Dūmu detektors var izglābt dzīvību

No 2020. gada 1. janvāra dzīvojamās ēkas un dzīvokļus obligāti ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem, savukārt privātmājas – arī ar ugunsdzēšamo aparātu. Jo tuvāk ir šis termiņš, jo vairāk jautājumu rodas «Bauskas Dzīves» lasītājiem. Kādiem jābūt dūmu detektoriem? Kur tos jāpieliek? Kas to var izdarīt? Kur labāk iegādāties?
Sargs, kas neguļ
Dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce, kas spēj konstatēt telpā izveidojušos dūmus un par to brīdina aptuveni pusstundu ar spalgu 80 decibelu skaņas signālu. Traģiskākās ugunsnelaimes visbiežāk notiek tieši naktīs, kad cilvēki guļ, jo cilvēks miegā nejūt dūmus (oža no visām cilvēka maņām «pamostas» pēdējā), toties dzird skaņas, tāpēc dūmu detektors ļauj laikus izdzirdēt trauksmi par ugunsgrēka izcelšanos un pamest degošās telpas, skaidro Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā. Izceļoties ugunsgrēkam, visu izšķir sekundes, jo uguns ļoti strauji izplatās. Jo ātrāk ugunsgrēks tiek pamanīts, jo lielāka iespēja ir cilvēkiem izglābties. Dūmu detektors nodrošina to, ka par ugunsgrēku tiks paziņots tā izcelšanās sākumā, līdzko būs izveidojušies dūmi.
Detektorus var iegādāties elektropreču, saimniecības preču, specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos, kā arī pārtikas preču lielveikalos. Arī Bauskā, piemēram, veikalā «Mājai un dārzam», pašlaik ir četru veidu dūmu detektori cenu amplitūdā no 6,99 līdz 15,99 eiro. Tie ir nopērkami arī «DEPO», «Senukai» un citos saimniecības preču centros. Uz dūmu detektora korpusa jābūt izvietotam «CE» marķējumam un informācijai par atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Komplektā jābūt pievienotai instrukcijai valsts valodā.
Uzstāda paši
Dūmu detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša, jo griestos ir jāizurbj pāris nelieli caurumi un detektors jāpiestiprina ar ierīces komplektā ietilpstošo dībeļu un skrūvju palīdzību. Vēl vienkāršāks variants ir dūmu detektoru piestiprināt ar abpusējo līmlenti. Tie nav sarežģīti darbi. Tomēr, ja nu kādam tie rada grūtības un nav neviena cita – kaimiņa, rada, bērna, mazbērna – tuvumā, kas varētu palīdzēt, tad var vērsties Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) Bauskas nodaļā. Tās vadītājs Mārtiņš Memmēns apliecina: «Mūsu vīri brauc, konsultē un, ja vajag, arī uzstāda detektorus. Pilsētā tas maksā piecus eiro par viena detektora uzlikšanu, ja tālāk, tad klāt nāk transporta izmaksas.» M. Memmēns stāsta, ka vīri jau aprīkojuši vairākus daudzdzīvokļu namus Bauskā, devušies arī uz privātmājām.
Viņš uzsver, ka iedzīvotāji paši var uzlikt dūmu detektorus, jo tiem līdzi ir instrukcija. Uz mājsaimniecību ir vajadzīgs viens detektors, bet var likt vairākus. Tas pats attiecas uz ugunsdzēšamajiem aparātiem. Dūmu detektoru cenas svārstoties no 6 līdz 40 eiro. Par aptuveni desmit eiro ir nopērkams normāls dūmu detektors, vērtē BUB vadītājs. Varot būt baterija krona vai litija jonu baterija. Kronas kalpo īsāku laiku (līdz diviem gadiem), savukārt litija jonu baterija – ilgāk (līdz pieciem gadiem). Tomēr pašam tā jākontrolē. Ja baterija grasās «nosēsties», tad atskan mazi, īsi pīkstieni.
M. Memmēns iesaka, veikalā izvēloties, arī paskatīties, kādi ir detektora stiprinājumi – tie var būt ar skrūvēm, dībeļiem un ar līmlenti. Noturīgāki būs ar skrūvēm.
Izvieto «krustpunktos»
Aleksandrs Ivanovs, VUGD Iecavas posteņa komandieris, stāsta, ka arī viņam zvanījusi kāda vecāka kundze, kam bijušas problēmas ar dūmu detektora pielikšanu. Viņš pats bijis ar mieru šai vienai sirmgalvei palīdzēt, bet, visticamāk, viņa atrada kādu, kas pieliek aizsargrīku, jo vairs neatzvanīja. A. Ivanovs uzsver, ka svarīgs ir dūmu detektora «CE» marķējums, var arī veikalā paprasīt uzrādīt sertifikātu, ja ir šaubas par konkrēto priekšmetu. Labāk esot iegādāties ar skrūvēm, nevis līmlenti. Dzīvoklī jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, savukārt mājā – vismaz vienam katrā stāvā. VUGD speciālisti tomēr iesaka dūmu detektoru uzstādīt katrā telpā, kurā uzturas mājokļa iemītnieki.
Iecavas posteņa komandieris savā miteklī dūmu detektoru izvietojis koridorā, «krustpunktā». «Nevajadzētu to likt, piemēram, aiz skapja, tālākajā stūrī, tualetē, lai tikai formāli prasības būtu izpildītas, jo jēgas no tā tāpat nebūs,» skaidro speciālists. Pašiem iedzīvotājiem būtu jātiek galā ar šo vienkāršo darbiņu, ja tomēr kāds galīgi nevarot, iespējams, var lūgt apsaimniekošanas uzņēmuma strādniekiem. Mazbērni un bērni varētu palīdzēt. Virtuvē vai vannas istabā nevajadzētu likt, jo detektors var nostrādāt uz tvaikiem.
Visieteicamākais variants būtu koridors. Visātrāk uz sadūmojumu detektors reaģēs tad, ja tas būs uzstādīts griestos, bet, ja tas nav iespējams, tad sienas augšējā daļā tuvu griestiem. Nedrīkst novietot materiālus un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no ugunsgrēka detektora, bet apkures ierīces vai sildierīces – tuvāk par 1 m.
Dūmu detektoru apkope ir ļoti vienkārša – savlaicīga barošanas elementa baterijas nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana. Vēlams reizi mēnesī pārbaudīt dūmu detektoru, nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs.
V. Gribuste brīdina neuzķerties uz zvanītājiem, kas pašlaik pa telefonu piedāvā iegādāties dūmu detektorus par 25 un vairāk eiro. Tik lielu summu nemaz nav nepieciešamības izdot. Ja mājās nebūs detektora, bet būs piemeklējusi ugunsnelaime, arī apdrošinātāji var iebilst, skaidro speciāliste.
Dūmu detektorus nav ieteicams izvietot:
slikti vēdināmās virtuvēs;
vannas istabās;
garāžās, kur iespējamas izplūdes gāzes;
putekļainās telpās;
tuvu ventilācijas sistēmām;
skapjos un plauktos;
telpu stūros («mirušajās» zonās).
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»