Kultūras mantojums ir stāsts par mums

2019. gada 17. septembris 00:00

544

Bauskas pils muzejs veicina izpratni par restaurāciju.

Bauskas pils muzejā sestdien, 14. septembrī, notika divas tematiskas lekcijas, kas Eiropas kultūras mantojuma dienās ikvienu aicināja padziļināti izzināt tēmu «Restaurācija». Nedēļas nogalē muzeja apmeklētāji varēja aplūkot arī ekspresfoto izstādi «Sgrafito fasāžu dekoratīvā apdare Eiropas arhitektūras pieminekļos», kas būs apskatāma līdz oktobra beigām.

Kas ir «sgrafito»?
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis lekcijā «Bauskas pils fasāžu apmetuma dekoratīvā apdare» izklāstīja vēsturisko un ļoti specifisko namu fasāžu dekoratīvo apmetumu «sgrafito» pirmsākumus, veidus un izplatību Eiropā 16. – 17. gs. Reālu priekšstatu radīja viņa detalizētais stāstījums par šīs metodes izpēti un pielietošanu Bauskas pils atjaunošanā. Saistoši bija attēli un nofilmētais materiāls, kurā iemūžināts darba process.

Sgrafito sienu dekoratīvās apdares veids Eiropā radies ap 1500. gadu, bet pats nosaukums «sgrafito» atvasināts no vārda «sgraffiare», kas nozīmē ‘izskrāpēt’.

Pirmais, ko nācējs uz Bauskas pili ierauga, ir neparastais fasādes rotājums, kas pa gabalu izskatās tā, it kā siena būvēta no akmens rustiem. Pienākot tuvāk, atklājas, ka tā bijusi ilūzija.

Lekcijā varēja līdz smalkumiem uzzināt, kā veido šādu apmetumu, un izprast, cik sarežģīta un darbietilpīga ir gan vēsturiskās apdares restaurācija, gan radīšana no jauna, kā arī jaunā un restaurētā veiksmīga savienošana. Sgrafito apdari veido iekrāsotam apmetuma slānim, uzklājot virsslāni no apmetuma vai plānu dzēsto kaļķu kārtu. Virsslānī, kas vēl ir mīksts, ar trafareta palīdzību atzīmē kompozīcijas kontūras un atsevišķos laukumos noņem tā, lai atsegtos iekrāsotais slānis, kas kopā ar neskartajiem laukumiem veido zīmējumu. Bauskas pils sienu sgrafito pamatelements ir no labās puses apgaismots četrslīpju dimanta rusts, kas vizuāli atgādina «aploksnīti». Sākot fasāžu izpēti, atklājušies vēl atsevišķi citi rotājuma veidi, kas tagad ir atjaunoti – rozetes ap logiem, arī pīnes, zigzaga un lentveida joslas.

Piena sūkalas un spirts
Lekcija atklāja ģeometriskus smalkumus par zīmējuma veidošanu un specifisko javas gatavošanas tehnoloģiju, kā arī problemātiku atbilstīga materiāla sagādē. Interesanti bija uzzināt, kā meklēts ne tikai pietiekami kvalitatīvs kaļķis, bet arī piena sūkalas, kas vajadzīgas javas sagatavošanai. Kaļķa dzēšanas procesā izmantots arī 99% koncentrācijas spirts. Savukārt izskrāpētajam zīmējumam jābūt veidotam ar brīvu roku un vizuāli plastiskam, apmetumu izlīdzinot ar īpašām lāpstiņām, tādējādi radot virsmu, kas fasādēs veido apmeklētāja acij tik tīkamās gaismēnu spēles. Īpaši specifiski ir tas, ka sgrafito veidošanā jāievēro darbu izpildīšana citu pēc cita vienā laikā apmetuma kārtu un zīmējumu izskrāpēšanā. M. Skanis atcerējās, ka uz sastatnēm sgrafito veidošanas procesā rosījies pat desmit cilvēku «ansamblis» vienlaikus, veidojot dienai plānoto laukumu.

Krāsnis – siltumam un greznumam
Mākslas zinātniece, Bauskas pils krāšņu atjaunošanas projekta autore Ina Līne ieinteresēja ar lekciju «Bauskas pils arheoloģisko izrakumu krāšņu keramikas kolekcija – izpēte, saglabāšana, eksponēšana». Viņa atklāja pils krāšņu nozīmi priekštata par vēsturisko interjeru veidošanā; tās ir gan apkures, gan greznuma objekts.

Krāsns rāda stilistisko daudzveidību un veido priekšstatu par periodu, kur cilvēks ir nonācis. Bauskas pilī arheoloģiskajos izrakumos iegūtas dažādu tipu, formu un sižetu tūkstošiem 15. – 18. gs. krāšņu podiņu lauskas. Šis materiāls kalpojis par pamatu rekonstruējamo krāšņu projektēšanai, kas dažādas pēc laika, formas un podiņiem, tagad apskatāmas pilī. Vairākās krāsnīs lielā skaitā ir iebūvēti arī restaurētie podiņu oriģināli. Lai izprastu krāšņu izvietojumu un proporcijas telpā, ielūkotos tajās un zem tām, lai izpētītu katru konstrukcijas detaļu, speciālisti meklējuši pieredzi arī citās Eiropas pilīs. Piemēram, Skuklosteras pilī Zviedrijā ir apskatāma kopš 17. gs. nepārbūvēta tāda pati krāsns, kāda ir atjaunota Bauskas pilī. Lektore atklāja, kā vēsturiski krāšņu podiņu matricas, kas bijušas gana dārga manta, ceļojušas pa Eiropas zemēm – gan kā karu trofejas, gan podnieku iekārotas mantas, jo viņi zaguši podiņus un pēc tam veidojuši matricas paši. I. Līne par teicamu veikumu Bauskas pils podiņu krāšņu rekonstrukcijā un restaurācijā atzina restauratora vecmeistara Gunāra Grīnfelda veidotās matricas, kas pilnībā atbilda oriģinālajiem podiņiem.

Ierodas divi apmeklētāji
Ļoti saturīgās un reti pieejamās lekcijas diemžēl nebija radījušas interesi sabiedrībā, vai arī potenciālos klausītājus nebija sasniegusi informācija. Ja neskaita pils muzeja darbiniekus un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes inspektori (NKMP) Mārīti Putniņu, pasākumu apmeklēja divi interesenti. M. Putniņa sacīja, ka Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi nav paredzēti speciālistiem, bet jebkuram apmeklētājam, tāpēc īpaša publika netika aicināta. Arī informācija bijusi pietiekama – NKMP interneta mājaslapā un citur.

Jā, pavisam īsa un kodolīga informācija bija rodama arī Bauskas pils muzeja interneta vietnē un laikrakstā «Bauskas Dzīve» dienu pirms pasākuma. Savukārt meklētājs internetā par Eiropas kultūras mantojuma dienu norisi Bauskas pilī neko neatrada ne Bauskas novada pašvaldības mājaslapā, ne vietnē www.tourism.bauska.lv. Arī papīra formas vēstījumi nebija pamanāmi ne pilsētā, ne muzejā.

Ielūkojoties Eiropas kultūras mantojumu dienu Zemgales pasākumu plānā, vairumā objektu tika piedāvātas bezmaksas tematiskās ekskursijas, iespējams, ka šāda forma ir gan tēmai par restaurāciju, gan sestdienai atbilstīgāka un saista vairāk interesentu.

UZZIŅAI

Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) ir tematiska, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu veidota kultūras pasākumu programma. Tās mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību – aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai.

EKMD Latvijā tiek organizētas kopš 1995. gada. 2019. gadā tēma «Restaurācija» izvēlēta, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, stiprinātu profesionalitāti, veicinātu autentiskuma izpratni un oriģinālās substances informatīvās un sajūtu radošās nozīmes novērtēšanu un cienīšanu.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kā nozīmīgu restaurācijas piemēru Bauskas novadā izvirzījusi Bauskas pils 17. gs. fasādes restaurāciju un krāšņu kolekciju.

Avots: mantojums.lv/lv/EKMD/.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kultūras mantojums ir stāsts par mums

Kategorijas