Brīvstundu skolas direktora kabinetā nav
Anda Liškauska Pilsrundālē akcentē labiekārtotu, drošu vidi un noturīgu izglītības kvalitāti.
Pilsrundāles vidusskola tikko pārkāpusi savas pastāvēšanas simtgades slieksni, svētki izskanējuši. Bijušo absolventu un skolotāju atkalsatikšanās prieks vēl nav pagaisis, bet skolā atsākusies ikdiena, kur darba ritmu nosaka pulkstenis un stundu saraksts – skolas laiks, īpašs ar savu kārtību un precizitāti.
Piemērota vide jaunai pedagoģei
Arī direktores Andas Liškauskas darbdienas rit, kā ierasts. Jau divpadsmito gadu direktores amatā, bet skolai veltīti gandrīz četrdesmit. Daudz vai maz? Paraugoties uz tiem ar simtgades mērauklu, gandrīz pusgadsimts. Anda Liškauska atgādina, ka tādu kolēģu ir daudz, kas skolā nostrādājuši vairākus gadu desmitus, tāpēc svētku reizē atmiņu «skrējiens cauri gadiem» bijis aizkustinošs visiem, kam dzīve šajā laikā kļuvusi par darbu...
Anda Liškauska atceras, ka apgūt skolotājas profesiju iecerējusi, jau mācoties toreizējā Misas astoņgadīgajā skolā. Vecāki strādājuši lauksaimniecībā, arī brālis izvēlējās studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet Anda sapratusi, ka tajā sevi neredz. Pēc Iecavas vidusskolas ceļš vedis uz Liepājas Pedagoģisko institūtu. Pilsrundāles vidusskolā Anda 1980. gadā nonākusi saskaņā ar valsts sadali, nosūtīta darbā specialitātē par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Audzināšanā saņēmusi 4. klasi, no kuras par pašreizējo Andas Liškauskas vietnieci izglītības jomā izaugusi arī Daiga Saka. Direktore atceras: «Bija nedaudz dīvaini, līdz tam Rundālē lāgā nebija iznācis pabūt, viss svešs... Bet skola bija jauna un vidusskolas statusā atvērta 1979. gadā. Skolotāju kolektīvs entuziasma pilns. Bija daudz ideju un ieceru par to, kā veidot un īstenot bērnu zināšanu apguvi un dot viņiem labāko. Jaunais speciālists varēja itin labi iejusties šādā gaisotnē. Audzināšanas darbs atšķiras no priekšmeta skolotāja ar iespēju būt tuvāk bērniem, iejusties viņu individualitātē un censties vairāk izprast jauno cilvēku. Šo gadu laikā audzināšanā man bijušas trīs klases, taču katra atstājusi tikai sev raksturīgās izjūtas.»
Nokļūt vadošā amatā
Anda Liškauska atzīst, ka nekad nav spējusi sevi iedomāties vadošā amatā, līdz tajā nonākusi. Vispirms Mudīte Strazdiņa, direktora vietniece mācību darbā, uzaicinājusi stāties viņas vietā, jo pati gatavojās šo darbu atstāt. Piedāvājumam A. Liškauska piekritusi. «Varbūt pamēģināt?» Anda domājusi. Viņa sevi raksturo kā intravertu cilvēku, kurš vērtējumus un secinājumus vispirms analizē sevī, pirms tos atklāj citiem. Nav bijis pārliecības, ka būs piemērota šim darbam... Bet nu Anda Liškauska var atskatīties uz piecpadsmit gadiem mācību darba vadīšanā. Raksturojot šo pieredzi, viņa teic: «Veidojot stundu sarakstus, izskatot mācību plānus, vadot skolas mācību darbu, bija daudz plašāka saskare ar visiem kolēģiem. Varēju tuvāk iepazīt viņu raksturu, temperamentu un individualitāti un ko jaunu atklāt arī sevī.»
Nākamās pārmaiņas darba ikdienā ar Andu Liškausku notika 2007. gadā. Kādam bija jāuzņemas iestādes vadītāja pienākumi ilggadējā direktora Aivara Indrikova vietā, kas šajā amatā bija strādājis kopš 1984. gada. Skola un cilvēki pazīstami, arī kolēģiem Andas dotumi zināmi, un lieki pārsteigumi kopīgajā darbā tikpat kā neiespējami. Tā Andai Liškauskai pagājuši divpadsmit gadi diendienā ar visplašāko pienākumu un pieņemto lēmumu spektru. Līdzi skolas iekšējās dzīves jautājumiem nāca saimnieciskās «būšanas un nebūšanas» – no jumta līdz slieksnim. Bet A. Liškauska pārliecināta, ka bez kolēģiem – zinošiem, uzņēmīgiem un apzinīgiem savu pienākumu veicējiem – «viens neesi karotājs». Ik minūti uzrodas visdažādākie jautājumi, uz kuriem nekavējoties kopīgi jārod atbildes.
Darbs ir ļoti dažāds, un tas glābj no ieslīgšanas vienveidībā, kaut arī prasa daudz fiziskas un garīgas enerģijas: izglītības iestādes vadītājam pastāvīgi pievērsta gan darbinieku, gan skolēnu uzmanība, – brīvstundu direktora kabinetā nav. A. Liškauska atzīst: «Apzinos, ka diemžēl ir lēmumi un situācijas, kurās kā vadītājs objektīvi nevari būt labs visiem. Bet tāpat kā mūsu 75 darbinieki, arī es cenšos savu darbu darīt pēc labākās sirdsapziņas. Ikdienā ne vienmēr pasakām cits citam paldies par paveikto, kaut vajadzētu. Tāpēc cenšamies to darīt svētkos.»
Svarīgais – sniegt labas zināšanas
Ir pārmaiņas, ko skolas dzīvē var plānot un paredzēt, taču valsts mēroga notikumiem pretoties grūtāk. Anda Liškauska, vērtējot 2009. gada teritoriālo reformu, uzsver, ka, izveidojoties Rundāles novadam, iedzīvotāji desmit gados ieguvuši daudz, tajā skaitā arī skola – renovētas ēkas, labiekārtotas telpas, izveidoti sporta laukumi, uzlabota materiālā bāze, tiek stimulēts gan skolēnu, gan skolotāju darbs. Taču toreiz mainījās arī skolu statuss, dažām kļūstot par struktūrvienībām.
A. Liškauska skaidro: «Vajadzēja vidusskolas «paspārnē pieņemt» Svitenes un Bērsteles skolu, un arī Mūzikas un mākslas skolu, kad
to nodibināja 2011. gadā. Bija jāmaina ierastie atbildības līmeņi, darba organizācija un darbinieku funkcijas. Reformas nekad nav vienkāršas, to ieviešana prasa gan laiku, gan resursus.»
Šeit cenšas nepazaudēt galveno, kas ir Pilsrundāles vidusskolā, – audzēkņiem sniegto zināšanu kvalitāti. Skolēnu panākumus centralizētajos eksāmenos kaldina pieredzējuši, ilggadēji skolotāji. Šogad nopelnīta 51. vieta Latvijas 100 labāko skolu topā. Augsts vērtējums skolai ir 2018. gadā iegūtā 3. vieta «Draudzīgā aicinājuma» skolu reitingā lauku vidusskolu grupā. Audzēkņi mainās, bet skolas sasniegumi ir stabili ik gadu.
«Pēc manām domām, ir pāris svarīgu aspektu, kas izglītības kvalitāti nodrošina: iestādē tikpat kā nav kadru mainības, par skolotājiem kļuvuši, savā skolā atgriezušies vienpadsmit bijušie audzēkņi, nozīmīgs ir vecāku un pašvaldības atbalsts. Tas, iespējams, mums piešķir īpašu auru un palīdz saglabāt labvēlīgu gaisotni, kurā patīkami strādāt un mācīties. Patlaban Pilsrundāles vidusskola kopā ar struktūrvienībām nodrošina pilnu izglītības spektru no pirmsskolas līdz pat speciālajai izglītībai mākslā un mūzikā. Šīs divas jomas var apgūt ikviens, kas apmeklē mūsu skolu, un bērniem ir iespējas atrast sevī snaudošos talantus un turpināt tos attīstīt.
Skolas ilgtspējai neatkarīgi no skolēnu skaita nozīmīgs ir signāls, kādu dodam novada jaunajām ģimenēm, kurās aug bērni, un plašajai vecāku saimei. Vienīgais pārliecinošais arguments, lai viņi mums uzticētos, ir labiekārtota, droša vide un noturīga izglītības kvalitāte, kādu pašlaik sniedzam,» atziņās dalās Anda Liškauska.
VIEDOKLIS
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs, raksturojot Andu Liškausku kā vadītāju, teica: «Esam kopīgos darbos pazīstami jau divdesmit piecus gadus. Varu raksturot Andu kā ļoti apzinīgu, mērķtiecīgu cilvēku, kurš cenšas paveikt visus savus uzdevumus. Viņa vairāk darba uzņemas sev, nekā varētu to deleģēt citiem. Mūsu sadarbība gan agrāk, gan Rundāles novada laikā bijusi tiešām laba, jo Anda Liškauska visu veic ar lielu atbildības izjūtu. Atbilstoši nozīmīgajai jubilejai šoreiz nolēmām skolai dāvināt automašīnu, praktisku un skolas darbam vajadzīgu lietu.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»