No apvedceļa nav jābaidās

2019. gada 29. septembris 19:21

1033

Saulkrastos un Limbažos «Bauskas Dzīve» lūko novadu attīstības un dzīves kvalitātes uzlabošanas pieredzi.

Sagaidāms, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam varētu tapt Bauskas apvedceļš, kas uzlabotu šejieniešiem dzīves kvalitāti. Tomēr ne visi baušķenieki uzskata, ka apvedceļu vajag, ir arī argumenti pret tā izveidi.

Lai saprastu, kā apvedceļi ietekmē pilsētas un kā to vērtē iedzīvotāji, «Bauskas Dzīve» pieredzes braucienā apmeklēja Limbažus un Saulkrastu novadu, kur jau aptuveni desmit gadu ir apvedceļi.

Izmanto iespējas
Limbažos ir Bauskai līdzīgas problēmas, bet to neierobežo upes. Pilsētas nomalēs savulaik tika atrasta vieta apvedceļu izbūvei, un darbus varēja sākt.

Didzis Zemmers, Limbažu novada domes priekšsēdētājs, stāsta, ka pilsētai ir divi apvedceļi. Pirmais izveidots, lai atslogotu vecpilsētu. «Transporta slodze tur bija milzīga, tā neatbilda vecpilsētas statusam un prasībām,» saka D. Zemmers.

Otrā pusē apvedceļš tapis nesen. 2001. gadā slēgta dzelzceļa līnija, attīstības nodaļa piedāvājusi izmantot šo vietu apvedceļa izbūvei. Projektu īstenoja 2013. gadā. «Pilsēta ieguva citu vizuālo veidolu. Iepriekš dzelzceļš mūs dalīja divās daļās. Tagad jaunais ceļš ļauj saplūst pilsētai kopā ar otrā pusē esošo industriālo un privātmāju rajonu. Veidojām gājēju un velosipēdistu celiņus,» atklāj D. Zemmers.

Auto plūsma saglabājas
Biedrības «Pilsēta cilvēkiem» vadītājs un Limbažu iedzīvotājs Māris Jonovs uzskata, ka nav īstenots labākais variants: «Jāstāv uz brauktuves un jāgaida, kad varēs pagriezties, jo galvenais ceļš ir uz Limbažiem. Vieglāk izbraukt cauri pilsētai. Netiec ne ielai pāri uz veikalu, ne uz apvedceļu. Nav jēgas izgāzt miljonus par apvedceļu, ja no tā ir mazs ieguvums,» uzskata M. Jonovs. Viņš atzīst, ka, neveiksmīgās būvēs iztērējot miljonus, var radīt tikai problēmas.

D. Zemmers šādam viedoklim nepiekrīt un uzskata, ka pilsētas vadība maksimāli izmantoja savas iespējas, izbūvējot apvedceļus: «Svarīgi bija novirzīt smagās automašīnas un tomēr radīt interesi un ērtu pārvietošanos vieglajam transportam un tūristiem.»

Vienota pilsētas attīstības plāna neesot. Nozīmīgs ir trotuāru nulles pieslēgums ielai. Nevis centimetra augstumā, bet līdzeni, lai viegli pārvietoties ar riteņiem un bērnu ratiņiem. Dome ik pa laikam iegādājas īpašumus un tos pārbūvē – tā pirms desmit gadiem nopirkta viesnīca, kurā par aptuveni 600 tūkstošiem eiro izbūvēta jauna bibliotēka. Padomju laikā celtajā ēkā tagad ir mākslas skola – arī tās izmaksas bija ap 600 tūkstošiem eiro. Galvenie ieguvumi – kaut daļēji, bet sakārtota pilsētvide. Par 2,5 miljoniem eiro pagājušajā gadā ekspluatācijā nodots baseins.

Dzīves kvalitāte uzlabojusies
Turpat blakus ir Saulkrasti. Savulaik Rīgas–Tallinas šoseja vijās tiem cauri, braukt nebija viegli, jo vairāki ciemi pie jūrmalas savienojas, radot 15 kilometru garu posmu ar ātruma ierobežojumiem un luksoforiem. «Izbūvējot apvedceļu, satiksme pilnībā tika pa to novirzīta. Daudzi šoferi pēc apvedceļa izbūves Saulkrastos vairs nav iebraukuši,» stāsta Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis.

Aptaujātie Saulkrastu iedzīvotāji uzskata, ka novads apvedceļa dēļ ir ieguvējs. «Ja gribēju aiziet uz jūru, iepriekš ceļa malā ilgi bija jāstāv, līdz tiku pāri,» atminas Māris no Zvejniekciema. «Noteikti ir labāk – saudzējam vidi, ir mazāks piesārņojums. Vasarās te ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo vasarnīcās, ierodas arī ārzemnieki,» stāsta kebabu tirgotājs Deniss.

Visi aptaujātie atzīst, ka uzņēmējiem klājas grūtāk. Deniss gan vērtē, ka labākas pilsētvides dēļ var samierināties ar mazāku pircēju skaitu. Citi nav tik optimistiski un uzskata, ka ekonomiskā aktivitāte pilsētā līdz ar apvedceļu samazinās. «Mums vismaz jūra piesaista viesus. Jums Bauskā jūras nav,» teic kāda jauna sieviete.

Iveta Ogule Saulkrastos tirgo ziedus un suvenīrus. Viņa uzskata, ka dzīves kvalitāte ir jūtami uzlabojusies. «Ko teiktu kritiķi, ja atkal visa auto plūsma virzītos caur pilsētu?» vaicā I. Ogule. Viņa atzīst, ka uzņēmējiem klājas grūtāk, bet ir jādarbina prāts – jādomā, kā pievilināt klientus.

Sava, neatkarīga attīstība
Eksperti vērtē, ka Saulkrastos pēc apvedceļa izveides ir daudz ieguvumu. «Dzīvoju galvenā ceļa malā. Šoferi steidzās, brauca uz ostām. Kad auto trāpīja bedrē, griestu lampa šūpojās un kājas gultā kratījās. Estrāde te ir līdzās ceļam, un pasākumus iepriekš bija grūti organizēt, jo garām vijas galvenā iela. Bija sajūta, ka dzīvojam milzīgas šosejas malā, nevis savā pilsētā,» atceras domes priekšsēdētājs N. Līcis. Tagad minētās problēmas novērstas. «Vērojam attīstību un iegūstam savu pilsētas garšu un sajūtu. Vide ir ērta un droša, un skolēni var droši pārvietoties. Pilsēta kļūst daudz skaistāka, sakoptāka, tīrāka, klusāka, var svinēt svētkus. Tiek rīkoti svētku gājieni, tirdziņi,» pauž domes priekšsēdētājs.

Arī pilsētvides plānotājs Oto Ozols uzskata, ka Saulkrasti ir ieguvēji: «Sākumā daudzi teica, ka apvedceļš esot nāvējošs, bet ir otrādi – vieta atdzīvojusies.» Māris Jonovs stāsta, ka Saulkrastos uzreiz paaugstinātas īpašumu cenas, pirkta zeme un būvētas mājas. «Saprata, ka tur var dzīvot. Sākumā runāja, ka veikalus un kafejnīcas droši vien aizvērs. Taču tā nenotika, tieši otrādi – tika atvērtas jaunas kafejnīcas, uzbūvēti divi veikali,» saka M. Jonovs.

Vasaras aktivitāte
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka biznesa vides kvalitātei apvedceļš nācis par labu. «Pakalpojumu biznesā virkne uzņēmumu darbojās, aizmirstot rūpēties par kvalitāti. Zināja, ka tāpat ceļa malā kāds apstāsies, kaut ko nopirks, gulēs. Liela daļa bankrotēja, bet daži pārorientējās, tagad ir daudz jaunu uzņēmēju. Ir pārliecinoši piedāvājumi, kas ieinteresē atbraukt pie mums,» stāsta N. Līcis.

Saulkrastu novadā uzņēmējdarbība attīstās – ir vairāki lieli veikali, moteļi, ārstniecības iestādes, daudz kafejnīcu. Tomēr uzņēmējdarbības lielākā aktivitāte ir ļoti īsu periodu – vasarā –, un tas apgrūtina arī novada investīcijas biznesa attīstībai. Novada vadībai grūti piekrist izbūvēt lielu stāvlaukumu, ja tas nepieciešams tikai pusotru mēnesi gadā. «Saulkrastos bizness lielā apjomā ir ļoti īsu brīdi. Uzņēmēji neveic lielus ieguldījumus – izvēlas teltis, brauc ar vagoniņiem. Ir problēmas ar darbaspēku – nav viegli visu gadu maksāt algu pavāriem, apkalpojošajam personālam,» skaidro N. Līcis. Daudzi strādā tikai vasarā, kad kā darbaspēku var piesaistīt skolēnus un studentus.

Neizprot reformu
Gan Limbaži, gan Saulkrasti savu attīstību saista ar «Rail Baltica». Saulkrastu novadā atrodas Skultes osta – ceturtā lielākā osta Latvijā un viens no centrālajiem savienojuma mezgliem ar dzelzceļu.

Tomēr topošā administratīvi teritoriālā reforma radījusi neizpratni. Kā atzīmē Saulkrastu novada vadītājs, viņš augstāk vērtē tieši infrastruktūras sasaisti, nevis ģeogrāfiski izlīdzinātas teritorijas. «Mēs redzējām savu novadu kā Vidzemes piekrastes attīstības centru. Ir iedzīvotāji, ir vietas, kur var būvēt rūpnīcas. Tad jau drīzāk būtu veidojuši kopīgu novadu gar jūrmalu līdz Ainažiem,» spriež N. Līcis. Šādu novadu lielā maģistrāle savienotu ar Saulkrastu apvedceļu. Savukārt plāns apvienot ar Ādažu novadu izskatās diezgan neveiksmīgs – līdzīgas teritorijas, ar kurām varētu sadarboties, paliek Limbažu novadā, un Ādažu novada deputātiem pat nav skaidrs, kā integrēt piekrastes ciemus.

Tomēr Saulkrasti turpināšot attīstīties. «Savulaik novadā bija 5700, tagad – 7200 deklarētie iedzīvotāji. Pēc apvedceļa izbūves īpašumu cenas un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis ievērojami pieauga,» stāsta N. Līcis. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Saulkrastu novads ir donors – kopš 2009. gada iemaksāti pieci miljoni eiro. «Apvedceļa ieguvums – var ātri nokļūt Rīgā un atpakaļ. Tieši tāpēc daudzi dzīvesvietu izvēlējās Saulkrastos,» pauž pašvaldības vadītājs. Mūsu pusē šajā gadījumā būtu svarīgāks apvedceļš ap Iecavu un Ķekavu.

VIEDOKLIS

Ekonomiskā ietekme – neitrāla

Artūrs Toms Plešs, Saeimas deputāts, aktīvi atbalsta ideju par Bauskas apvedceļa izveidi:
– Apvedceļš ir stratēģiski pareizi jāprojektē. Tā kā mūsdienās preču un pakalpojumu piegādei ir svarīgs pēc iespējas īsāks ceļā pavadītais laiks, apvedceļu nepieciešams projektēt tā, lai tranzīts, braucot pa apvedceļu, gūst laika ekonomiju. Privātajam transportam jāvirzās cauri pilsētai, tas nodrošinās ekonomisko aktivitāti, jo šis posms pa A7 būs īsāks un ļaus ekonomēt uz degvielas patēriņu.
Pāris piemēru salīdzinājumam. Braucot pa apvedceļu, ceļā nākas pavadīt 14 minūtes, cauri Saulkrastiem – 21 minūti. Ceļu garumu atšķirība ir tikai viens kilometrs, tāpēc lielākā daļa autobraucēju izvēlas apvedceļu. Madonā pa apvedceļu jābrauc piecas minūtes, cauri pilsētai – sešas minūtes. Ceļu garumu atšķirība ir aptuveni viens kilometrs. Madonā dzīvojošie paziņas nav novērojuši lielas izmaiņas ekonomiskajā aktivitātē.
Lai novērtētu to, kā apvedceļš ietekmējis konkrētu pilsētu, jāveic analīze. Var balstīties uz Amerikas Savienoto Valstu pētījumu «Apvedceļu ekonomiskā ietekme uz vidēja izmēra pilsētām». Tajā secināts, ka jauni lielceļi gar ekonomiski aktīvajām zonām ļoti reti pilsētu ietekmē negatīvi vai pozitīvi no ekonomiskā aspekta. Satiksmes novirzīšana pa citu ceļu var sekmēt atsevišķu uzņēmumu aizvēršanu vai pārvietošanos, taču paver jaunas biznesa iespējas, piemēram, loģistikas un industriālo parku izbūvi ceļa tuvumā. Izlīdzinātā ekonomiskā ietekme tieši no apvedceļa izbūves pilsētai ir neitrāla. Pilsētā izvietotais bizness un aktīvās zonas stiprina saikni ar iedzīvotājiem, jo samazina pilsētas teritorijā ceļā pavadīto laiku. Pētījums apliecināja – ja apvedceļu projektē, lai novirzītu tranzīta plūsmu, ekonomiskā ietekme nav būtiska.

Dažādi varianti

Lai arī situācija Saulkrastos un Limbažu pusē atšķiras no Bauskas, gūtā pieredze ļauj saprast, kā darbojas dažādi apvedceļu veidi.

Estakāde ir dārga, jo jābūvē līdzīgi tiltiem. Galvenajam ceļam netraucē, nemainās mašīnu ātrums. Ir divi varianti. Pirmais – galvenais ceļš uz Bausku, nobrauciens uz apvedceļu. Galveno uzdevumu tas nepilda – nesaglabā ātrumu uz apvedceļa, ātri brauc uz Bausku. Saglabāsies liela mašīnu plūsma uz Bausku. Otrais – galvenais ceļš ir apvedceļš, nobrauktuves uz Bausku. Mašīnu daudz mazāk, uz Bausku brauc tikai tie, kam to tiešām vajag.

Vienkāršs ceļa krustojums ir lēts, bet uztrauc ceļu satiksmes drošība, sastrēgumi pie pagriezieniem, ātruma samazinājumi. Ir divi varianti. Pirmais – galvenais ceļš uz Bausku. Sastrēgumi, izstūrējot uz apvedceļa no Rīgas puses, vairāk brauks cauri Bauskai. Ātruma samazinājums uz šosejas. Otrs variants – galvenais ceļš ir apvedceļš. Grūti baušķeniekiem – gan no Lietuvas puses tikt uz Bausku, gan no Bauskas aizbraukt uz Rīgu.

Apļveida krustojumi ir lēti, vienkārši, satiksmei droši, bet samazina ātrumu uz šosejas. Piemēram, Lietuvā pie Pasvales uz A7 ir šāds krustojums.

Hibrīdsavienojumi, piemēram, parastais krustojums pie šosejas uz Lietuvu, kur galvenais ceļš tāpat būtu uz Bausku, bet no Rīgas puses uz apvedceļa braucošie pa tuneli nokļūtu zem šosejas un pēc tam vienkārši pieslēgtos virzienā uz Lietuvu.

Darbdienas vakarā pa A7 cauri Bauskai minūtē vidēji izbrauc 21 auto

Sestdienas rītā no plkst. 9 līdz 9.30 caur pilsētu izbrauca:

virzienā uz Rīgu – 175 vieglie auto un 65 kravas mašīnas;
virzienā uz Lietuvu – 180 vieglie un 72 kravas auto.
Tātad 30 minūtēs cauri Bauskai izjoņoja 492 automobiļi, kas ir vairāk nekā 16 mašīnas minūtē.

Trešdienas pievakarē no plkst. 18 līdz 19 caur pilsētu izbrauca:

virzienā uz Rīgu – 421 vieglais auto, 123 kravas mašīnas;
virzienā uz Lietuvu – 515 vieglās mašīnas un 205 smagie automobiļi.
Tātad kopā 60 minūtēs cauri Bauskai izbrauca 1264 mašīnas, kas ir 21 auto minūtē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No apvedceļa nav jābaidās

Kategorijas