Divdesmit viens alus gads Bauskā

2019. gada 27. septembris 00:00

360

No polārās nakts – uz Zemgales līdzenumiem.

Pēc mēneša, 1. novembrī, sāks gatavot SIA «Bauskas alus» pārņemšanu. Ir noslēgts līgums – uzņēmumu iegādāsies SIA «Cido grupa». Ja viss notiks, kā plānots, dokumentus varētu sagatavot līdz 20. novembrim un līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Barskovs turpinās darbu konsultanta statusā.

Lai arī līgumu noslēdza jau šī gada jūnijā, tomēr procesu nevarēja sākt, kamēr nebija Konkurences padomes atzinuma. Tas saņemts 12. septembrī un atļauj pārdot uzņēmumu bez ierobežojumiem.

Paliek Latvijā
Pirmās nopietnās pārmaiņas noteikti būs ilggadējā vadītāja Vladimira Barskova amata maiņa – līgumā paredzēts, ka viņš kādu laiku būs konsultants.

Šī gada 1. septembrī apritēja 21 gads, kopš V. Barskovs kļuva par Bauskas alus ražotnes vadītāju. Savulaik Latvijā ieradies no dzimtās pilsētas Mončegorskas, kas atrodas aiz polārā loka. «Kad atbraucu uz Rīgu, domāju, ka pēc studijām braukšu atpakaļ uz savu dzimto pilsētu. Kopmītnē dzīvoju kopā ar kuldīdznieku Kārli – atceros tikai viņa vārdu. Stāstīju viņam, ka pēc studijām došos atpakaļ, bet Kārlis teica, ka nekur jau nebraukšu – apprecēšos un visu dzīvi ar Latviju saistīšu,» atceras V. Barskovs. Tā arī noticis.

Vecāki un māsa vēl aizvien dzīvo aiz polārā loka. Viņiem tur esot labi – pensijas nav lielas, bet arī komunālie pakalpojumi ir lētāki. Vienīgi laika apstākļi – tas esot normāli, ka sniegs ir jūnijā, ziemā saules nemaz nav, bet vasarā tā spīd arī naktīs. Tiem, kas tur dzīvo, tas neliekas nekas īpašs.

Pārdzīvo krīzi
Toties 1998. gadā darba sākums neizskatījās rožains. «Te strādāja uzņēmums «Internacionālie vīni», kam bija iesākta bankrota procedūra. No viņiem izpirkām alus darītavu. Situācija bija bēdīga – uzņēmums bija tikko bankrotējis, slikta finansiālā situācija. Ēkām nepieciešama rekonstrukcija, aizdevumu nebija, vai bija ļoti dārgi piedāvājumi,» atceras V. Barskovs. Arī ar preču noietu bija grūtības – tādu veikalu tīklu kā pašlaik vēl nebija. Bija centīgi jāmeklē, kur produkciju pārdot.

Pirmais solis uz attīstību bija aizdevums no Vides attīstības fonda. Pēc tam finansiālā situācija stabilizējās, bankas labprāt piešķīra aizdevumus, lai arī sākumā bija ļoti grūti.

Atsperties palīdzēja tā sauktie labie gadi, kad vienu brīdi uzņēmuma apgrozījums bija pat lielāks nekā pašlaik. Tomēr tad nā-ca krīze – 2007. – 2009. gads, grūti bija arī vairāki gadi pēc tam. Bija liels pieprasījuma kritums, bet izdzīvot tomēr izdevās. «Palīdzēja tas, ka sen sadarbojamies ar «SEB banku» – līdz šim nav bijis nekādu problēmu,» vērtē uzņēmējs.

Svarīga bija arī laba darbinieku komanda, no kuriem daudzi uzņēmumā strādāja kopš alus darītavas dibināšanas. Tie ir Kārlis Zālītis, Māra Sirmā, Lilija Jakimcova un daudzi citi.

Izmanto līdzfinansējumu
Iespējas iegūt finansējumu, gūtā pieredze un pašu aktivitāte ļāva attīstīt gan ražošanu, gan sortimentu. «Sākumā bija divas alus šķirnes – «Bauskas gaišais» un «Bauskas tumšais». Paplašinājām sortimentu, un tagad ir septiņas alus šķirnes un seši bezalkoholisko dzērienu veidi,» stāsta V. Barskovs.

Centīgi izmantoti atbalsta fondi. Sākumā tie bija «Sapard» fondi. «Latvijā panāca, ka šajā nozarē var izmantot Eiropas Savienības (ES) fondus. Lietuvā nevar,» skaidro V. Barskovs. Iekārtu pārbūvei un ēku rekonstrukcijai izdevās piesaistīt 800 tūkstošus eiro ES fondu līdzfinansējuma. Pašu finansiālais ieguldījums gan ir daudz lielāks, jo ES ieguldījums bija 40 vai 25 procenti no projekta apjoma. Izbūvēti divi jauni apkures katli, pildītavas iekārta, laboratorija, ūdens sagatavošanas iekārta.

Apgrozījums salīdzinājumā ar pirmajiem gadiem palielinājies piecas reizes. Par uzņēmuma veiksmīgāko gadu var uzskatīt pagājušo – 2018.

Uzņēmumam ir jaukas tradīcijas. Šomēnes 60 cilvēku no uzņēmuma uz trim dienām bija ekskursijā Somijā. Vienreiz gadā visi ražotnes darbinieki brauc ekskursijā, jau gadu iepriekš izvēloties, kur dosies. Uzņēmums nodrošina satiksmes izmaksas. Baltija ir izbraukāta, bijuši arī Stokholmā un Sanktpēterburgā.

Konkurence pieaug
Uzņēmējdarbības vidi Latvijā Vladimirs Barskovs vērtē kā labu – ja kāds vēlas sākt biznesu, nav grūti. Toties attīstīties nav viegli. «Latvijā ir pārāk maz iedzīvotāju. Savukārt eksporta tirgū ir grūtāk konkurēt, jo produktu pašizmaksa ir augstāka nekā kaimiņos – Lietuvā un Polijā,» saka uzņēmējs. Uzņēmums uz Igauniju eksportē kvasu, uz Īriju un Lielbritāniju – «Veselības dzērienu» un iesalu. Jau pirms «Brexit» varot just tā sekas, un nav zināms, cik veiksmīgs eksports būs turpmāk.

Nākotne neliekas ideāli rožaina – pieaug akcīzes nodoklis, izejvielu cenas. Arī konkurence. «Kad sākām strādāt, Latvijā bija reģistrētas 16 alus darītavas. Tagad izsniegtas 59 licences,» teic V. Barskovs. Tagad akcīzes nodoklis ir arī bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas satur cukuru. Šāds nodoklis Eiropas Savienībā ir tikai vēl dažās valstīs – Beļģijā, Dānijā un Zviedrijā.

V. Barskovs uzskata, ka Latvijas uzņēmumiem grūtības sagādā ne tikai izmaksas, bet arī valdības vājais atbalsts. «Savulaik bijām vienīgie ābolu sulas ražotāji Latvijā. Braucu uz Ekonomikas ministriju, meklēju atbalstu. Nekā! Slēdzām un daļu iekārtu pārdevām Uzbekistānā, daļu – Baltkrievijā. Toties Lietuvā kā bija trīs sulu ražotnes, tā arī tagad ir,» saka uzņēmējs. Viņš vērtē, ka Latvija pagaidām vēl aizvien nepilnīgi izmanto ES fondus –, salīdzinot ar Poliju, mēs krietni atpaliekam.

Atpūtu neplāno
Gadu V. Barskovs būšot konsultants uzņēmumā «Bauskas alus», taču par tālāku nākotni gan nekas neesot skaidrs. «Nevaru tā vienkārši uzreiz visu pamest. Jādomā būs par kaut ko citu – saskaņā ar līgumu nākamos septiņus gadus nedrīkstu nodarboties ar alus un dzērienu ražošanu,» atklāj V. Barskovs. Uzņēmuma pār-došanas galvenais nosacījums – lai tā paliktu par alus darītavu. Tas ir aktuāli daudziem. Arī Bauskas veikalā «Bauskas miestiņš un citi labumi», kas pieder «Bauskas alum», pircēji interesējas par to, cik ilgi varēs dzert Bauskā ražoto alu. Alus darītavai šogad apritēs 38 gadi, un ir vēlme 2021. gadā nosvinēt 40. jubileju.

SIA «Bauskas alus» vadītājs ikdienā ceļas piecos no rīta un tad no Jūrmalas brauc uz Bausku, kur ierodas ap pulksten astoņiem. Tas ļoti disciplinē, esot grūti iedomāties, kāda būs dzīve, kad šāds režīms vairs nebūs obligāts. Tomēr ir vēlme nevis baudīt pensiju, bet gan darboties. V. Barskovs atceras – kad ražoja ābolu sulas koncentrātu, sadarbojies ar Austrijas banku, no tiem laikiem palikuši ārzemju paziņas. Izrādās, viens no viņiem arī pensijā turpina sadarboties ar banku. «Varētu ar kaut ko līdzīgu nodarboties arī es,» smaidot teic uzņēmējs.

Vladimirs Barskovs

Dzimis 1946. gada 7. novembrī Mončegorskā, kas atrodas 110 kilometrus no Murmanskas. Pilsētā dzīvo apmēram
60 tūkstoši iedzīvotāju, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar krāsaino metalurģiju.
1965. gadā absolvējis vidusskolu. Savulaik Rīgu apmeklējis ekskursijas laikā, pilsēta iepatikusies, un nolēmis te studēt.

1970. gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti. Gandrīz 20 darba gadi aizvadīti pakalpojumu sistēmā. Piecus gadus Viļānos sadzīves pakalpojumu kombinātā bijis galvenais mehāniķis, pēc tam piecus gadus Krāslavā – galvenais inženieris, no 1979. līdz 1989. gadam – Liepājas sadzīves pakalpojumu kombināta direktors.
Vēlāk Rīgā sācis nodarboties ar dažāda veida biznesu. Bijušas ražotnes – šūšanas un apavu cehi, sniegti dažādi pakalpojumi, vēlāk sekojusi tirdzniecība. 1998. gadā V. Barskovs sāka vadīt SIA «Bauskas alus».

Pēdējos gados uzņēmums V. Barskova vadībā ieguvis daudz atzinību – «Bauskas novada uzņēmējs 2015», «Bauskas novada tēla popularizētājs 2016», kā arī «Lielākais nodokļu maksātājs Zemgales reģionā mazo nodokļu maksātāju grupā 2018. gadā».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Divdesmit viens alus gads Bauskā

Kategorijas