BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viesturu pagastā nodeg dzīvojamā māja

Sandra Giptere-Ivanova

2019. gada 20. septembris 00:00

306
Viesturu pagastā nodeg dzīvojamā māja

Iemītnieki paliek bez dzīvesvietas, apģērba un ikdienai nepieciešamām mantām.

Rundāles novada Viesturu pagastā Bauskas un Elejas ugunsdzēsējiem-glābējiem trešdien, 18. septembrī, bija jāierodas pat divreiz – plkst. 3.06 izsaukumā uz dzīvojamās mājas ugunsgrēku, savukārt plkst. 14.37 neapsaimniekotai kūts ēkai dega pārsegums četru kvadrātmetru platībā.

Trešdienas naktī, tuvojoties mājas degšanas vietai, Bauskas, Elejas un Jelgavas ugunsdzēsēji-glābēji redzēja liesmu atblāzmu un dūmus, bet ierodoties viņi konstatēja, ka ar atklātu liesmu deg vienstāva dzīvojamā māja pilnā platībā, informē Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā. Viņa arī skaidro, ka pirms ugunsdzēsēju-glābēju ierašanās no mājas bija evakuējušies divi cilvēki. Pēc gandrīz divu stundu intensīva darba ugunsdzēsējiem izdevās liesmu izplatīšanos ierobežot. Ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja tas, ka tuvākā ūdens ņemšanas vieta atrodas 1,5 km attālumā.

Liesmas paņem visu
«Bauskas Dzīve» notikuma vietā Viesturu pagastā ieradās ap pulksten 12, kad ugunsdzēsēji vēl jauca konstrukcijas un lēja ūdeni krāsmatās. Šie darbi ir svarīgi, lai novērstu turpmāku gruzdēšanu, un tie aizņemot visvairāk laika, jo tas ir «roku darbs» – jāizcilā un jāiznes priekšmeti, zem kuriem iespējama gruzdēšana un atkārtota uzliesmošana, ko nedrīkst pieļaut. Ugunsnelaimes vietu ugunsdzēsēji-glābēji salēja pamatīgi, lai arī pēc ūdens nācās braukt patālu un lija lietus. No senās mājas krāsmatas vien bija atlikušas...

Viensētā bijuši trīs dzīvokļi, viens stāvējis tukšs. Pagalmā sastopam arī Viesturu pagasta pārvaldes vadītāju Vitāliju Bļinkovu, kas nelaimes dienā šeit ieradies jau otro reizi, un sociālā dienesta vadītāju Kristīni Brūveli, kas uz vietas skatās un runā ar nelaimē nokļuvušo pagasta iedzīvotāju, tiek spriests, kāda palīdzība vajadzīga. Mājas iemītniece Zigrīda palikusi vien tajā, kas mugurā, jo degšana notika naktī. Tā izcēlusies mājas bēniņos, visticamāk, vaina bijusi elektrībā, Zigrīda izsaukusi ugunsdzēsējus. Paguvusi vien divas vējjakas ātrumā uzraut, dokumentus un divas segas paglābt. Iznests arī televizors un zāģis. Vajadzīga dzīvesvieta, apģērbs un sadzīves mantas.
 
Viens iemītnieks atradies darbā, viņam par ugunsnelaimi paziņots pa telefonu. Pagalmā ienākusī kaimiņiene Iveta stāsta, ka, naktī ieraugot ugunsdzēsēju mašīnu, izskrējusi uz ceļa, apturējusi auto un prasījusi, vai cilvēki nav cietuši. Gadu desmitiem kaimiņos dzīvojot, allaž bijusi saskaņa, tālab bijusi klāt arī nelaimē. Zigrīda kopā ar dzīvesbiedru tur arī lopiņus – ir rukši, vistas, vēl pamazi cālīši, kazas. Par laimi, to mītne ugunsnelaimē nav cietusi, tāpēc arī turpmāk gribas gādāt par lopiņiem. Dārzā «sīkumi» jau novākti, palikušas vien lopu bietes. Novāktās un bēniņos novietotās pupiņas gan «apēdusi» uguns.

Palīdzība nekavējas
Pagasta pārvaldes vadītājs V. Bļinkovs un sociālā dienesta vadītāja K. Brūvele ļoti nopietni izvērtē apmešanās vietu, lai būtu iespēja tikt aprūpēt lopus. Savukārt citā mājas dzīvoklī mita divi brāļi, kas piepelnījās gadījuma darbos un arī to grib turpināt. Sākotnēji bijusi doma nelaimē cietušos izmitināt Viesturu kultūras centrā. «Tomēr Viesturu kultūras centrs nav piemērots dzīvošanai. Krīzes istabiņas Saulaines sociālajā centrā būtu labākais variants,» uzskata V. Bļinkovs. Pēc laiciņa sazinoties, viņš atkal ir ceļā – lai pārliecinātos, kādi apstākļi ir šajās istabiņās. Jautājums tiek risināts «ar sirdi», nevis formāli. Zigrīda atklāj, ka šo nakti pārlaidīšot pie kaimiņienes. Ap sešdesmit gadu vecajam pārim vajadzīga palīdzība, jo dēli savā dzīvē ārzemēs. «Uz ielas cilvēkus neatstāsim, un pliki un neēduši arī nepaliks,» apliecina K. Brūvele.