Ar sapni par Tokiju

2019. gada 24. septembris 00:00

1269

Vieglatlēts Reinis Krēgers izdod grāmatu par personības attīstību.

Sava veida pārsteigumu šogad sagādājis daudzcīņnieks no Vecumnieku novada Reinis Krēgers, kurš pašlaik dzīvo Čehijā. Viņš sarakstījis grāmatu «Vieglatlētika: Aiz tehnikas apmācības: Kā pilnveidot ģenētisko potenciālu, mainot domāšanu».

Pagājušajā nedēļā, 16. septembrī, Vecumnieku vidusskolā R. Krēgers iepazīstināja skolēnus ar grāmatu, kā arī pastāstīja, kā nonācis līdz garadarbam. «Tā ir grāmata par to, ko treneri varbūt domā, bet nerunā pietiekami daudz,» pauda vieglatlēts. Stāsts ir nevis par treniņu tehnikām, bet gan par domāšanu, kas palīdz izaugsmei, lai trenēties varētu ilgtermiņā un kvalitatīvi. Savukārt grāmatas vāku veidojis vēl viens Vecumnieku vidusskolas audzēknis Sandis Kops.

Muļķis mēģina atcerēties
Grāmata tapusi ļoti dažādas pieredzes iespaidā – uzklausīts un izprasts gan speciālistu, gan komandas biedru teiktais, analizētas paša izjūtas un pieredze. Grāmatā fokuss vērsts uz cilvēka izaugsmi un spēju garīgi izprast treniņu procesa īpatnības. «Visu grāmatu viju caur savu stāstu – treniņiem, traumām, sasniegumiem, lai citi neatkārtotu manas kļūdas,» saka R. Krēgers.

Viņš uzsver vairākus pamatprincipus, kas visu laiku viņu virzījuši uz priekšu un ļāvuši labāk saprast, kas notiek. Pirmais – zinātkāre. «Vieglatlēts no Melnkalnes teica – muļķis visu mēģina atcerēties, gudrais visu pieraksta. Šo domu esmu pielietojis savā akadēmiskajā dzīvē un lietu izzināšanas ceļā. Kad rakstām, labais iesakņojas domāšanā, un, bieži rakstot, var uzrakstīt grāmatu,» smaida sportists.
Nākamais – izcilība. Nepadoties tajā, ko dari, cenšoties sasniegt izcilību. «Kļūdieties bieži, bet negribot kļūdīties. Dariet visu maksimāli labi, pat ja apzinieties, ka, visdrīzāk, kļūdīsities. Ikvienā mācību procesa laikā ir kļūmes. Nebaidieties kļūdīties!» saka R. Krēgers.

Visbeidzot – pazemība, kas nozīmējot saprast, ka vienmēr var kaut ko iemācīties, lai cik daudz zinātu. Pie šī principa viņš atceras Vecumnieku vidusskolas skolotāju Ilzi Cīruli, kas teikusi: «Kauns nav nezināt, kauns ir negribēt zināt.» Sportists norāda, ka, pieaugot zināšanām, rodas izpratne par to, ka vēl vairāk nezinu. Tāpēc nevajag baidīties jautāt un apzināties, ka kaut ko nezina.

Grūtību skolnieks
Liela uzmanība grāmatā pievērsta situācijām ar traumām, ar ko nākas saskarties jebkura sportista dzīvē. «Traumas mācīja man saprast, ka tās gaida atbildi no manis, ko un kā es darīšu, lai tiktu uz priekšu. Sapratu, ka esmu pretrunu un grūtību skolnieks,» stāstīja R. Krēgers.

2015. gadā divreiz plīsusi Ahileja cīpsla. Ilgāku laiku cīnījies ar sāpēm, bet nav apstājies un tā nonācis pie situācijas, ka sportā varēja atgriezties tikai pēc gada. Tā mirkļa atmiņas vēl aizvien ir dzīvas. «Padošos, iešu tālāk vai darīšu ko citu? Man bija jāizvēlas. Es atgriezos uz celiņa, bet mani bijušie treneri Pēteris Lungevičs un Guntis Vēveris pēc 20 gadiem vēl skries labāk nekā es tajā brīdī,» stāstīja R. Krēgers.

Vecumnieku vidusskolas jaunieši interesējās: «Kā pārdzīvot traumas sāpes?» R. Krēgers stāstīja, ka viņam bijusi sava sāpju skala – trenēties var, ja ir no viens līdz trīs, bet, ja nākamajās dienās sāpes uzkāpj līdz 4 – 7, tad ir jādomā, ko mainīt, jo ķermenis signalizē, ka ir problēmas.

Izvairīšanās no traumām sportā esot nepārtraukta spēle uz neveiksmes robežas. «Neviens labs treneris negribēs, lai tu traumējies. Tomēr tas nav tik vienkārši. Ļoti svarīga ir laba komunikācija starp sportistu un treneri, jo treneris kā mākslinieks vienmēr spēlējas ap to robežu, kas šķir progresu no traumas,» stāstīja R. Krēgers.

Būt starp labākajiem
Grāmata pašlaik nav pieejama latviešu valodā un nopērkama internetā amazon.com veikalos ar nosaukumu «Track and Field: Beyond Technique Training: How to Challenge Genetic Potential by Changing the Mindset». R. Krēgers atzīst, ka domā par izdošanu arī latviešu valodā, bet nav vienkārši – nepieciešami līdzekļi, un jātiek skaidrībā ar izdevniecības tiesībām, kas laida klajā grāmatu angļu valodā.

Sportists pašlaik dzīvo Čehijas galvaspilsētā Prāgā, tur arī trenējas, strādā nepilnu slodzi. «Mērķis noteikti ir iekļūt Tokijas Olimpiskajās spēlēs. Apzinos, ka tas būs ļoti sarežģīti, bet latiņu sev nenolaižu – vēlos būt starp pasaules 24 labākajiem sportistiem. Otrs mērķis ir tikt uz Eiropas čempionātu,» stāsta R. Krēgers. Galvenais – kā būs ar veselību, jo traumu sekas ir jūtamas.

UZZIŅAI

Reinis Krēgers
Dzimis 1992. gada 22. janvārī, 2011. gadā pabeidzis Vecumnieku vidusskolu. Trenējies pie Ivara Zilgalvja.

2011. gadā ar Latvijas junioru rekordu izcīnīja piekto vietu Eiropas U-20 čempionātā. 2014. gadā finišēja desmitais ASV studentu čempionātā. 2017. gadā izcīnīja devīto vietu Pasaules Universiādē.

Labākais sasniegums desmitcīņā – 7519 punkti, sasniegts Lietuvas čempionātā 2018. gada 27. jūlijā. Tokijas Olimpisko spēļu normatīvs ir 8350 punktu, Eiropas čempionāta normatīvs – 7850 punktu. Olimpisko spēļu normatīvus pašlaik izpildījušas trīs vieglatlētes – vesera metēja Laura Igaune, šķēpmetēja Līna Mūze un daudzcīņniece Laura Ikauniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar sapni par Tokiju

Kategorijas