Komentāri: situācija izglītībā

2019. gada 4. oktobris 00:00

Kāds jūsu komentārs OECD izglītības ziņojumam – Latvijā zemākās izmaksas uz vienu skolēnu vispārizglītojošajās skolās; studentu atbirums augsts, maz vīriešu studē?

Optimizācija skolēnu skaitu nemaina

Zinaida Sparāne, Rundāles novada attīstības nodaļas speciāliste izglītības un IT jomā:
– Pētījumā teikts, ka Latvija tērē aptuveni 4,2% no IKP izglītībai (no pamatizglītības līdz augstākajai ieskaitot), kas ir zem OECD valstu vidējā līmeņa (5%). Ja jau tērējam mazāk, tad arī atrodamies zemāk par vidējo.
Optimizējot skolu tīklu, skolēnu skaits jau nemainās. Ja ieguldījums izglītībā kopumā ir neliels, bet audzēkņu skaits samazinās nedaudz, tad, rēķinot izmaksas uz vienu skolēnu, tas īpaši arī nemainīsies.
Ja vienu skolu likvidē, tad varbūt šāda lieluma izmaksas ir ieguldītas citā izglītības iestādē, līdz ar to kopsumma nemainās, skolēnu skaits īpaši arī nemainās, tad izmaksas kopumā arī ir tādas pašas. Viens novads likvidē izglītības iestādi/-es, cits tajā pašā laikā atver jaunu, un šīs izmaksas izlīdzinās.
Optimizācija ne vienmēr nozīmē skolas likvidāciju, tā varbūt skolu apvienošana, izglītības pakāpes maiņa, tad šajā gadījumā uzturēšanas izmaksas nemainās. Arī atalgojuma sistēmas izmaksas var nemainīties, piemēram, apvienojot divas skolas, kur katrā bija pa vienai klasei.

Vajadzētu straujāk efektivizēt resursus

Egita Diure, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja:
– Skolu tīkla sakārtošanai pagaidām ir neliela ietekme uz izglītības izmaksām Latvijā. Joprojām ir skolas, kurās ir 12 – 15 skolēnu. Reorganizējot vai likvidējot mācību iestādes nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ, samazinās pašvaldību izdevumi par infrastruktūru. Valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam saņem skolas, kuras darbojas. Par izglītības izmaksu pieaugumu kopumā Latvijā uz vienu skolēnu varētu runāt tad, ja pieaugoši būtu visi rādītāji, kas veido izglītības izmaksas, – gan bērnu skaits, gan valsts mērķdotācija, kā arī tad, ja pašvaldības straujāk efektivizētu savus resursus – skolu infrastruktūru.

Trūkst studentu un arī naudas

SERGEJS, studē Rīgas Tehniskajā Universitātē:
– Latvijā esot liels studentu atbirums augstākajā izglītībā, jo bakalaura studijas laikus pabeidzot tikai 48% no studēt sākušajiem,tā ziņots medijos, pats arī to pieredzu mūsu universitātē. Viens no skaidrojumiem, kas dzirdēti, un es arī tā domāju – sliktā demogrāfiskā situācija, nav iedzīvotāju, un arī studentu skaits strauji sarūk. Līdz ar to skaidri redzams, ka augstskolām samazinās prasības studentu uzņemšanā, nekādu īpašo konkursu nav. Tad nu pirmajā kursā sanāk visādi, loģiski, ka tālāk to slodzi neiztur un studēt pārtrauc.
Vēl viens no atbiruma iemesliem ir, ka nav izvēlējušies īsto studiju programmu, mācību gaitā saprot, ka tā viņus neinteresē.
Naudas trūkums daudziem liek meklēt darbu un pelnīt, jo studiju maksa Latvijā ir liela pat salīdzinājumā ar Eiropas valstīm. Šis arguments ir arī daudziem puišiem, arī maniem studiju biedriem, kuri pārtrauc studijas un iet strādāt, lai pelnītu. Daudzi vīrieši vispār nesāk studijas, jo vajadzīga nauda. Tāpēc augstskolās meiteņu vairāk nekā puišu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: situācija izglītībā

Kategorijas