Atjauno Taļķes upi

2019. gada 20. septembris 00:00

887

Vecumniekos sakārto valsts nozīmes ūdensnoteku 2,18 km garumā.

Vecumnieku ciema teritorijā kopš augusta vidus tiek atjaunota Taļķes upīte, kas ir valsts nozīmes ūdensnoteka. Būvdarbi tiek īstenoti par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Valsts piešķir finansējumu atjaunoto ūdensnoteku uzturēšanai, taču neparedz līdzekļus to atjaunošanai.

Projekta pasūtītāja ir valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi», kas apsaimnieko valsts nozīmes ūdensnotekas, «Bauskas Dzīvei» skaidro Guntars Veismanis, Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks. Atjaunošanas darbi sākti no tiltiņa Ezerkrasta ielā, netālu no Veselības centra un veco ļaužu un invalīdu pansionāta «Atvasara»; tie turpināsies vairāk nekā divu kilometru garumā līdz pat Vecajam ezeram. Tā kā tiek sakārtota arī daļa pašvaldības teritorijas, ko atbrīvo no apauguma – krūmiem, sīkmeža un meža, izstrādātie kokmateriāli paliek vietvaras rīcībā un, kā to nosaka likums, tiks izmantoti iedzīvotāju vajadzībām.

Būs lieliska ainava
«Sadarbība ar pasūtītāju un būvuzņēmumu, kas šajā objektā strādā, ir veiksmīga. Vienojāmies, ka, veicot ūdensnotekas atjaunošanu, tiks saglabāta tecēšanas dabiskā trajektorija, lai upe nekļūtu par grāvi. Tāpat arī prasījām atstāt ainaviski izteiksmīgākos kokus, lai vietas kopskats nezaudētu pievilcību, kā arī saglabāt dabisko akmeņaino grunti upes augštecē, kur veidojas tērcītes. Burbuļošana bagātina ūdeni ar skābekli, kas uzlabo tā kvalitāti un rada labvēlīgus apstākļus faunas attīstībai, jo Taļķē mīt gan zivis, gan vēži,» pauž G. Veismanis. Viņš ir pārliecināts, ka pavasarī, kad izkoptā teritorija sazaļos, upes apkārtne veidos lielisku dabasskatu.

«Tur varētu tapt promenāde,» iztēlē pievilcīgu ainavu uzbur pašvaldības amatpersona, piebilstot, ka novadā ir daudz skaistu un piemirstu vietu, kas netiek pilnībā apgūtas un izmantotas, tostarp, piemēram, arī Jaunā ezera krasts Vecumniekos. Diemžēl daudzas ieceres traucē piepildīt ierobežotās finansiālās iespējas.

Likvidē plūdu sekas
Raktās vai regulētās ūdensnotekas visā Latvijā apsaimnieko valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» (ZMNĪ), kas par tām arī rūpējas, meklē dažādas iespējas, lai tās atjaunotu. Lielākie projekti tiek īstenoti par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Stāsta Andis Didrihsons, ZMNĪ Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas Ogres sektora vadītājs: «Pirms gadiem, kad tīrīja Veco ezeru, tika atvērtas slūžas un tās vairs nevarēja aiztaisīt. Rezultātā pamatīgi tika izskaloti Taļķes krasti, notika citas nebūšanas, turklāt ūdensnoteka jau sākotnēji bija diezgan pavirši izrakta. Nedarbus bija sastrādājuši arī bebri. Nolēmām, ka teritorija jāsakārto, jo apakšējā daļa, sākot no Ezerkrasta ielas tiltiņa uz leju, tika iztīrīta vienā no iepriekšējiem projektiem, kad atjaunoja arī daļu Misas upes. Problēmu rada tas, ka Eiropas Savienības finansējumu – Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļus, nevar izlietot apdzīvotās vietās, jo tā ir pavisam «cita opera». Pirms pāris gadiem radās iespēja iegūt cita fonda līdzekļus, un par šo naudu tad arī tiek atjaunots Taļķes posms, kas bija dabas un cilvēku rīcības dēļ plūdos stipri cietis.»

Stiprina izskalotos krastus
ZMNĪ rīkotajā iepirkumā izdevīgāko cenu – 74 421 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, – Taļķes sakārtošanai piedāvāja SIA «E Būvvadība», Olaines novadā reģistrēts uzņēmums. Tie ir tikai būvniecībai paredzētie līdzekļi. Pusi no šīs summas plānots izlietot krasta stiprināšanai, jo grunts ir smilšaina, ātri izskalojas. Projekta izpildes termiņš ir 15. novembris. «Sastrādājamies labi, bija jāveic nelielas korekcijas projektā – atsevišķās vietās jāpamaina stiprinājumi, bet, ceru, galarezultāts būs labs. Pagaidām šķiet, ka ar vietējiem arī esam puslīdz sapratušies, jo izrakt ūdensnoteku apdzīvotā vietā ir diezgan problemātiski; koplietošanas ūdensnotekas – tas parasti ir «lielais melnais caurums»,» atklāj A. Didrihsons. Viņš pateicas iedzīvotājiem par sapratni būvniecības laikā, jo, kā tas allaž notiek, ir jāpiecieš neērtības.

Šādi darbi ZMNĪ pārraudzībā notiek visā Latvijā, projekta īstenošana Vecumniekos sākta pirms mēneša, teic Mārtiņš Siliņš, SIA «E Būvvadība» darbu vadītāja palīgs. «Mūsu uzdevums ir 2180 metru garumā sakārtot ūdensnoteku. Tiek veidoti un stiprināti izskalotie krasti, kur vajadzīgs – atjaunota gultne, izlīdzināta grunts, veidotas nogāzes, atjaunotas meliorācijas drenu iztekas, tīrīta aizsargjosla, novākts apaugums gan gultnē, gan atbērtnes joslā, likvidēti bebru aizsprosti,» veicamā apjomu uzskaita būvfirmas pārstāvis. Viņš pieļauj, ka plānotie darbi Taļķes atjaunošanā tiks pabeigti pirms nolīgtā datuma.

KOMENTĀRS

Andis Didrihsons, SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas Ogres sektora vadītājs:
– Meliorācija dabas daudzveidību palielina, nevis samazina, jo ar meldriem aizaugusi upe faktiski ir mirusi. Tiesa gan, obligāti jāievēro upju biologu – zinātnieku – rekomendācijas. Mēs sadarbojamies ar upju biologiem Urtāniem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un citiem speciālistiem. Ja iesaistītās puses balstās uz pētījumiem, nevis emocijām, sasniegtais rezultāts ir dabai labvēlīgs. Sliktais iespaids par meliorāciju radies padomju laikā, kad spridzināja ozolus, lielos akmeņus, raka upes, kuras faktiski bija ar normālu noteces novadīšanas spēju, taču tas laiks beidzās deviņdesmitajos gados. Diemžēl uz šī fona aizmirstas visas tolaik izdarītās labās lietas. Jāatceras, ka Zemgale būtībā ir liels purvs, un bez meliorācijas nebūtu iespējams runāt par Latvijas maizes klēti, taču ne visi zemes īpašnieki ir sapratuši, ka meliorācijas sistēmas ir pienācīgi jāuztur, citādi ar laiku tās pārstāj darboties.
Ūdensnoteku uzturēšanu un atjaunošanu paredz vairāki normatīvie dokumenti. Svarīgākais ir Meliorācijas likums, kura mērķis ir «nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību».

UZZIŅAI

Taļķe ir Misas labā krasta pieteka Vecumnieku un Ķeguma novadā. Tā sākas mežainā apvidū Valles pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava–Krustpils četrus kilometrus uz austrumiem no stacijas «Lāčplēsis». Upes baseins atrodas Upmales paugurlīdzenumā. Vecumniekos uz upes ierīkota mākslīgā ūdenstilpe –
Vecais ezers.

Taļķes garums ir 33,3 km, ietekas augstums – 22,8 m, kritums – 38 m. Sateces baseina platība ir 136,7 km2. Galvenā pieteka – Vīksniņa.

Ūdensnoteka ekspluatācijā nodota 1962. gadā un līdz 1965. gadam tā regulēta visā garumā. No jauna tīrītie posmi: 2011. gadā – daļa teritorijas Birzgales galā, 2012. gadā – posms no Misas upes līdz 5,95. km. Pašā augšgalā ir medņu riesta liegums, tāpēc šī daļa nekad netiks atjaunota. Vecumnieku pagasta teritorijā ūdensnoteka daļēji atjaunota dažos posmos 1975. un 1987. gadā, veicot drenāžas izbūvi piegulošajos zemesgabalos pie «Krastiņiem» un «Jušiem».

Avots: SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atjauno Taļķes upi

Kategorijas