BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Ceļš vajadzīgs attīstībai, nevis komfortam

Žanna Zālīte
Laikraksta arhīvs

2019. gada 17. septembris 00:00

680
Ceļš vajadzīgs attīstībai, nevis komfortam

Vecumnieku novada pašvaldība komentē atbildes vēstuli no Satiksmes ministrijas.

Vecumnieku novada dome jau ilgstoši mēģina pārliecināt atbildīgās institūcijas, ka vairāki valsts reģionālo autoceļu posmi pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bīstami un nepietiekami kopti. Šī situācija negatīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apdraud uzņēmējdarbības attīstību. Diemžēl pagaidām cerīgs pavērsiens brauktuvju kvalitātes nodrošināšanā nav sagaidīts.

Vecumnieku novada dome 8. augustā nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai un va/s «Latvijas Valsts ceļi», paužot neizpratni par to, «kas notiek ar valsts autoceļiem novada robežās», jo situācija kļūst arvien kritiskāka. «Šajā sezonā ceļmalas nav pļautas ne reizi, Vecumnieku novada pagastu centros brauktuvju asfaltētās daļas nav tīrītas, grants ceļi ir uz sabrukšanas robežas» – tā pausts vēstules ievadā. Tālāk pašvaldība bija sīkāk izgaismojusi problēmas un pieprasījusi konkrētu rīcības plānu, kas attiecas uz valsts autoceļiem novadā un Vecumnieku pagasta centra sakārtošanu. Vēstules teksts bija publicēts laikraksta «Bauskas Dzīve» 20. augusta numurā.

Atbildes vēstuli no Satiksmes ministrijas novada dome saņēma 5. septembrī.

Tinas putekļu mākoņos
Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis, komentējot atbildes vēstules saturu, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka viņu pārsteidzot formālais atrakstīšanās stils un attaisnojumu meklēšana situācijai, balstoties uz «nez kādiem tur apsekošanas rezultātiem, sociālekonomiskiem faktoriem un citiem apstākļiem». «Mums nav svarīgi satiksmes intensitātes uzskaites dati kādā no šī ceļa posmiem, bet konkrēti tajā, ko aktīvi izmanto pašvaldības iedzīvotāji, piemēram, no Vecumniekiem līdz pagriezienam uz Bausku, kas tālāk turpinās uz Beibežu un Misas ciemu. Autoceļa posms Vecumnieki–Bauska – tas būtu komforta ceļš, savukārt Vecumnieki–Misa viennozīmīgi ir attīstības ceļš, jo, sakārtojot to, tiktu veicināta gan Vecumnieku, gan Beibežu un Misas izaugsme,» ir pārliecināts G. Veismanis. Tagad pašvaldība cilvēkiem neko nevarot piedāvāt, jo brauktuve ir bedraina, nekopta, transporta plūsma saceļ tādus putekļu mākoņus, ka pat mājlopus tuvākā apkaimē ganīt nav iespējams. Un tāda esot Pierīga, vieta, kas atrodas tikai 40 km no galvaspilsētas un kam pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ieskicēts šāds Vecumnieku novada portrets – «laba vieta dzīvei un atpūtai Pierīgas laukos». «Kas notiks tad, ja nākamgad, īstenojot skolu reformu, Misā vairs nebūs vidusskolas klašu? Audzēkņi mēros ceļu uz Vecumniekiem, un tas nozīmē, ka šajā  maršrutā satiksme būs vēl intensīvāka,» tuvākās nākotnes ainu modelē pašvaldības amatpersona.

Vēstulē pausts, ka «valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmās tiek iekļauti autoceļi ar sliktāku segumu un lielāku satiksmes intensitāti», taču Vecumnieku novada dome nav redzējusi veikto ekspertīžu rezultātus, kas pierāda, ka minētie ceļa posmi neatbilst «sliktāka seguma un lielākas intensitātes» kritērijiem. Vienīgie «dati un rādītāji» ir ikdienā novērotais un iedzīvotāju sašutums par ilgstošo situāciju, kas netiek risināta. G. Veismanis ir apņēmības pilns vērsties pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības, lai iegūtu statistiku – cik reižu mēnesī no Vecumniekiem pa šo ceļu «ātrās palīdzības» auto transportē pacientus uz Jelgavas reģionālo slimnīcu, jo šis ir vienīgais ceļš, kā tur nokļūt; dienesta auto nemēro lielo līkumu, lai Jelgavā nonāktu pa asfaltētu segumu.

Virkne neizdarību
Novada domi pārsteidz arī ministrijas skaidrojums saistībā ar autoceļu ikdienas uzturēšanu, kur cita starpā minēts, ka «zāle veģetācijas periodā jāpļauj tikai vienu reizi sezonā». G. Veismanis pauž neizpratni – kāpēc «šī viena reize» ieplānota sezonas beigās, septembrī, kad zāles sēkla nobriedusi un vējš ar to paguvis piekaisīt gan ceļa nomales, gan līdzās esošos laukus. Garā zāle būtiski pasliktina arī brauktuves pārredzamību.

«Kāds ir Vecumnieku centrs! Putekļi nav slaucīti ne reizi. Tik, cik pašvaldība par saviem līdzekļiem – apsaimniekošanai paredzēto naudu – izdara, tik ir. Bet kāpēc mums piecas sešas reizes vasarā kopt un tērēt savus resursus, ja šos līdzekļus varētu izlietot citiem mērķiem?» neapmierinātību ar va/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» darbu neslēpj G. Veismanis. Viņš uzskaita virkni neizdarību. «Pirms kāda laika kravas auto, veicot pagriezienu Vecumnieku centrā uz Ķeguma pusi, «nonesa» aizsargbarjeru. Lūdzām to atjaunot. Apsolīja. Un ko izdarīja? Atbrauca un to nozāģēja...  Kādi ir sabiedriskā transporta pieturvietu paviljoni! Pērn ziņojām, ka Līvānu ielā abiem pieturvietu paviljoniem izsists pa vienam no stiklotiem posmiem. Apsolīja sakārtot. Pagājis gads, un, kad par to atgādināju, saņēmu ieteikumu «caurumu» aiztaisīt ar kādu reklāmas stendu. Pieturvieta Beibežos ir uz sabrukšanas robežas, savukārt Misā skolas bērniem nav, kur patverties no lietus, sniega un vēja. Arī šie lūgumi palikuši nesadzirdēti,» teic pašvaldības amatpersona.

Bažīgi par savu nākotni
Iedzīvotājus neapmierina arī gājēju, jo īpaši bērnu, drošība Vecumnieku centrā – no bērnudārza ēkas Liepu ielā līdz pat Mazajai skoliņai Kalna ielā un līdz Veselības centram un pansionātam «Atvasara» Ezerkrasta ielā, jo šajā posmā nav ne ietves, ne piemērotu pārvietošanās apstākļu. «Kā no Vecumnieku centra, ejot gar ugunsdzēsēju depo, var tikt uz kapsētu vai baznīcu? Kā nokļūt Veselības centrā un pansionātā? Pa kurieni lai brauc cilvēks ar kustību traucējumiem ratiņkrēslā? Tikai pa ceļa vidu!» vienīgo iespējamo atbildi uz paša uzdotajiem jautājumiem sniedz izpilddirektores vietnieks.

G. Veismanis ir apņēmības pilns rīkoties un aicināt gan Satiksmes ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildīgās amatpersonas uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem un novada iedzīvotājiem, lai sabiedrībai skaidrotu valsts politiku reģionālo autoceļu sakārtošanā un sniegtu konkrētas atbildes uz jautājumiem, kas iedzīvotājus nomāc un dara bažīgus par savu nākotni un novada turpmāko attīstību.

«Pašlaik sakārtošanas darbi netiek plānoti»
Satiksmes ministrijas atbildes vēstule Vecumnieku novada domei
«Satiksmes ministrija sadarbībā ar va/s «Latvijas Valsts ceļi» speciālistiem ir izskatījusi Jūsu vēstuli par situāciju uz valsts reģionālajiem autoceļiem P87 Bauska–Aizkraukle un P88 Bauska–Linde Vecumnieku novadā.

Valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmu izstrādāšana tiek veikta, balstoties uz autoceļu tehniskās apsekošanas rezultātiem un satiksmes intensitātes uzskaites datiem, kā arī tiek izvērtēti sociālekonomiskie faktori: iedzīvotāju izvietojums, elektroenerģijas patēriņš, skolu reforma, sabiedriskā transporta maršruti u. c. Katru gadu tiek izvērtēti visi valsts autoceļi, un valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmās tiek iekļauti autoceļi ar sliktāku segumu un lielāku satiksmes intensitāti, tādā veidā nodrošinot iespējami lielākam satiksmes dalībnieku skaitam labākus braukšanas apstākļus.

Informējam, ka valstī kopumā apmierinošā kārtībā ir 396 km un sliktā – 377 km valsts reģionālo autoceļu ar grants segumu, tādējādi pašlaik autoceļu nozarei pieejamā finansējuma ietvaros minētā autoceļa sakārtošana netiek plānota. Izstrādājot valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmas 2020. – 2022. gadam, izvērtēsim iespējas tajās iekļaut autoceļu P87 Bauska–Aizkraukle un
P88 Bauska–Linde grants segumu sakārtošanas darbus.

Papildus informējam, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 9. marta noteikumiem Nr. 224 «Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli». Noteikumos minēts, ka zāle, kura aug uz valsts autoceļa nomales un tai piegulošas nogāzes 1 – 1,5 m platumā, «C» uzturēšanas klases autoceļiem, kurā ietilpst P87 Bauska–Aizkraukle un P88 Bauska–Linde, veģetācijas periodā jāpļauj tikai vienu reizi sezonā. 2019. gadā valsts reģionālā autoceļa P87 Bauska–Aizkraukle uzturēšanas darbiem izlietoti 128 143,52 eiro, bet valsts reģionālā autoceļa P88 Bauska–Linde uzturēšanai – 125 767,62 eiro.

Darām zināmu, ka Vecumnieku novada teritorijā esošajam valsts reģionālajam autoceļam P87 Bauska–Aizkraukle posmā no 22,461. līdz 56,280. km zāles pļaušanu autoceļa nodalījuma joslā va/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» Bauskas un Aizkraukles nodaļas plāno sākt 2019. gada 10. septembrī, savukārt valsts reģionālajam autoceļam P88 Bauska–Linde posmā no 28,357. līdz 33,720. km zāles pļaušanu autoceļa nodalījuma joslā 2019. gada 6. un 7. augustā veikusi va/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» Ogres nodaļa, bet posmā no 16,32. līdz 28,357. km zāles pļaušanu autoceļa nodalījuma joslā Bauskas nodaļa plāno sākt 2019. gada 16. septembrī.

Līdz iespējai būtiski uzlabot valsts reģionālo autoceļu ar grants segumu stāvokli tiks nodrošināta regulāra autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu izpilde atbilstoši noteiktajai «C» ikdienas uzturēšanas klasei.»
Kategorijas

Kategorijas