Novērš draudus pils pamatu stabilitātei

2019. gada 1. oktobris 00:00

992

Bauskas pils ziemeļu nogāzi nostiprina, lai saglabātu mūsu kultūrvēsturisko mantojumu.

Turpinās šovasar sāktā Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšana, jo šeit veidojas noslīdējumi. Nogāzē noslīd būvgruži un kultūrslānis.

Kā pastāstīja Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, ziemeļu nogāzē noslīdējumi jau novēroti pirms 200 gadiem un arī pavisam nesenā vēsturē. Pēc lietusgāzes 2001. gada 23. jūnijā Mēmeles stāvkrastā pie Bauskas pils trīs vietās izveidojās noslīdējumi, radās draudi pils pamatu stabilitātei.

Nogāzē noslīd būvgruži un kultūrslānis, kas atrodas virs stabilas morēnas pamatnes. Kā redzams K. G. Reča 1828. gadā gleznotajā akvarelī, noslīdeņi veidojušies aptuveni tajās pašās vietās, kur pašlaik. Tas izskaidrojams ar gruntsūdeņu izplūdes vietām. Uzbērtā masa piemirkst, izskalojas un no pašsvara noslīd. Salīdzinot nogāzes situāciju 20. gadsimta sākumā un pašlaik, redzams, ka grunts līmenis pie pils pamatiem ir pazeminājies apmēram par vienu metru, kas pierāda – erozijas procesi turpinās.

Būvdarbus veic arheoloģiskā uzraudzībā
M. Skanis skaidroja, ka nogāzes glābšanai jau veikti darbi arī iepriekš – nogāzes pagaidu nostiprināšana, pilskalna ģeoloģiskā izpēte, nostiprināta nogāzes pamatne – dolomīta klints.

Direktors atklāja, ko iecerēts paveikt projektā kopumā. Nogāzes nostiprināšanai gar tās pamatni paredzēts izbūvēt gabionu (ar akmeņiem pildītu režģu grozu) atbalsta sienu ar slīpu ārmalu.

Atkarībā no virsmas reljefa nogāzi paredzēts noplanēt vai piebērt ar filtrējošu grunti. Noturībai morēnas pamatslānī ieurbs grunts enkurus un pie tiem pieskrūvēs ģeomatraci (metāla sietu). Lietusūdeņus ar gruntī enkurotām notekcaurulēm novadīs uz upi. Visas iebūvētās konstrukcijas būs neredzamas – pārsegtas ar augsnes un zāļu sēklu maisījumu un biodegradablu (materiāla, kas satrūd dabā satopamu mikroorganismu ietekmē) paklāju. Būvdarbu laikā tiks veikta rakšanas un grunts planēšanas darbu arheoloģiskā uzraudzība.

Projekta īstenošana ievērojami paplašinās iespēju tūristiem baudīt apkārtnes ainavu no pils ziemeļu sienas puses, kura līdz šim apmeklētājiem nebija pieejama. Atrodoties virs pilskalna nogāzes, skatam atklāsies arī ziemeļu fasādes iespaidīgais sgrafito rotājums, kas līdz šim bija skatāms tikai no Mēmeles labā krasta. Gar pils ziemeļu sienu upes ielejas un pilsdrupu apskatei paredzēts izbūvēt uz ieurbtiem metāla pāļiem balstītu apgaismotu tūristu taku.

«Menzimuck» – īpašais ekskavators
Būvfirmas «Vidzemes Būvnieks» projekta vadītājs Jānis Purakalns «Bauskas Dzīvei» pastāstīja par izaicinājumiem, par nebijušu pieredzi un jau paveikto pilskalna nogāzes stiprināšanā. J. Purakalns atklāja, ka uzņēmuma mājvieta ir Gulbenē un tuvākajā reģionā vairāk nodarbojas ar meliorācijas darbiem, bet ir guvis pieredzi daudzviet Latvijā dažādu hidrobūvju veidošanā, arī Eiropas Savienības finansētos projektos. Taču Bauskas pilskalna nogāzes projekts galvenokārt ieinteresējis kā izaicinājums, kā iespēja apgūt jaunu tehniku un paveikt ko netipisku.

Projekta īstenošanai iegādājušies speciālu tehniku – ekskavatoru «Menzimuck», kāds pašlaik Latvijā ir vienīgais. Ar to var strādāt uz dažāda slīpuma virsmām, riteņiem saskare ar plakni var būt dažādos līmeņos. Ekskavatoru var izmantot, tam atrodoties arī ūdenī līdz pat 1,5 metru dziļumam. Tādā gadījumā riteņi paliek ūdenī, bet korpuss tiek pacelts vajadzīgajā augstumā. Tā kā pilskalna nogāze beidzas ar Mēmeles virsmu, darbu procesā var noderēt tieši šī iespēja. Īpašās tehnikas meklējumos devušies uz Šveici, kur šādi ekskavatori tiek plaši lietoti darbiem kalnainos apvidos. J. Purakalns atzina, ka neatkarīgi no tehnikas iespējām darba drošība ir svarīga, «vienmēr jādomā ar galvu». Tehniku būvnieki pašlaik apgūst, tikai pēc praktiskas lietošanas būs skaidras visas iespējas.

Iepriekš neparedzamais un risinājumi
J. Purakalns atcerējās pirmos iespaidus, lūkojoties uz nogāzi, slīpums tiešām šķitis biedējošs. Taču tagad ar ekstrēmo darba vidi esot saraduši. Lai gan uzņēmumam ir pieredze darbā uz nogāzēm, iepriekš nav veikuši nostiprinājumus tik garā posmā. Šeit darbus nevar veikt visā laukumā pa slāņiem, jo lietavas var sabojāt jau padarīto. Viss paredzētais nostiprināšanas darbs jāizpilda, sadalot nogāzi vairākos posmos. Katrā no tiem jāatkārto viss tehnoloģiskais process, sākot no nogāzes rietumu gala uz austrumu, pakāpeniski «kāpjoties atpakaļ».

Šādu un līdzīgu projektu īstenošana saistīta ar to, ka pirms darbu sākšanas grūti paredzēt visu, kas var atklāties, atrokot zemes slāņus dažādās vietās. Speciālists atzina, ka darbs uz nogāzes patiesi ir netipisks un prasa variēt ar dažādiem risinājumiem. Kā piemēru viņš minēja parādījušos problēmu, kad, noņemot grunti līdz noteiktajai atzīmei, kur sākas dolomīts, atklājās – tas sadrupis un ir jānorok. Taču, jo vairāk norok, jo vairāk jāklāj virsū papildu zemes slānis, kas rada precizējumus projektā. Tas nozīmē, ka būvniekiem jāsaskaņo grozījumi ar visiem iesaistītajiem – projektētājiem, būvuzraugiem un pasūtītāju. Taču speciālists atzina: «Jo vairāk pieredzes gūstam darbos, kur iepriekš viss nav paredzams, jo lielāka sapratne par iespējamiem risinājumiem.»

Pirmajos mēnešos tika gādāti atbilstoši būvmateriāli. Gar pils sienu izveidots sagatavošanas ceļš. Izbūvētas laipas, kas savieno nogāzes pamatni ar tās virsotni, pa tām pārvietojas darbu veicēji. Tagad sākta gabionu būvēšana pie nogāzes pamatnes, ko paredzēts paveikt vēl šoruden visā nogāzes garumā. Ūdens līmenis upē iepretim pilij pašlaik ir ļoti zems, līdz ar to lielo akmeņu apjomu, kas nepieciešami gabionu grozu piepildīšanai, var piegādāt no Mēmeles labā krasta, braucot pa upi. Pavisam būs nepieciešami 310 m3 akmeņu. Lai izlīdzinātu nogāzi, tā būs jānoklāj ar 1300 m3 grunts, augsnes virskārtai vajadzēs apmēram 700 m3 zemes.
Lai gan pārsvarā darbu veikšanai izmanto tehniku, neiztikt arī bez roku darba, atzīst J. Purakalns. Pašlaik objektā strādā seši cilvēki, bet atsevišķiem darbu procesiem tiks piesaistīti papildspēki.

UZZIŅAI

Būvdarbus par 375 990 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa veic SIA «Vidzemes Būvnieks».

Darbus finansē ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā» atbalstu.

Projekta pabeigšana plānota 2021. gada rudenī, bet 2022. gada tūrisma sezonā pils apmeklētāji jau varēs iziet uz ziemeļu nogāzes takas, nonākot tur caur vecās pils daļas pagalmu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novērš draudus pils pamatu stabilitātei

Kategorijas