Zaļās dabas dzīvīgums un plastika Rundālē

2019. gada 1. oktobris 00:00

525

Zaļās dabas dzīvīgums un plastika Rundālē

Imants un Lauma Lancmaņi saņem balvu par mūža ieguldījumu.

Par Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas piešķirto balvu Imants un Lauma Lancmaņi uzzināja Drēzdenē. Viņi bija aizbraukuši satikties ar draugiem un izpētīt jaunās ekspozīcijas Drēzdenes galerijā, apkārtnes pilīs un muzejos. Kad no Rīgas atskanēja telefona zvans ar apsveikumiem, Imants un Lauma jutās izbrīnīti. Par Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas rīkoto konkursu viņi nebija dzirdējuši. Lancmaņu balvu 13. septembrī svinīgā ceremonijā Klīversalā saņēma Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Imants un Lauma Lancmaņi dalās Rundāles pils muzeja un personiskajā pieredzē kultūrvēsturiskas ārtelpas veidošanas un ainavu aizsardzības svarīgākajos aspektos.

Ainava ap Rundāles pili nosacīti ir saglabājusies gandrīz neskarta. Tā nav nejaušība, jo pirms nepilniem 15 gadiem jums izdevās panākt un juridiski apstiprināt aizsardzības zonas paplašināšanu.
Imants: – Pieminekļu aizsardzības likumā noteiktā aizsardzības zona 500 metru rādiusā ir krietni par mazu. Uzmanību fokusējām brīdī, kad Rundāles pagastā sāka virmot ideja par liela hoteļa celtniecību. Turklāt teritorijas plānošanas dokumentos bija paredzēta arī apbūve ceļā uz Mazrundāli. Tas ir trīsstūris, kur atrodas mazdārziņi un labības lauks. Situācija kļuva draudīga, jo tieši iepretim pilij varēja izaugt jauns, stihiski veidots ciems, aizsedzot skatu uz pili.
Vērsāmies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (tagad – Valsts kultūras mantojuma pārvalde). Kopā ar inspekcijas speciālistiem apbraukājām plašu apkārtni, vērtējot esošo apbūvi, ēku stāvokli. Labi, ka Rundāles pagasta padome, jo īpaši pašvaldības speciāliste Inta Klīve, saprata mūsu bažas un domāja tālredzīgi. Viņa gan kopā ar mums, gan individuāli apbraukāja teritoriju un lieliski apzinājās, ka pils apkārtnes vēsturiskās ainavas saglabāšana ir liela vērtība. Izdevās panākt un dokumentāli apstiprināt Rundāles pils aizsardzības zonas paplašināšanu apmēram divu kilometru rādiusā.

Kas, jūsuprāt, visvairāk bojā Latvijas lauku ainavu?
Imants: – Silikātķieģeļu dzīvojamie nami un Līvānu mājas, kas sabūvētas ap daudzām muižām. Parki tiek kopti, bet ar to vien nepietiek. Ir nepieciešams īstenot neglīto būvju aizsegšanas programmu, tās apaudzējot ar vīteņaugiem, stādot kokus. Citāda situācija ir pie lauku baznīcām. Tiešā tuvumā augošu koku saknes neglābjami bojā ēku pamatus, tie noteikti jānozāģē. Draudzēm vajadzētu apelēt pie veselā saprāta, apzinoties, ka koki auga un augs, bet vēsturisko baznīcu ēkas no jauna neradīsies.

Jūsu izcili pamatotā, konsekventā nostāja un sabiedrības plašā rezonanse 2016. gadā paglāba Jelgavu no ainavu degradējošas ieceres. Lielupes labā krasta pļavā iepretim Rastrelli pilij bija paredzēts būvēt lielveikalu «Depo».
Imants: – Šis gadījums bija īpašs tāpēc, ka Jelgavā, par spīti kariem un postījumiem, saglabāta situācija, kad pilsēta un pils atrodas upes vienā krastā un raugās uz pļavām. Tas ir retums Eiropas kontekstā. Lielveikala ēka nokautu unikālās ainavas līdzsvaru un kļūtu par cirtienu, kas izposta pilsētas visu novietojumu. Projekta attīstītāji sastapās ar ļoti lielu pretestību. Tas pierāda, ka cilvēki varbūt pat gluži intuitīvi saprata – nu ir par tālu iets!
Domāju, ka tolaik daudzi jelgavnieki mazliet citādām acīm palūkojās uz pilsētas panorāmu un apjauta ainavisko vērtību – neskartās dabas, atpūtas vietas nozīmi Lielupes otrajā, neapbūvētajā krastā. Bizness ir nežēlīga, agresīva joma, kas allaž konfrontējas ar kultūras mantojumu. Mūsdienu prozaiskā arhitektūra uzbrūk vēsturiskajai, iznīcinot auru un gadsimtu netveramo klātbūtni, ko sevī tā nes. Toties modernā arhitektūra labi sadzīvo ar sev līdzīgo. Veiksmīgs piemērs ir Skanstes ielas mikrorajona apbūve Rīgā.

Pils muzeja un vietējās pašvaldības veiksmīgas kopdarbības piemērs ir atjaunotā aleja posmā no pils līdz muižas dzirnavām.
Lauma: – Alejas atjaunošanas projektu izstrādāja pašvaldība, saglabājot stādījumu vēsturisko tēlu. Vispirms arboristi izzāģēja draudīgos zarus, nocirta slimos kokus. Pēc tam tika iestādītas liepas, kastaņas, apses. Tā kā kastaņas apdraud kodes, kas jau vasaras sākumā liek sačervelēties un nokalst lapotnei, vairāk tika stādītas liepas. Taču mums, muzejniekiem, ir sava pārbaudīta recepte, kā ierobežot kastaņu slimību. Sistemātiski un rūpīgi vācot un sadedzinot lapas, kodēm zūd iespēja vairoties. Katram savā īpašumā to vajadzētu darīt, tomēr būtu nepieciešama kastaņu glābšanas nacionālā programma. To varētu ierosināt dendrologi, sadalot pienākumus starp pašvaldībām, entuziastu grupām, privātpersonām.

Rundāles pils meža parka, kas hercogu laikā bija medību parks, atjaunošana 34 hektāru platībā ir viens no ainavas veidošanas vērienīgākajiem projektiem muzejā.
Imants: – Meža parkā tika īstenots Latvijā pirmais projekts, izcērtot visus ošus, ko piemeklējusi neārstējama kaite, kad kokiem pilnīgi atrofējas saknes, tie nogāžas. Risinājumu ieteica Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Nocirtām vairākus tūkstošus ošu. Sadarbība ar Botānisko dārzu turpinās. Dārza speciālisti mums varētu palīdzēt ieviest atsevišķus aizsargājamus augus.

Lauma: – Veco koku izciršana pavēra iespēju veidot parku bez brikšņiem un attīstīties savvaļas augiem, kas biezoknī nīkuļoja vai izzuda pavisam. Veidosim pastaigu takas, lai apmeklētāji varētu vērot augus, kukaiņus, tauriņus. Dabas zinātnieki, kas pēta meža parku, atklājuši lielu vides daudzveidību.
Gribam atjaunot belvederu, kas atradās meža parka centrālajā alejā (belveders ir būve uz paaugstinājuma, no kuras paveras gleznaini skati – red.). Meža parka pastaigu takas bez ieejas maksas atvērsim, kad īstenosim šo programmu un pils teritorijas rietumu daļā tiks uzbūvēta jauna autostāvvieta.

Rožu dārza ainavu apmeklētāji ieslēdz savā sirdī, saglabā, attēlus rāda draugiem, neaizmirst un tieši asociē ar Rundāli.
Lauma: – Pirmās rozes iedēstījām 2005. gadā. Sākotnējā koncepcijā akcentējām vēsturiskās šķirnes, bet tām ir ļoti īss ziedēšanas periods. Tāpēc nolēmām dārzu papildināt ar krāšņākiem moderno rožu stādījumiem, kas vairāk atbilst baroka dārza filozofijai. Mūsdienu selekcionāru rozes zied ļoti ilgi, tās ir vairāk piemērotas Baltijas klimatam. Šķirnes atjaunojam, jo 15 gados daļa jau ir novecojusi. Rozēm gan ir ilgs mūžs, taču – jo vecākas, jo pieticīgāk zied. Toties vīteņrozes tikai piektajā gadā sāk strauji augt un ziedēt.
Pils muzeja parka nodaļā ir sākusi strādāt jauna darbiniece Lelde Ozola. Viņas skolotāja tagad ir rožu dārza īstenotāja praksē, aizrautīgā dārzniece Dainuvīte Brūvere. Leldes pirmais uzdevums ir sagatavot jaunu stādu pasūtījumu.

Kā vērtējat Latvijas ainavas arhitektu iniciatīvu gada balvas tradīcijas ieviešanā?
Imants: – Tā ir uz izpratni un analīzi vērsta ļoti pozitīva darbība. Ainavu arhitektūra ir visai sarežģīta joma ar plašu diapazonu, sākot no drupām, vēsturiskiem parkiem, mūsdienās radīto stādījumu un dārzu problemātiku.

Taču ainavu arhitektiem ir vairāk dots nekā būvniekiem. Viņi strādā ar zaļo materiālu, kas ir plastisks, dzīvs, elpojošs. Zaļie stādījumi pasaulē strauji samazinās. Tuksneši «aprij» oāzes. Meži deg, tos izcērt milzīgās platībās. Situācija Latvijā ir ļoti laba, bet vienalga jābūt modriem, lai saglabātu un nesabojātu dabas un cilvēku radīto lietu harmoniju.

Ainavu arhitektūras balva

Latvijas Ainavu arhitektu asociācija šogad pirmo reizi organizēja ainavu arhitektūras profesionāļu labāko sasniegumu konkursskati. Tās mērķis – veicināt izpratni par ārtelpas nozīmību veselīgas vides un sabiedrības veidošanā.

Tika iesniegts 81 pieteikums. No tiem vietējā žūrija izvirzīja 40 un nodeva vērtēšanai starptautiskajai žūrijai. To vadīja Starptautiskās ainavu arhitektūras federācijas (IFLA) prezidents Džeimss Haiters (Austrālija). Žūrijā strādāja Igaunijas, Norvēģijas un Lietuvas eksperti.

Ainavu arhitektūras balvu par mūža ieguldījumu saņēma mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja (RPM) bijušais direktors, un Lauma Lancmane – RPM mākslas pētniecības nodaļas galvenā speciāliste.

Rundāles pils muzejam tika piešķirtas balvas nominācijā «Labas pārvaldības projekti» un «Kultūrvēsturiska ārtelpa».

AVOTS: Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zaļās dabas dzīvīgums un plastika Rundālē

Kategorijas