Kolekcionējot atveras pasaule

2019. gada 4. oktobris 00:00

700

Aizraušanās. Skolotāja Zigurda Billes krājumā tūkstošiem pastmarku un monētu.

Zigurds Bille, Bauskas 2. vidusskolas matemātikas un fizikas skolotājs, jau no desmit gadu vecuma krāj pastmarkas. Bija nopirkts albums, kad atlika kāda kapeiciņa, gāja uz pastu pirkt markas. No tā laika, iespējams, daļa jau izmesta, jo nemākulīgi vākta. Vismīļākā ir otrā pirmskara Latvijas pastmarka, kas drukāta uz vācu kartēm – otrā pusē ir karte, un uz tās redzams vārds Bille, acīmredzot vietas nosaukums. Vērtību gan nosaka pieprasījums un piedāvājums. «Filatēlija ir viens no lielākajiem biznesiem pasaulē tūlīt pēc ieročiem un narkotikām,» uzskata Z. Bille.

Viņa krājumā ir arī samērā daudz monētu. Tās glabājas aploksnēs un albumos.

No Filatēlistu biedrības līdz patstāvībai
Pirmskara markas ir dārgākās Latvijā, kā arī tās, kas izlaistas par godu Cukura lidojumam (1930. gadi), maksā simtus. Vērtīga ir Liepājas sērija bez «zobiņiem» (1920. gadi). Arī Latvijas PSR 1941. gada piecu latu marka. «Piecu latu marku pat neesmu redzējis,» atklāj kolekcionārs.

Savulaik darbojies Latvijas Filatēlistu biedrības Bauskas nodaļā, bijis tur sekretārs, rakstījis protokolus par visām tikšanas reizēm. Tikšanās bijušas toreizējā universālveikala ēkā. Bauskas nodaļā skaitījušies kādi 20 – 30 biedri. Vēlāk mainījās laiki un nauda, mainījās darbi, dalībnieki vairs nevarēja izbraukāt uz sanākšanām. 1990. gadu vidū «atmira» šīs tikšanās. «Jauni cilvēki ar tādām lietām nenodarbojas. Kad es mācījos, visi kaut ko krāja,» atminas jūlijā 55 gadus nosvinējušais kolekcionārs. Tagad katra mēneša otrajā svētdienā Rīgas 6. vidusskolas telpās pulcējas filatēlisti un senlietu kolekcionāri.

Z. Bille 1990. gados iesaistījies Kanādas Toronto Latviešu filatēlistu klubā, bija arī biedru nauda jāmaksā, bet Zigurds sūtījis markas naudas vietā. Tajā bija iesaistījušies vairāki kolekcionāri no Latvijas.

Jāzina valodas
Skatījies sludinājumus filatēlistu žurnālos, mainījies ar markām. «Sarakste notika no Norvēģijas līdz Dienvidāfrikai, no Amerikas līdz Singapūrai,» ģeogrāfisko vērienu ieskicē kolekcionārs, «angļu valodu protu pietiekami, arī franču un vācu tik daudz, lai tiktu galā ar katalogiem.»

Zigurdam ir kastīte ar eiro un centu monētām pa gadiem un no dažādām valstīm. Viņš joko – ja kāds nevar nopirkt, piemēram, televizoru vai ledusskapi, tad šādā veidā var sakrāt. Savukārt markas uzskaitītas ap 14 tūkstošiem, bet vēl esot kaste un albumi ar neuzskaitītām, tur arī ir tūkstoši. «Dažus eiro katru mēnesi atlieku šai vajadzībai. Kad sakrājas kāda summiņa, tad skatos, vai nevaru ko sev uzdāvināt,» atklāj Z. Bille. Portālā «eBay», mājaslapā www.antik-war.lv varot daudz ko nopirkt. Arī portālā ss.com ir kaut kas, tomēr Zigurds tam ne pārāk uzticoties – pat par «nospeķotām» prasa lielu naudu. Rīgā antikvariātos arī var iegādāties, tiesa, centrā esot lielākas cenas tūristu dēļ, tālab jāmeklē kur mazliet tālāk.

Vislabākā gan esot maiņa, kad kādam ir lieka monēta vai marka un var apmainīties. Pat telefona kartītes, kas kādreiz tika izmantotas, Anglijā, toreizējā Dienvidslāvijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Kaukāzā mainījis pret monētām. «Darījumi» pārsvarā notikuši ar pasta starpniecību. «Es sēdēju savos laukos un «kārtoju lietas»,» joko Zigurds. Tālab jāmācās valodas, lai pasaule atvērtos. Laikrakstā «Padomju Jaunatne» 1980. gados ieraudzījis dāņu kolekcionāra sludinājumu, sākuši sarakstīties, mainīties ar markām, jo dānis krājis arī Baltijas, Polijas markas. Sarakste un apmaiņa ar šo cilvēku ilgusi vairākus gadus. «Skandināvi ir sajūsmā par manu vārdu Zigurds, tas esot skandināvisks,» teic kolekcionārs.

Pastā var nopirkt markas, tās iegūst arī, ja saņem vēstules. Tad gan plēst no aploksnes nedrīkstot, jānogriež nost stūrītis ar visu marku. Pēc tam siltā ūdenī «jāpeldina», kamēr marka atlīmējas, pēc tam noliek uz avīzes ar «bildi» uz leju, lai nožūst. Nākamais solis – jāieliek biezā grāmatā, lai nopresējas. Tikai pēc tam var likt albumā.

Pēc gadiem, tēmām, izcelsmes valsts
Monētām sava vieta albumā esot jānopelna – ar vecumu, kvalitāti vai materiālu. Desmit gadus vecajai meitai Ievai arī tiek skaidrota kolekcijas vērtība, lai viņa neizmestu savākto. Tās tiekot vāktas pēc valstīm, pēc monētu tipiem, piemēram, gludais divlatnieks, divkrāsainais divlatnieks u. tml. Senākā esot kāda vācu monēta, cara zelta rubļu gan neesot, jo tie ir ļoti dārgi. «Ar monētām ir sarežģītāk, tās nedrīkst oficiāli sūtīt pa pastu,» skaidro Z. Bille. Monētas var kolekcionēt pēc gadiem, pēc izcelsmes valsts, pēc tēmas, piemēram, par dzīvniekiem, pēc materiāla. Tām ir svarīgs arī nomināls.

Zigurds monētas vācot pēc tipiem, savukārt zīmogotas markas esot no visas pasaules, vairāk esot no Vācijas, Amerikas, Anglijas. Varot veidot ģenerālās kolekcijas – visas markas no kādas valsts. «Es nemeklēju dārgas, tas vairāk ir priekam,» teic Zigurds, «pabeigt albuma lapu, ieliekot vienu, pēdējo trūkstošo ir tāds pats azarts un prieks kā medniekam. Tas ir veselīgāk nekā šņabi dzert.» Programmā «Excel» notiek uzskaite, lai zinātu, cik eksemplāru ir albumā.

«Latvijas monētas ir bēdīgi krāt – jābūt teju miljonāram, lētākā dārgmetāla monēta maksā vismaz 40 eiro. «Melno racēju» dēļ pirms 1700. gada izgatavotas monētas privātās rokās nemaz nedrīkst būt,» stāsta Z. Bille.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kolekcionējot atveras pasaule

Kategorijas