Nekas netraucē pacelties spārnos

Ligita Bane, Skaistkalnes vidusskolas skolotāja un 1975. gada absolvente

2019. gada 27. septembris 00:00

735

Skaistkalnes vidusskola aicina tikties salidojumā un mācību iestādes 160 gadu jubilejas svinībās.

Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskola, skolas kolektīvs šogad aicina savus bijušos audzēkņus un darbiniekus uz mācību iestādes 160 gadu jubilejas un salidojuma svinībām, kuras notiks septembra pēdējā sestdienā, 28. septembrī.

Ieskatoties vēstures lappusēs
Gan viena cilvēka mūžam, gan arī skolas mūžam 160 gadu ir daudz, jo mūsu valsts ir jauna un arī skolu vēsture nebūt nav daudz garāka. Skaistkalnes puses vēsturē pirmās zemnieku bērniem domātās skolas minētas 1859. gadā. Vēl vēsturē minēts 1877. gads, kad skola atvērta mājā, ko šodien zinām ar nosaukumu «Senči». Bez šīs mācību iestādes Skaistkalnes pusē bijušas arī Krusas un Neifeldes skolas.

Par īsto skolas vēsturi var sākt runāt ar 1920. gada otro pusi, kad pagastā tiek reģistrēti 490 skolas vecuma bērni un rodas nepieciešamība pēc plašākām telpām. Tad toreizējā Šēnbergas pagasta padome nolemj vērsties pie Bauskas apriņķa Skolu valdes ar lūgumu nodot skolas lietošanai Šēnbergas muižas ēku. Un tā 1921./22. mācību gadā visas klases (kopā 242 skolēni un pieci skolotāji) pārceļas uz bijušās muižas kungu māju. Šajā gadā skola tiek pārvērsta par otrās pakāpes sešklasīgu pamatskolu.

Atceroties šo skolas dzīves posmu, noteikti jāpiemin 1918. gadā par skolas pārzini ievēlētais skolotājs Jānis Alfrēds Dūmiņš, kuru ar gaišām atmiņām un cieņu atcerējās visi toreizējie, bet tagad jau viņsaulē aizgājušie skolēni. Viņš ir arī viens no pirmo Bauskas apriņķa dziesmu svētku organizatoriem 1933. gadā, viņš – koru tradīcijas veidotājs Skaistkalnes pagastā. Jānim Dūmiņam veltīta goda plāksne skatāma pie skolas ēkas fasādes.

Ar pārmaiņām nāk 1940. gads: skolā nolemts atvērt 7. klasi; tomēr klāt kara gadi, tāpēc skolēnu skaits ļoti samazinās. Aktīva skolas dzīve atsākas laikā, kad atjaunojas padomju vara. Tad par skolas pārzini strādā Alīda Traumane. Tie ir gadi, kad skolā ienāk skolēnu nostāstiem apvītās un ilgus gadus skolā nostrādājušās skolotājas Helēna Briča, Dzidra Kaminska, Līvija Adakovska, An-tonija Siliņa, Mirdza Kasparoviča, vēlāk arī skolotāji Jānis Turba, Pēteris Zundāns un citi.

1951./52. mācību gadā atkal pārmaiņas! Skaistkalnē tiek atvērta vidusskola (skolas pārzinis Jānis Lodēns, viņš arī koru tradīcijas turpinātājs). Daudzskaitlīgajā Skaistkalnes vidusskolas pedagogu saimē noteikti jāizceļ Pēteris Zundāns (1952 – 1962), kurš skolai piesaistīja vēlāko Latvijas Universitātes filozofijas profesoru Augustu Miltu, Ārija Podžuka (1965 – 1975), kuras laikā skolā tika veidota kabinetu sistēma un audzēkņi vēl zināja, kas ir kārtīga disciplīna, un Mārtiņš Osis (1975 – 2005) – sirsnīgs, saprotošs, kolektīvu vienojošs direktors, viņa laikā skolas telpās tika ierīkota centrālapkure un pirmo reizi nomainīts skolas ēkas jumts.

Kopš 2005. gada skolu vada direktore Svetlana Vāverniece – enerģiska, ar darba spējām apveltīta personība, kura panākusi vislielākās pārmaiņas vecās Skaistkalnes vidusskolas sejā.

Vecā un jaunā seja
Kāda tad ir skolas jaunā seja? Vispirms, atbraucot ciemos, acis ieraudzīs pārmaiņas skolas apkārtnē. Skaistkalne ir vieta, kur senais labi sadzīvo ar jauno un moderno. Skolas ēka sena, bet apkures sistēma vismodernākā apkārtnē, seno sarkano ķieģeļu sienās uz pasauli noraugās modernu logu acis, un pavisam drīz muižai būs arī moderna «cepure» – jauns jumts. Lai «uzpucējas» vecā dāma!

Skolas apkārtnē vareno muižas parka koku ainavā labi iederas nesen izveidotais basketbola laukums, kurā bērnu un jauniešu balsis nenorimst arī brīvajās dienās. Līdzās sen stādītajām tūjām un lapeglēm ierīkotas puķudobes ar mūsdienīgiem augiem. Viss zied un priecē acis gan skaistkalniešiem, gan viesiem.

Pārmaiņas skārušas arī iekštelpas. Dažs bijušais skolēns droši vien vairs neatradīs savu klasi, neatradīs tumšos stūrīšus, kur reiz izdevās noslēpties, jo telpu izvietojums ir mainīts, līdzās vēsturiskajām telpām iekārtoti moderni kabineti. Muižas senās pagrabu velves pārtapušas par gaišām ģērbtuvēm, dušas telpām, trenažieru zāli. Pēc direktores S. Vāvernieces iniciatīvas un ar Kultūrkapitāla fonda, Valsts investīciju fonda, kā arī Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu veidolu ieguvusi kamīnzāle un kungu ēdamzāle. Vislielākais lepnums ir atjaunotais kamīns, te atkal senais un jaunais – kamīntelpas sienas rotā skolas absolventu gleznotās un mīlestībā dāvinātās gleznas.

Skaistkalnes vidusskolā ir daudz bērnu no ģimenēm, kuras šeit mācās jau trešajā un ceturtajā paaudzē. Skaistkalnieši uztic savus bērnus skolai, kurā mācījušies paši. Protams, skolā mīļi gaidīti arī skolēni no Kurmenes, Bārbeles, Stelpes, šogad arī no Mežgaļiem. Skola priecājas par katru skolēnu neatkarīgi no viņa spējām vai amata vēlākajā dzīvē.

Tieši cilvēki ir tie, kuri skolas vārdu nes tālāk pasaulē. Skola lepojas, ja tās audzēkņi cenšas dzīvē sasniegt jaunus apvāršņus, savukārt audzēkņi par saviem panākumiem saka paldies skolotājiem, kuri viņiem no mazā lauku ciema palīdzējuši atrast ceļu pasaulē. Katru gadu Skolotāju dienā audzēkņi godina savus pedagogus, starp kuriem ir ilggadēji pedago-gi – Austra Auguste, ķīmijas un bioloģijas skolotāja, Gunta Romanovska, matemātikas skolotāja. Skolotāju dienas viesi ir bijušie pedagogi – Natālija Kairēna, Dzidra Kaminska, Jevgeņija Stūre, arī bijušais direktors Mārtiņš Osis. Skaistkalnes skola ir īpaša arī ar to, ka astoņi skolas pedagogi ir bijušie audzēkņi, skaistkalnieši, kuri palikuši uzticīgi dzimtajai pusei.

Sapņot nav liegts
Katram šķiet, ka viņa veidotā vieta ir īpaša, jo paveiktajā ielikta sirds. Arī Skaistkalnes skolas direktorei un viņas izveidotajai komandai šķiet, ka šī vieta un skola ir īpaša, jo līdzās gaiši un moderni izremontētajām telpām tiek piedāvātas iespējas ne vien apgūt vispārizglītojošo programmu, bet mācīties arī profesionālo programmu – lietvedību, vidusskolas līmenī var apgūt tehnisko grafiku, astronomiju, programmēšanu, turklāt tas notiek modernos kabinetos. Pamatskolas līmenī skolēni nopietni apgūst robotikas pamatus, iesaistās kustībā «Zaļās pēdas» (skola jau ilgus gadus nes ekoskolas vārdu, un pie skolas ēkas plīvo Zaļais karogs). Jau 2017./2018. mācību gadā sākās skolas sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Jaunsardzes centru Valsts aizsardzības programmas realizācijā vidusskolas posmā. Programma ir labs turpinājums jaunsargu kustībai, kura ļoti iecienīta skolēnu vidū. Biežs viesis mācību iestādē ir garīdznieks Jānis Vīlaks jeb, kā ikdienā viņu sauc skaistkalnieši, tēvs Jānis. Bez viņa svētības nesākas neviens mācību gads un skolu nebeidz neviena klase.

Skaistkalnes skola sniedz iespējas katram skolēnam, arī tam, kuram domas nemaz nenesas uz mācībām, ļaut sapņot un pacelties spārnos tālākam lidojumam. Un arī skolas direktore ir sapņotāja. Viņas lielais sapnis jau vairāku gadu garumā ir sporta halle. Pagaidām šo sapni īstenot nav izdevies, bet sapņot taču nav liegts. Un vēsture rāda, ka piepildās pat visneticamākie sapņi.

Kad «Baltijas ceļa» atcerei veltītajā pasākumā augustā Skaistkalnē viesojās Valsts prezidents Egils Levits, ienākot skolā, viņš sacīja, ka tieši šādā skolā gribētu mācīties, un sarunā ar iedzīvotājiem atklāja, ka arī viņš pats nāk no mazas skolas. Tātad nekas netraucē pacelties spārnos, ja vien pats to vēlies.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nekas netraucē pacelties spārnos

Kategorijas