Komentāri: Miķeļos lauki nokopti

2019. gada 27. septembris 00:00

Kas ir Miķeļdiena, un ar kādu ražu tā šoruden tiek sagaidīta?

Kristīne Karele, folkloras kopas «Tarkšķi» vadītāja Iecavā

Tagad visu gadu ir, ko ēst
– Miķeļos beidzas ražas novākšana, visa lauku un zemes dzīve aiziet atpūtā. Līdz Miķeļiem ir paredzēts, ka visam jābūt novāktam un savestam kārtībā. Kāda šodien tam ir nozīme? Uzskatu, ka nekāda, jo mums visu gadu ir, ko ēst.

Ar folkloras kopu «Tarkšķi» Miķeļdienu mēs neatzīmējam, tikai tad, ja kāds pasauc kaut kur padziedāt. Vakar uzstājāmies Iecavas pamatskolā. Bērniem dziedājām, izrunājām lietas par labību, kāda ir zināma, par Jumi – druvu dievību latviešu mitoloģijā, zemes un tās auglības simbolu. Senos laikos bija tā – labību pļāva visu rudeni, ražu nenovāca vienā konkrētā datumā. Jumis bija tas, kas palīdzēja visai ražai augt, un par to viņam pateica paldies.

Paražas un ticējumi ir dažādi, piemēram, Miķeļos jāskaita pupiņas vai zirņi, tad visu gadu būs nauda, ko skaitīt. Miķeļdienā godā maizi, ko pirms gulētiešanas nosmērē ar medus karoti un apēd, lai ziemā būtu spēks.

Artis Dzelzkalējs, zemnieku saimniecības «Kaigari» īpašnieks Mežotnes pagastā

Jaudīga tehnika atmaksājas
– Mūspusē sausums ražu maz ietekmēja, paveicās, ka lietus bija un pārsvarā augu veģetācijas periodā. Mūsu laukos vairumā ir ziemāji – rapši un kvieši. Vasarāju ir tikai ap 40 hektāriem. Ziemas rapšiem mitruma bija pamaz, pareizāk sakot, nedaudz par vēlu. No cerētā optimālā iekūluma, kas varēja būt 3,8 – 4 tonnas no hektāra, ieguvām vidēji trīs tonnas.

Par graudu ražu pilna kopsavilkuma vēl nav, jo pārdodam pakāpeniski, bet galvenais, ka izdevās nokult sausus,– mitruma procents ir zems, un lielāko daļu ļauj uzglabāt bez kaltes pakalpojumiem. Ziemas kviešu raža un gads kopumā ir labs. Protams, zemniekam drošu garantiju par ieguldītā darba rezultātu nekad nav. Pieredze rāda, ka pat nelabvēlīgos laikapstākļos, ja ir nepieciešamā tehnikas jauda, ražu var veiksmīgi novākt. Teorētiski trīs kombaini uz mūsu 700 hektāriem it kā ir daudz, bet kvalitatīvas ražas novākšanas termiņi kļūst arvien īsāki, un tad tehnikas iegāde atmaksājas.

Iveta Ļekūne, Bauskas novada Brunavas pagasta piemājas saimniecības «Kāpostnīca» saimniece

Dārzeņi auguši ļoti labi
– Šis gads ir labs apliecinājums senajai tautas parunai – ko sēsi, to pļausi. Kāpostu raža, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir lieliska. Dažas rekordgalvas sver pat 12 kilogramu, bet vidēji varam ievākt 70 – 80 tonnas no hektāra. Kāposti iestādīti astoņu hektāru platībā atbilstoši noliktavu kapacitātei.

Lauka platībās strādājam visu vasaru. Sīpolus audzējām lokiem, kas, par laimi, padevās. Turklāt šovasar zaļumu cenas bija mums tīkamas. Man zināmie sīpolu audzētāji bija iepriecināti, ka, sākoties ražas laikam, iepirkuma vairumcena bija pat 60 centi kilogramā ierasto 20 centu vietā. Viens no palīgfaktoriem cenu veidošanā noteikti ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis.

Audzējam arī brokoļus un dilles. Varbūt visi nezina, ka šie zaļumi tūdaļ pēc novākšanas jāatdzesē aukstuma kamerās plus trīs līdz piecos grādos, lai veikala plauktā tie «uzrunātu» pircējus. Ar dillēm tāpat, citādi tās karst, kļūst dzeltenas un nelietojamas. Puķkāpostus realizējam svaigus tūlīt pēc nogriešanas.

Ieguldītais darbs šogad ir attaisnojies un dod spēku nākamajam darba cēlienam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Miķeļos lauki nokopti

Kategorijas