Glabā neapzinātas vērtības

2019. gada 4. oktobris 00:00

Veikta Vecumnieku baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.

Šovasar veikta Vecumnieku evaņģēliski luteriskās baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tā bija nepieciešama, lai varētu izstrādāt dievnama restaurācijas plānu, saglabājot kultūrvēsturiskā mantojuma autentiskumu un vērtības.

Ar izzināto, atklāto un darba procesā gūtajām atziņām interesentus 22. septembrī iepazīstināja pētījuma autori no Grobiņas novada – arhitekte Kristīne Veinberga un celtniecības arheologs Juris Zviedrāns. Speciālisti atklāja daudz saistošu faktu par kultūras pieminekli – tā arhitektūru un vērtībām, raksturoja ēkas tehnisko noturību un vērsa uzmanību uz to, kas būtu veicams, lai vēsturisko būvi saglabātu. Pēc tam ikviens varēja doties nelielā ekskursijā pa lūgšanu namu un uzkāpt tornī, kur ir reti sastopamās tā dēvētās baltās grīdas.

Laikmetīga un moderna
Vecumnieku baznīca būvēta piecus gadus – no 1840. līdz 1845. gadam, un, kā uzsvēra J. Zviedrāns, tāpēc tā gan arhitektūras, gan amatniecības ziņā ir kvalitatīva, jo darbi netika sasteigti. «Ēka joprojām ir labi saglabājusies, tā uzcelta piemērotā vietā, un nav bīstamu deformāciju, kas varētu ietekmēt tehnisko noturību. Jumta segums ir jauns, tas ieklāts 2009. gadā. Būtu jādomā par galdniecības izstrādājumu – logu un durvju – atjaunošanu. Logu koka konstrukcijas ir ļoti kvalitatīvas, tāpēc tās nav jāmaina, bet jārestaurē. Pagaidu situācijā ir apkures lietas, taču pārējie uzlabojumi – tās jau būtu «ekstras»,» sacīja celtniecības arheologs.

Viņš raksturoja 16. – 18. gadsimtā būvēto ēku arhitektūru, lai uzsvērtu, ka 19. gadsimtā šajā nozarē sācies jauns posms un Kurzemes hercogistes teritorijā tapušas pirmās modernās laikmetīgās baznīcas. Tāds ir arī Vecumnieku lūgšanu nams, kam ir pakāpjveida tornis, teju neredzama jumta daļa un citas iezīmes, kas raksturīgas šī perioda arhitektūras stilam.

Pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta identiski dievnami tapuši Vecumniekos, Nīcā un Biržos Lietuvā. «Visas baznīcas Pirmā pasaules kara laikā stipri cietušas, vēlāk atjaunotas, taču ēka Vecumniekos ir vienīgais vislabāk saglabājies šī arhitekta realizētais darbs, turklāt te daudz kas ir autentisks. Piemēram, Nīcas baznīcai vairs nav torņa, tā ir pārbūvēta, pagarināta, savukārt Biržos tapis jauns tornis, līdz ar to arhitektūra ir izkropļota, vairs nav ēkas elementu komplekta,» teic Juris Zviedrāns.

Oriģināli galdniecības izstrādājumi
Arheologs uzsvēra, ka bieži vien vietējiem ļaudīm ir grūti ieraudzīt vērtības un īpatnības; arī Vecumnieku dievnamā daudzas lietas ir neapzinātas, piemēram, autentiskie galdniecības izstrādājumi, kādi citur nav sastopami.

Viņš vērsa uzmanību uz draudzes solu galos iestrādāto unikālo elementu – saulītes simbolu, kas beņķus grezno kopš 20. gadsimta 20. gadiem, kad jaunā valsts atdzima pēc Pirmā pasaules kara postījumiem. Vērtīgas ir logu koka konstrukcijas, kurās daudzviet joprojām ir vēl oriģinālās amatnieciski izgatavotās rūtis, ko darinājuši stikla pūšanas meistari. Īpaši un ļoti reti sastopami ir vecmodīgie kungu soli, kas, iespējams, šurp atgādāti no vecās koka baznīcas. Lieliski saglabājušās ir skandināvu stila kāpnes, kas ved uz torni un, kā atzina pētnieki, ir «patiesi īstas». Ievērības cienīgs sīkums ir porcelāna elektrības slēdzis – jaunās valsts iespēju liecība; tas gatavots 20. gados. Zvani ir lieti un pārlieti vairākkārt, tā cilvēki rīkojušies, lai tiem būtu dzidrāka skaņa, jo mēle ar laiku deformējas. Lūgšanu nama telpu krāsojums gan vairs nav tāds kā pirmsākumos, kad viss bija balts, bet galdniecības izstrādājumi – pelēkos un olīvzaļos toņos, kas ienesa mieru, jo tas bija laikmets pirms industriālās revolūcijas.

«Te ir saglabājusies telpa ar 19. gadsimta vidus klasicisma ampīra baznīcas sajūtām, tāpēc, izstrādājot atjaunošanas projektus, ir svarīgi šīs vērtības un interesantās lietas izcelt,» pauda J. Zviedrāns.

Jāsāk ar logu restaurāciju
«Lai gan pētnieki secinājuši, ka ēka ir labā kārtībā, tomēr nevar apgalvot, ka tās saglabāšanā nekas nebūtu darāms. Vecumnieku luterāņu baznīcai šāda izpēte profesionālu speciālistu vadībā bija vajadzīga, lai varētu izstrādāt restaurācijas plānu, kas atbilstu ēkas sākotnējam veidolam. Šis projekts ir solis uz priekšu dievnama atjaunošanas darbu plānošanā, kas saudzētu kultūrvēsturisko mantojumu un neļautu tam zaudēt savu vērtību,» atzīst Agrita Otomere, draudzes pārstāve un projekta autore. «Līdz šim daudz kas ir saglabājies pilnīgi autentisks, piemēram, baznīcai ir sākotnējie logi un ārdurvis. Gandrīz 180 gadu veci! Daļā logu ir pat senais stiklojums, kas ir īpaši vērtīgs. Lai to visu neaizlaistu zudībā, viens no steidzamākajiem darbiem būtu logu restaurācija. Vērīgāk ieskatoties, katrs garāmgājējs var pamanīt, ka tie no iekšpuses aizklāti ar plēvi, lai pa satrupējušajiem rāmjiem telpās netiktu vējš, lietus un sniegs. Varbūt kādam prasmīgam galdniekam sirds un rokas deg atjaunot šīs koka konstrukcijas?»

Lai iegūtu finansējumu iecerēto pētījumu veikšanai, Vecumnieku evaņģēliski luteriskā draudze piedalījās Zemgales plānošanas reģiona izsludinātajā Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Atbalsts kultūras pro-grammām reģionos», ko finansē va/s «Latvijas Valsts meži», «Zemgales kultūras programmas 2019» projektu konkursā. Komisija projekta «Vecumnieku luterāņu baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte» realizēšanai piešķīra 1000 eiro, līdzfinansējumu nodrošināja Vecumnieku novada pašvaldība – 183,75 eiro un draudze – 653,75 eiro. Projekta kopējā tāme ir 1837,50 eiro.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Glabā neapzinātas vērtības

Kategorijas