Simtgadnieces Latvijas pēdās

Skola Pilsrundālē apaļo jubileju svinēs gan skolā, gan pilī.
Tikko dibinātajā, kara un varu plosītajā Latvijā valstsvīri spēku un pastāvēšanu nākotnē saskatīja bērnos un izglītībā. Jau 1919. gadā Izglītības likumā paredzēts sākt skolu izveidi. Rundāles novada Pilsrundāles skola arī ir viena no tām, kurai pamati likti mūsu vēstures skarbākajās dienās, tāpēc tās sākumposms ir līkločiem bagāts.
Muzejs sniedz iespējas
Bērnu paaudzes nāk un iet, bet skolotāji paliek. Ļoti ilgi. Gatavojoties simtgades svinībām, Pilsrundāles vidusskolas vēstures muzejs paver interesantu iespēju atcerēties gan cilvēkus, gan laiku, kādā tie strādājuši. Muzeja vadītāja ir Rudīte Gustiņa, bijusī vēstures skolotāja, viņa skolēniem arī vada muzeja pulciņa nodarbības. Pedagoģe atklāj, ka ideja par muzeja izveidi radusies direktorei Andai Liškauskai un vēstures skolotājas zināšanas un pieredze šķitusi šim darbam visatbilstošākā. Skolā R. Gustiņa strādājusi no 1966. gada. Muzeju atklāja 2009. gadā.
Dienā, kad «Bauskas Dzīve» apmeklē skolu, muzejā sastopam arī zinātkāros pētniekus. 12. klases audzēkņi Kristīne Ārente un Dāniels Tanona ir gandrīz vai muzeja «veterāni», jo ar neatslābstošu interesi te darbojas jau kopš 6. klases. Dāniels nekavējoties atbild, ka visvairāk muzejā patīkot tikšanās ar skolotāju Gustiņu. Kristīne pārliecināta, ka viņu saista šeit valdošā gaisotne un iespēja vairāk uzzināt par savu dzimtu – rundāliešiem Ārentiem, kuru vēsturi pētījusi viņas radiniece.
Bet 7.b klases meitenes Irbe Zvirgzda, Maruta Opočkina, Lāsma Rozenberga un Ieva Barvida ir skolotājas Gustiņas palīdzes otro gadu. Skolnieces atzīst, ka te ir bezgala interesanti. Taču nākamās profesijas izvēli ar muzeju nesaista un vēl domā, par ko kļūt.
Jaunākais pedagogs
Pilsrundāles vidusskolas 49 pedagogu pulkā Aleksandrs Šutka ir jaunākais pedagogs, sporta skolotājs un tenisa treneris. Divdesmit sešu gadu vecumā ir pārliecināts, ka viņu saista skolotāja darbs un tieši Pilsrundāles vidusskolā, kur sācis strādāt pagājušajā gadā.
Aleksandrs absolvējis Bauskas 2. vidusskolu, aizsācis sportista karjeru galda tenisā, lai gan līdz 14 gadu vecumam bijis basketbolists. Savulaik Latvijas junioru izlasē guvis ļoti labus rezultātus tenisā. Taču, lai iegūtu augstāko izglītību, apvienot lielo sportu un darbu bija sarežģīti. Aleksandrs izvēlējās studēt Latvijas Sporta akadēmijā galda tenisa trenera un sporta skolotāja specialitātē. Viņš atzīst: «Patlaban slodze nav liela, esmu otrais sporta skolotājs, bet tā ir samērojama ar mācībām. Nākotnē noteikti redzu sevi Pilsrundāles vidusskolā, te jūtos kā mājās. Darbā ļoti patīkama gaisotne un vadības stils, direktore Anda Liškauska allaž ir saprotoša un atbalstoša. Kolēģi neliedz padomu un uzklausa idejas. Tieši neesmu iesaistīts skolas simtgades svinību gatavošanā, bet visapkārt jūtama rūpība un radošums. Man ir labas attiecības ar bijušo skolu – Bauskas 2. vidusskolu, tur ir atbilstoša tenisa treniņu bāze. Arī pilsrundālieši brauc trenēties uz Bausku. Esmu priecīgs par savu audzēkņu panākumiem, jaunajām tenisistēm Danielu Kučinsku un Elīzu Manavicku no Bauskas 2. vidusskolas. Pašlaik trenēju trīs Pilsrundāles vidusskolas audzēkņus.»
Jaunais pedagogs Aleksandrs Šutka cer, ka viņa audzēkņi kādreiz sasniegs vislabākos rezultātus un sporta virsotnes, un viņš gatavs tam veltīt savu darbu un zināšanas.
Absolvente atgriežas
Agrita Jeršova ir vēstures skolotāja, kas ar humoru atzīst, ka pati «kā vēsture», skolā strādā 36 gadus. Mācīties Pilsrundāles skolā sākusi sagatavošanas grupā pilī, bet pirmais 8. klases izlaidums bija pēdējais izlaidums Rundāles pilī astoņgadīgajā skolā. Agrita Jeršova ir pirmā Pilsrundāles vidusskolas izlaiduma 1982. gadā absolvente. Pēc Jelgavas pedagoģiskās klases pabeigšanas atgriezās savā skolā. A. Jeršova atceras, ka pilī bijusi sava romantika, bet jaunā skolas ēka patikusi, jo bija gaiša un plaša.
«Interesanti, ka daudzi mani kolēģi ir arī šīs skolas audzēkņi. Laikam te darbojas kāds pievilkšanas spēks. Esmu izaudzinājusi divas absolventu klases no piektās līdz divpadsmitajai. Mums ir bagātas tradīcijas, labi sasniegumi sportā, čakli piedalāmies mākslinieciskās pašdarbības pulciņos. Joprojām noturīga un ilgstoša draudzība ir ar Igaunijas un Lietuvas skolām. Pilsrundāles vidusskolas spējīgākajiem un talantīgākajiem audzēkņiem ir daktera Ozoliņa naudas prēmijas.» To saņēmusi arī Agrita Jeršova, viena no pirmajām absolventēm.
Par vēstures saturu un mācīšanas akcentiem, kas mainījušies, skolotāja Jeršova teic: «Neatkarīgi no laikmaiņām daudz ko sniedz ģimene. Skola var papildināt, dot virzienu, bet galvenais ir jaunās, topošās personības vēlme izzināt un saprast. Un esam bagāti ar šādiem audzēkņiem.»
Uztur labā profesionālā formā
Daiga Saka, direktores vietniece izglītības jomā kopš 2007. gada. Simtgades svinību scenārija «Skolas zvans caur gadiem skan» autore un sarīkojuma vadītāja Rundāles pilī. Arī viņas atmiņu dzīpariņš sākas pilī, bet otrajā klasē lepni un ar lielu satraukumu iesoļojusi jaunajā skolas ēkā.
Pēc latviešu valodas un literatūras skolotājas specialitātes iegūšanas Latvijas Universitātē, pirmā darbavieta bijusi Mežgaļu pamatskola. Šī pieredze ļoti noderējusi, jo atsaukties Pilsrundāles vidusskolas uzaicinājumam pāriet darbā uz savu bijušo skolu bijis satraucoši. Savējais, bet nu jau citādāks. Daigas audzinātāja Anda Liškauska tolaik bija direktora vietniece mācību darbā. Daiga Saka atceras: «Bija īpašas sajūtas atgriezties savā skolā nevis kā skolniecei, bet gan kā kolēģei. Skolas labvēlīgā gaisotne palīdzēja iejusties. Tā 1997. gadā sāku mācīt latviešu valodu savas bijušās klases telpā... Gan laiks, gan audzēkņi ļoti atšķirīgi, kopš sāku strādāt. Bērni ir radoši, zinoši un prasīgi. Ar viņiem skolā ienāk viss, kas notiek mūsu sabiedrībā – gan labais, gan diemžēl arī negācijas. Pedagoga darbs mūsdienās ir ļoti intensīvs, nav iespējams «ievilkt elpu», viss notiek nepārtraukti. Taču šāds darbs uztur labā profesionālā formā, kas, ceru, mūsu skolotājiem un skolai dos spēku arī nākamajai simtgadei.»
UZZIŅAI
Skola dibināta kā Rundāles otrā pamatskola 1919. gadā un īsu laiku atradās Vīstiķu mājās, kas vēl saglabājušās. (Pirmā pamatskola bijusi Vecrundālē). Sākumā tajā bija četras, vēlāk sešas klases.
1920. gadā skola iekārtojās Rundāles pils centrālajā daļā un vēlāk pārgāja labajā spārnā, kur tā atradās līdz Otrajam pasaules karam. Tad mācības notika ar pārtraukumiem un bija jāmeklē arī cita mājvieta. Karam beidzoties, skola atgriezās pils telpās, taču nu tās bija krietni sapostītas, tomēr mācības atsākās, un vēlāk tā kļuva par Pilsrundāles astoņgadīgo skolu, līdz pat 1979. gadam, kad līdz ar pārcelšanos uz jauno ēku tā ieguva vidusskolas statusu.
Skolu vadījuši izglītības jomā labi zināmi pedagogi: Zeltīte Vaska (1961–1964), Andrejs Bumbērs (1967–1977), Aloida Baķe (1977–1984) un Aivars Indrikovs (1984–2007). Kopš 2007. gada skolas direktore ir Anda Liškauska.
Latvijas 100 labāko skolu topā, kas izveidots pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, Pilsrundāles vidusskola ir 51. vietā, bet «Draudzīgā aicinājuma» reitingā lauku vidusskolu grupā 3. vietā.
Skolā kopā ar tās struktūrvienībām Bērsteles un Svitenes skolu mācās 349 skolēni, strādā 49 pedagogi, no kuriem 11 ir bijušie Pilsrundāles vidusskolas absolventi. Pavisam izskanējuši 38 izlaidumi 637 audzēkņiem. Pilsrundāles vidusskolai kā struktūrvienība ir pievienota arī Mūzikas un mākslas skola.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»