Grāmatu draugu brālība vieno paaudzes

2019. gada 24. septembris 00:00

455

Novadu Grāmatu svētku programma – dažādām interešu grupām.

Bauskā 20. septembrī notika 18. novadu Grāmatu svētki, ko organizēja Bauskas Centrālā bibliotēka (CB). Bauskas kultūras centrā, pilsētas skolās un Bauskas bērnu bibliotēkā ar lasītājiem tikās grāmatu autori, mākslinieki un sabiedrībā populāri cilvēki.

Katru gadu šos svētkus, Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāju rosināti, apmeklē vecāko klašu audzēkņi.

Pašu gatavotas dāvanas
Visplašāk apmeklētas bija sarunas ar aktrisi Olgu Dreģi, astroloģi, grāmatu autori un aktrisi Akvelīnu Līvmani. Toties par saturiski nozīmīgāko pasākumu daudzi dalībnieki uzskata tikšanos ar Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda valdes locekļiem Valdi Zatleru un Pēteri Cielavu. To atzina Vecumnieku novada Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze, Skaistkalnes bibliotēkas vadītāja Daiga Jakuška, rakstniece no Valles Gina Viegliņa-Valliete un citi aptaujātie.

Grāmatu svētku programmu vadīja CB speciāliste Kristīne Čakāne. Auditoriju uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un CB direktore Māra Kuļikauska. Viņa sacīja: «Nesen Latvijas Nacionālā bibliotēka nosvinēja simtgadi. Jubilejas moto ir «Pastāvēs, kas draudzēsies», tāpēc īpaši sveicam savus draugus un sadarbības partnerus – grāmatu apgādu pārstāvjus, lasītājus un citus atbalstītājus, kuri ar prieku piekrita iesaistīties Grāmatu svētkos. Draugiem esam sagatavojuši pārsteigumu – šoruden bibliotēkā uzšuvām daudzus desmitus linu auduma maisiņu grāmatu pārnēsāšanai. Apdrukā ir izmantots CB logo. Mūsu bibliotēka vairs nepērk bezpersoniskas dāvanas. Tās darbinieki gatavo paši – radošajā procesā iesaistās visas bibliotekāres, un tas notiek Spodrības dienā, kad iestāde apmeklētājiem slēgta.» Glīti iesaiņotās dāvanas saņēma septiņu apgādu pārstāvji un visi ciemiņi, kuri piedalījās tematisko programmu vadīšanā.

Tumsas pārņemtā svētvieta
Eksprezidents Valdis Zatlers pamatoja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda dibināšanas nepieciešamību: «Brīvības piemineklis ikvienam latvietim ir kā svētvieta. Tas nepieder valstij, bet tautai. 1927. gadā pieminekļa celtniecībai tauta saziedoja trīs miljonus latu. Savukārt 1998. gadā par sabiedrības līdzekļiem pieminekli atjaunoja. Tika nodibināts Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds, kas ļoti veiksmīgi koordinēja ziedojumu vākšanu un tēlnieka Kārļa Zāles slavenā objekta restaurāciju. Gaišā dienā un fotogrāfijās mūsu tautas svētvieta izskatās ļoti labi, bet palūkojieties uz to vakarā! Piemineklis slīgst tik dziļā tumsā, ka siluets ir knapi pamanāms. Nekas neliecina, ka tas būtu Latvijas visnozīmīgākais simbols ar īpašu māksliniecisku un vēsturisku vērtību. Dīvaini, ka piemineklis arī nekur nav reģistrēts kā būve. Kvalitatīva, augstākajiem standartiem atbilstoša apgaismes sistēma maksā ļoti dārgi. Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā tādas naudas nav. Tāpēc mēs ar domubiedriem nolēmām nodibināt fondu, turpinot ziedojumu vākšanas vēsturisko tradīciju.»

Valdis Zatlers un Pēteris Cielavs prezentācijā detalizēti atainoja izgaismošanas projekta posmus. Ieceres īstenošanai izveidota fonda vadības un radošā komanda. Jau veikta pieminekļa digitālā mērīšana, izmantojot dronu, un sākta skiču izstrāde. Datorprogrammā tika izveidots objekta trīsdimensionāls modelis, kam arhitekts Austris Mailītis un gaismu mākslinieki meklē vispiemērotāko apgaismes variantu. Jau nolemts ikdienā izmantot tā dēvēto balto gaismu vēsā tonī, bet valsts svētkos apgaismojums mainīsies. Plašāku informāciju var meklēt Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda mājaslapā brivibaspiemineklis.lv.

Uzticas un ziedo
Daudzi Grāmatu svētku dalībnieki izmantoja iespēju ziedot naudu projekta īstenošanai. Tā bija brīvprātīga izvēle, jo fonda pārstāvji speciāli nemudināja to darīt.

Iecavas novada Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile bija pirmā ziedotāja. Viņa atzīst: «Es ļoti cienu Valdi Zatleru un esmu pārliecināta, ka jaunizveidotā fonda iecere tiks sekmīgi īstenota. Ticu cilvēku godaprātam un labajiem nodomiem. Nevalstiskas organizācijas nav pakļautas birokrātiskiem šķēršļiem, kas bremzē projektu īstenošanu pašvaldības un valsts struktūrās. Svarīgs man šķiet arī fakts, ka fonds nodomu īsteno ciešā sadarbībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un Rīgas pieminekļu aģentūru, ka Rīgas pilsētas pašvaldība arī cenšas iesaistīties ar saviem intelektuālajiem resursiem.»

Šokējošs stāsts
Visai neparastu ievirzi sarunai ar apmeklētājiem piedāvāja žurnālists, TV raidījumu vadītājs, daudzu grāmatu autors Armands Puče. Viņš akcentēja moderno tehnoloģiju un privātuma tēmu, uzsverot, ka pārāk vieglprātīgi un bērnišķīgi izturamies pret savu virtuālo privāto telpu, pakļaujoties postošajai tendencei visu padarīt publiski pieejamu. Žurnālists minēja daudz biedējošu piemēru, kā dažādos vēstures posmos tika manipulēts ar cilvēka apziņu.

Armands Puče ir uzrakstījis vairākas grāmatas par latviešu mūsdienu slavenākajiem sportistiem, bet viņa pēdējais romāns «Aitas» ir gluži citāds, un daudziem tas bija liels pārsteigums. Bauskas CB jau krietnu laiku grāmatas saturs tiek apspriests darbinieku diskusijās. Tajās nereti iesaistās arī lasītāji. Gandrīz visas bibliotekāres grāmatu, kas balstīta reālos notikumos, jau ir izlasījušas.

Vēstījums ir šokējošs. To piedzīvoju pati, pēc Māras Kuļikauskas ieteikuma paņemot «Aitas» bibliotēkā. Intrigu neatklāšu, vien piebildīšu, ka grāmata būtu jāizlasa visiem vecākiem, kuri audzina bērnus. Virtuālajā pasaulē visneaizsargātākie ir nenobrieduši prāti, bet manipulācijām ar zemapziņu var tikt pakļauts jebkurš cilvēks. Ne jau tehnoloģijas vainojamas, bet vecāku paviršā attieksme pret bērnu pārmērīgo aizraušanos ar virtuālo vidi. Māra Kuļikauska spriež, ka romānu «Aitas» būtu vēlams iekļaut «Bērnu žūrijas» grāmatu kolekcijā, kas adresēta vecākiem. Žūrijā jau vairākus gadus iesaistās arī mammas un tēvi.

Dažādas izvēles iespējas
Vecumnieku novada iedzīvotāja Gina Viegliņa-Valliete katru gadu apmeklē Grāmatu svētkus Bauskā, lai satiktu cilvēkus, gūtu jaunus impulsus, paplašinātu redzesloku. Vairākas reizes viņa tikusies ar bērnu auditoriju, arī pieaugušiem apmeklētājiem ir stāstījusi par savām grāmatām. Gina ir ļoti ražīga autore. Šogad jau iznācis triloģijas «Atradene» trešais sējums.

Pagājušajā nedēļā rakstniece bija Aizkraukles novada Grāmatu svētku viešņa. Viņa lasīja savu darbu fragmentus un dzeju, stāstīja par jaunām iecerēm. Nesen Gina sāka rakstīt apceri «Fantastiskā vēsture» par indoeiropiešu tautu senatni. Viņa pēta dažādu tautu mitoloģiju, folkloru un eposus.

Vairāki apmeklētāji bija iepriecināti par sarunu ar astroloģi Akvelīnu Līvmani, kurā viņa pievērsās personības izaugsmes tematikai. Sirsnīgā gaisotnē noritēja tikšanās ar Olgu Dreģi. Aktrise bija sagatavojusi lielisku dzejas lasījumu programmu un publikai par prieku izpildīja arī dažas dziesmas. Olga Dreģe dialogā ar auditoriju akcentēja filozofiskas tēmas par dzīvi, mīlestību, mūžību.

Visu dienu darbojās grāmatu tirdziņš, bet svētku finālā pircēji piedalījās izlozē un saņēma apgādu dāvātos izdevumus.

Zīmē kopā ar bērniem
Bauskas sākumskolas, pilsētas pamatskolas, Bauskas bērnu bibliotēkas un 2. vidusskolas audzēkņiem par savu darbu stāstīja un radošus uzdevumus ieteica jaunās mākslinieces – ilustratores Olga Gogole un Marita Maizīte- Grase –, bet Indra Brūvere-Daruliene skolēnus iepazīstināja ar tulkotāja darba specifiku.

Apgāda «Latvijas Mediji» māksliniece Olga Gogole Bauskas pilsētas pamatskolas 3. klašu audzēkņiem stāstīja par grāmatu ilustrāciju veidošanu un maketēšanu. Visinteresantākā bija praktiskā nodarbība. Olga rādīja, kā top zīmējums, un tad kopā ar bērniem skicēja, līdz iedomātais personāžs ieguva ķermeņa aprises, apģērbu un raksturu.

Skolotājas Baiba Apšāne un Inta Šarikova ir pārliecinātas, ka Olgas Gogoles nodarbība trešklasniekiem palīdzēs labāk sagatavoties valsts pārbaudes darbam, kurā būs jāstāsta par grāmatu, ko pašlaik katrs lasa.

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Grāmatu draugu brālība vieno paaudzes

Kategorijas