Ielūkojoties pilsētas mācību iestāžu vēstures līkločos

AIGARS URTĀNS, mg. hist., Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs

2019. gada 24. septembris 00:00

Ielūkojoties pilsētas mācību iestāžu vēstures līkločos

Kādas jubilejas sakarā: Bauskas pamatskolai nav tikai 100.

Gan Bauskas Valsts ģimnāzija, gan Bauskas pilsētas pamatskola gatavojas simtgades svinībām. Par Bauskas Valsts ģimnāziju var teikt – tai tiešām šogad septembrī aprit 100 gadu, bet par Bauskas pamatskolu ir pavisam cits stāsts...

Domnieku lēmums
Par jaunu skolu atvēršanu Bauskā pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts dibināšanas pilsētas domnieki lēma 1919. gada augustā, un 23. augustā pilsētas domes sēdē deputātu vairākums nobalsoja par četrklasīgas pamatskolas un sešklasīgas vidusskolas atvēršanu pilsētā.

Par Bauskas vidusskolas pirmo pārzini tika apstiprināts Jēkabs Pērkons no Smiltenes. 1919. gada 22. septembrī pirmā mācību gada darbu agrākās apriņķa, vēlākās pilsētas skolas ēkā (tag. Rīgas ielā 8), kurai tolaik bija tikai divi stāvi, sāka sešgadīga Bauskas pilsētas reālģimnāzija jeb vidusskola. Savukārt par Bauskas pilsētas pamatskolas pirmo pārzini tika apstiprināts skolotājs Jānis Žibeika, kurš iepriekš bija strādājis vairākās Bauskas apriņķa pagastu skolās, bet par labāko telpu piedāvājumu pamatskolas vajadzībām tika atzīts paša Žibeika nams (tag. Baznīcas ielā 14), un pirmā mācību gada darbu tur varēja sākt skola ar 184 skolēniem un sešiem skolotājiem. Tiktāl vēstures fakti, uz kuru pamata šogad tiek svinēta abu skolu simtgade.

Jauna ēka Uzvaras ielā
Taču Bauskas tuvumā bija vēl viena skola, kas savu pirmo mācību gadu jaunuzceltā ēkā sāka 1881. gadā. Tā bija Bauskas pagasta jeb toreiz Bauskas-Pilsmuižas pagasta skola, kas vēlāk, pēc Pirmā pasaules kara, visu laiku darbojās vienlaikus ar abām minētajām pilsētas skolām. 1879. gadā celtajā ēkā (tag. Salātu ielā 31) pirmās skolas gaitas sācis arī mūsu izcilais novadnieks, dzejnieks Vilis Plūdons. Mūsdienās par to liecina piemiņas plāksne pie šīs laika gaitā pārbūvētās ēkas fasādes.

Atgriežoties pie stāsta par pilsētas skolām, telpu ziņā visgrūtāk klājās Bauskas pilsētas pamatskolai – skolas ēkā (tag. Baznīcas ielā 14) mācību darba organizēšanai bija piemērotas tikai piecas istabas jeb klases, tāpēc 1922. gada decembrī pilsētas domes sēdē pirmo reizi tika lemts, ka Bauskā vajag būvēt jaunu skolas ēku pamatskolas vajadzībām. Tās celtniecība Uzvaras ielā iepretī pareizticīgo baznīcai pēc nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanas un projekta izstrādes sākās 1926. gada septembrī. Skolas būvdarbi bija pabeigti 1930. gada 6. janvārī, kad svinīgi atklāja ēku.

Nav gluži tā pati skola
Bauskas pilsētas pamatskolas ēka bija lielākā jaunceltne starpkaru periodā Bauskā. Uz to 1934. gadā pārcēlās arī Valsts Bauskas ģimnāzija (šāds nosaukums skolai bija kopš 1929. gada). Savukārt uz ģimnāzijas atbrīvotajām telpām (tag. Rīgas ielā 32, šajā
ēkā vidusskola-ģimnāzija atradās kopš 1931. gada; līdz tam tur atradās Inas Kļaviņas privātģimnāzija, kas šajā gadā tika apvienota ar Valsts Bauskas ģimnāziju) pārcēlās minētā Bauskas pagasta pamatskola. Šīs skolas pārzinis tobrīd un arī vēlāk bija Voldemārs Strautnieks. Pie tagadējās Bauskas pilsētas pamatskolas vecās ēkas fasādes Rīgas ielā joprojām ir piemiņas plāksne šim cilvēkam. Tas, lūk, ir pirmais fakts, ka mūsdienu Bauskas pamatskola nav gluži tā pati skola, kas dibināta 1919. gadā.

Bauskas ģimnāzija (tāds nosaukums skolai bija vācu okupācijas laikā) pēc Otrā pasaules kara, sākot ar 1944./1945. mācību gadu, tika pārdēvēta par Bauskas vidusskolu un 1951. gadā apvienota ar pilsētas pamatskolu. Savukārt agrākā Bauskas pagasta pamatskola 1951. gadā kļuva par Bauskas pilsētas pamatskolu (7-gadīgo pamatskolu), kas tolaik jauno mācību gadu septembrī sāka Rīgas ielā 32 un tur atrodas joprojām. Lūk, arī otrs fakts par to, ka tagadējā Bauskas pilsētas pamatskola nav gluži tā pati skola, kas dibināta 1919. gadā.

138. gadskārta
Pēc toreizējā direktora Viļa Kreitiņa vārda šo skolu baušķenieki tolaik dēvēja par Kreitiņskolu. 1951. /1952. mācību gads sākās arī ar to, ka Bauskā tika izveidota vēl viena vidusskola, un turpmāk pilsētā bez pamatskolas pastāvēja arī divas vidusskolas – 1. un 2. vidusskola, bet tas jau ir cits stāsts.

Jubilejas, protams, var svinēt, un tas arī jādara, atskatoties uz pagātni un godinot paveikto, taču izklāstītie vēstures fakti un notikumu jeb «skolu pārmantotības» secība liecina, ka Bauskas pilsētas pamatskolai ir krietni vairāk par 100 gadiem. Svinot jubileju, skaitli «100» vajadzētu aizstāt ar «138» (kopš pirmā mācību gada sākšanas 1881. gadā), ja gribas apaļu skaitli – tad ar «140», atzīmējot to, ka lēmums par šīs skolas izveidi pieņemts 1879. gadā, kad arī sākās skolas pirmās ēkas celtniecība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ielūkojoties pilsētas mācību iestāžu vēstures līkločos

Kategorijas