Kad radošumā «var lidot»

2019. gada 4. oktobris 00:00

871

Baušķenieks Kristaps Zēbergs līdz 30. dzimšanas dienai sekmīgi pabeidzis studiju pirmo posmu, atradis savu īsto aicinājumu.

Vakar bija 30. dzimšanas diena baušķeniekam Kristapam Zēbergam. Viņš ir dzimis un audzis Bauskā, bet tagad par nozīmīgāku dzīves telpu Kristapam kļuvis arī Rundāles novads. Mācoties Saulaines tehnikumā par biroja darba organizatoru, praktizējies Rundāles pils muzejā un tur arī palicis. Pēc mācību beigšanas 2012. gadā sācis muzejā strādāt dokumentu pārvaldes nodaļā. Taču Kristapam vairāk interesējis darbs dažādu kultūras pasākumu koordinēšanā muzejā; tagad viņš ir apmeklētāju apkalpošanas nodaļas galvenais speciālists un šo darbu pašlaik izjūt kā savu īsto vietu.

Kas ir tas «maģiskais»?
Pasākumi, dažādas aktivitātes jubilāru aizrauj arī brīvajā laikā, un viņš to izpauž ar daudzpusīgām nodarbēm kultūrā. Jau sešus gadus darbojas folkloras kopā «Svitene», kur viņu pamudinājusi iesaistīties kopas ilggadējā dalībniece Daiga Medvedjeva. Kristaps ar prieku acīs atzīst, ka Svitenes kultūras nams ir vieta, kur radošumā «var lidot», un spārnos celties palīdz arī atsaucīgi un talantīgi cilvēki. Kopā ar folkloras kopu nesen nosvinēta amatierkolektīva 20 gadu jubileja, kuras krāšņo sarīkojumu veidojis arī Kristaps. Sadarbību ar pasākuma režisori Ilgu Vaičūni un kultūras nama vadītāju Sandru Kerēvicu vērtē kā ļoti patīkamu un auglīgu pieredzi.

Kas ir tas «maģiskais», kas liek ieguldīt savu enerģiju un laiku muzicēšanā «Svitenē»? Kristaps atbild: «Tas jau arī ir tas «maģiskais» – kolektīvs, kultūras tradīciju godā turēšana un visu gadskārtu svinēšana. Ja esi pats tajā latviešu dzīvesziņā iekšā, tad vienmēr rodi jaunus atklājumus, un kultūras bagāža top lielāka. Ir arī misijas apziņa, ka tu ne tikai patērē kultūru, bet patērējot radi arī kaut ko jaunu sev un citiem». Jubilārs smaidot sacīja, ka pēdējā laikā viņš pamazām «ievelkas» arī Svitenes amatierteātra «Šurumburums» darbībā.

Laiks izdomāt līdz pirmdienai
Kristaps atklāja, ka mēģinājumi izglītības turpināšanā ir metuši arī neveiksmīgus līkločus, un novērtē brīžus, kad spert izšķirošu soli ietekmējuši līdzcilvēki. Pirms trim gadiem kolēģes muzejā Inga Ripa un Lauma Lancmane viņam draudzīgi, bet stingri piesacījušas aptuveni tā: «Tev ir jāiet mācīties un jāiegūst diploms. Dodam laiku līdz pirmdienai izdomāt, kur un ko vēlies mācīties». Doma par izglītošanos kultūras jomā bija jau nobriedusi, bet pamudinājums palīdzējis izlemt tieši tad – iestājies Latvijas Kultūras koledžā pēdējā uzņemšanas dienā.

Šogad studijas mākslas institūciju pārvaldībā sekmīgi pabeigtas, iegūta specialitāte – sarīkojumu veidošana un vadīšana. Studiju noslēgums Kristapam saistās arī ar Svitenes kultūras namu, kur varējis īstenot savu diplomdarbu, iestudējot deju uzvedumu «Šķil gaismu!». Uzvedumam par vadmotīvu izraudzījies Latvijas valsts attīstības ceļu no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Viņa ideja guvusi lielu atsaucību, un tās īstenošanā iesaistījušies dažādu paaudžu amatierkolektīvi – gan vietējie, gan viesi. Tagad šo notikumu jubilārs vērtē kā savu lielo ieguvumu – bija iespēja saprast, ko nozīmē laba komanda un cik daudz prasa lieli režijas uzvedumi; jāpārzina gan producēšanas lietas, gan mākslinieciskā puse. Saistībā ar uzveduma tēmu – par mūsu valsti Kristaps pauda stingru pārliecību, ka caur kultūru un mākslu jāvēsta, ka, piemēram, Baltā galdauta svētki nav kopīgas ēšanas dēļ, bet tās ir svinības pateicībā par neatkarīgu Latvijas valsti. Dažādie svētku nosaukumi nedrīkst aizēnot to galveno jēgu.

Bērnība ar dziesmām un grāmatām
Kristaps atzīst, ka labi saprotas un ar interesi sadarbojas ar dažādu paaudžu ļaudīm – gan darbā muzejā, gan saskarsmē amatierkolektīvos. Viņš domā, ka spēja viegli veidot attiecības ar cilvēkiem ir gūta jau bērnībā. Atceras, ka zēna gados draugi bijuši pat sešus un astoņus gadus vecāki par pašu. Mamma zēnu ņēmusi līdzi uz dažādiem pasākumiem, un viņai bijušas ļoti komunikablas draudzenes.

Runājot par mammu, Kristaps sevi atceras kā laimīgo bērnu; stāstītās pasakas un dziedātās dziesmas pirms gulētiešanas bijis neiztrūkstošs rituāls. Arī patika darboties kultūras jomā, visticamāk, pārmantota no mammas, arī viņa gan dziedāja, gan dejoja amatierkolektīvos. Bērnībā daudz laika pavadījis kopā ar vecmāmiņu – spēlējuši galda spēles; viņai bijusi liela mājas bibliotēka. Kristaps atceras – agri iemācījies lasīt un rakstīt, jau septiņu gadu vecumā lasījis detektīvromānus, atrastus vecmāmiņas grāmatu plauktos.

Deju kolektīvā iestājies joka pēc
Nozīmīgu vietu Kristapa dzīvē ieņem dejošana, ko viņš uzskata par izšķirošu sākumu savā ceļā uz daudzveidīgu darbošanos kultūrā. Pašlaik danco vidējās paaudzes deju kolektīva «Biguļi» sastāvā, dejojis arī tautas deju ansamblī «Jandāls». Taču viss sācies jau gana sen «Mēmelītē», bet ne tāpēc, ka bijusi vēlme dejot... Kristaps atceras, ka, mācoties 9. klasē, kultūra vispār īpaši neinteresējusi, esot bijis tāds kā problemātiskais bērns. Paticis vairāk nodoties nerātnībām. Viņš atklāj: «Skolotājām ar mani nebija viegli un mammai arī ne...»

Deju kolektīvā iestājies joka pēc, lai pakaitinātu meitenes, kuras sacījušas, ka dejošana «nav priekš Kristapa». Arī pašam nav bijusi doma palikt tur uz ilgu laiku. Kad bija pagājis gads, apmeklējot mēģinājumus, atklājis – pašam tas bijis pa īstam, toties «kaitināmās» meitenes dejas bija pametušas. Viņš uzskata, ka tieši «Mēmelītes» vadītāja Ligita Irbīte iedevusi lielo pamatu dejotprasmei. Kristaps secina, ka dejošana skolas laikā vēlāk pozitīvi ietekmējusi arī attieksmi pret mācībām.

Īstā socializēšanās – reāli tiekoties ar cilvēkiem
K. Zēbergs pieder pie paaudzes, kas brīvi orientējas digitālajā saziņā, ko aktīvi izmanto gan darba, gan personīgajā dzīvē. Bet ir pārliecināts, ka internets un komunicēšana sociālajos tīklos jāizmanto tikai kā instruments, nevis mērķis socializēties. Īstā socializēšanās un savstarpēja bagātināšanās notiek, reāli satiekoties ar cilvēkiem un darot kopīgas lietas. To viņš rod, darbojoties dažādos kolektīvos, katrā sastopoties ar tik dažādiem cilvēkiem. Kristaps atzīst, ka tādējādi pastāvīgi paplašina savu redzesloku un intereses, iepazīst mūsu tik dažādo sabiedrību.

Aktīvā amatierkopu koncertēšana devusi iespēju apceļot Latviju «krustu šķērsu». Tagad Kristaps ir iesaistījies arī domubiedru grupā, kas periodiski dodas 25 km pārgājienos dažādās vietās Latvijā. Pirms pāris nedēļām veikts pārgājiens uz 1770. gadā celtās Lustes pils drupām Dobeles novadā.

K. Zēbergam ir savs redzējums par notiekošo valstī, gan pozitīvo, gan arī negatīvo. Viņš atzīst, ka viedoklis no citiem viņa paaudzes jauniešiem nereti atšķiras. Uzskata, ka neiedziļinoties pateikt «viss ir slikti» neko nedod; uz procesiem jāpaskatās ar vēsu prātu, konstruktīvi izvērtējot pieņemtos lēmumus. Tas ļauj saprast, kāpēc tie ir slikti vai labi, un nepadoties viedokļu «bara stihijai».

Pašlaik Kristapa lielais mērķis ir sekmīgi pabeigt sāktās kultūras vadības bakalaura studijas Ekonomikas un kultūras augstskolā. Nerimstoša ir vēlme attīstīties režijas jomā, iestudēt jaunus uzvedumus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kad radošumā «var lidot»

Kategorijas