīdi apmesties,» padomu sniedz ornitoloģe.

Pieaugošā interese par Putnu dienas pasākumiem, liecinot, ka cilvēkiem arvien lielāka interese ir par dabā mītošajām dzīvajām būtnēm. Putnu dienas notiek visā Latvijā, un patiešām ir, no kā izvēlēties, turklāt visi pasākumi ir bez maksas. Ir ne tikai iešana dabā un putnu vērošana, bet arī būrīšu un barotavu gatavošana, putnu apgredzenošana, dažādas lekcijas un citas interesantas ekskursijas. I. Segliņa dzimusi Bauskā, ieguvusi šeit vidējo izglītību, tālab kādu pienesumu savai dzimtajai vietai arī izvēlējusies dot. «Bauskā nebija bijuši šādi pasākumi, un vieta šeit ir ļoti pateicīga – Bauskas dabas parks, kur ir gan upes, gan lieli koki, kas putniem patīk,» skaidro ornitoloģe.
Viņa stāsta, ka visas sestdien manītās sugas tiks reģistrētas portālā dabasdati.lv, iegūtos datus varēs izmantot arī pētniecībai.
Ornitoloģe aicina sekot līdzi laika prognozei, saģērbties silti un uzaut pārgājienam dabā piemērotus apavus.

Putnu dienas rīko Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu. Ikviens ir aicināts ne tikai apmeklēt publiski izziņotos pasākumus, bet arī rīkot savu Putnu dienu pasākumu mazākā vai lielākā lokā, ziņojot par putnu vērojumiem mobilajā lietotnē dabasdati.lv.

Eiropas putnu vērošanas dienās redzētie putni tiek uzskaitīti un apkopoti gan katrā dalībvalstī, gan visā reģionā kopumā, izceļot arī neparastāko putnu sugu novērojumus.