Muzejnieki paši meklē un atrod jaunus draugus

2019. gada 17. septembris 18:18

505

Muzejnieki paši meklē un atrod jaunus draugus

Vienojošais faktors – profesionālas intereses un zinātkāre.

Bauskas muzejā pirms nedēļas atklāja Mažeiķu muzeja vēsturnieku veidotu izstādi «Mažeiķi vēsturiskās fotogrāfijās». Tas ir apliecinājums abu muzeju veiksmīgai sadarbībai, kas neformāli izveidojās pirms pieciem gadiem pēc Mažeiķu kolēģu iniciatīvas. Jaunajā izstādē eksponēti Mažeiķu pirmā profesionālā fotogrāfa Jonasa Motuza un citu meistaru darbi.

Kā brāļi un māsas
Izstādes atvēršanas svētkos piedalījās Mažeiķu muzeja direktora vietniece, krājuma galvenā glabātāja Raimonda Ramanauskiene, viņas dzīvesbiedrs, muzeja vēstures nodaļas galvenais speciālists Vitauts Ramanausks, krājuma speciāliste Jurate Miļauskite, informācijas tehnoloģiju speciāliste Tatjana Baļčuniene un grāmatvede Vilija Razguniene. Tautiešus un izstādes apmeklētājus sveica Lietuvas Republikas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Donats Vainalavičs. Viņš uzrunāja publiku latviešu valodā, vēlāk sacīto iztulkojot lietuviski. Diplomāts uzsvēra: «Mēs, vēstniecības darbinieki, ļoti priecājamies, ka starp Mažeiķu un Bauskas muzeju izveidojusies vienojoša, profesionāla un cilvēciska saikne. Muzejnieki paši nodibināja draudzību bez vēstniecības iesaistīšanās – par to divkāršs prieks. Skaists, vēsturiski pamatots apliecinājums, ka esam brāļi un māsas, dzīvodami robežas abās pusēs.»

Donats Vainalavičs Bauskas muzejā nav pirmo reizi. Augustā viņš atklāja vēsturisko fotoattēlu izstādi «Baltijas ceļam – 30», kas veidota sadarbībā ar Bauskas muzeju, Bauskas lietuviešu biedrību «Astra» un Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā.

Izstādi apmeklēja un tautiešus sveica arī pazīstamā Šauļu tekstilmāksliniece Izolda Žagrakaliene. Viņa ir īstenojusi vairākus radošus projektus Bauskas muzejā, Rundāles novada «Baltajā mājā», Bauskas pils muzeja mākslinieku rezidencē.

Īsteno radniecīgas idejas
Bauskas muzejā eksponētās Mažeiķu vēsturiskās fotogrāfijas, kas atspoguļo periodu starp diviem pasaules kariem, ir tikai neliela daļa no vērienīgās izstādes. Vēsturnieki to sāka veidot 2014. gadā, pieminot pirmo fotogrāfu Jonasu Matuzu 150. jubilejā. Muzeja krājumā glabājas gan viņa radinieku dāvātie fotonegatīvi, gan citur iegūtie materiāli. Pagājušajā gadā – Lietuvas simtgadē – Mažeiķu muzejs izdeva grāmatu «Mažeiķu vēsturiskās fotogrāfijas», kurā apkopoti unikālie materiāli. Izdevumu sastādīja Vitauts Ramanausks.

Mažeiķi izsenis ir krustpunkts, kurā saplūst kuršu, žemaišu un zemgaļu tradīcijas. Baltu senās ciltis raksturo Vitauts: «Zemgaļi un žemaiši mentāli ļoti atšķiras no kuršiem – ir lēnīgi, nereti ķildojas tirdzniecības darījumu dēļ, bet kurši apveltīti ar strauju temperamentu – īsteni vikingi! 19. un 20. gadsimta mijā Mažeiķos bija diezgan liela latviešu kopiena. Lietuviešu katoļu dievnams izskatījās gaužām necils, salīdzinot ar latviešu draudzes stalto mūra namu.»

Pērn arī Bauskas muzejs izdeva vēsturnieku Raita Ābelnieka un Aigara Urtāna grāmatu par Bauskas vēsturi. Tās eksemplāru Mažeiķu muzeja darbiniekiem pasniedza Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks. Lietuvieši ļoti uzmanīgi pētīja šovasar atvērto tematisko izstādi «Bauska bildēs», kas pārliecinoši ataino vecpilsētas unikālās apbūves postošo situāciju.

Lietuvieši min interesantu faktu: Jonass Motuza savus attēlus parakstīja kā «gaismas krāsotājs», jo 19. gadsimta otrajā pusē vēl nelietoja apzīmējumu «fotogrāfs». Viņš un kolēģi ir dokumentējuši laikmeta svarīgākos notikumus Mažeiķos un apkārtnē.

Pēc kaimiņu ieteikuma
Mažeiķu muzeja speciālisti un Bauskas muzeja direktore neformālā sarunā atceras iestāžu draudzības sākumu. Stāsta Raimonda un Vitauts Ramanauski: «Mūsu kaimiņi – mūzikas pedagogi – reiz ieminējās, ka piedalījušies neparastā, interaktīvā ekskursijā Bauskas muzejā, iepazīstot pilsētas vēsturi. Viņi bija sajūsmināti. Klusībā nodomājām – varbūt ir vērts aizbraukt un pašiem pārliecināties? Tieši tad notika Mažeiķu muzeja ēkas rekonstrukcija, mēs domājām par pastāvīgās ekspozīcijas koncepcijas izstrādi. Citu muzeju apmeklēšana, profesionālas sarunas ar kolēģiem vienmēr sniedz jaunus impulsus. Daudz nedomājām, iekāpām busiņā un atbraucām uz Bausku. Noskatījāmies lielisko šovu pilsētas vēstures ekspozīcijā, iepazināmies ar sirsnīgiem, līdzīgi domājošiem kolēģiem, un tad jau tas ceļš tika pavērts.»

Sāk izstāžu apmaiņu
Sekoja atbildes vizīte. Iepazīt Mažeiķu muzeju un kolēģu darba metodes uz Lietuvu devās Baiba Šulce un divi Bauskas muzeja speciālisti. Iespaidi bija tik spilgti, ka Baiba pēc atgriešanās piezvanīja uz «Bauskas Dzīvi», lai sniegtu interviju. Baušķenieku īpašu ievērību guva Mažeiķu muzeja arheoloģijas un etnogrāfijas bagātīgā ekspozīcija, kā arī Senās aptiekas muzejs Vinkšņu ciemā.

Bauskas muzeja direktore rādīja fotoattēlus, kas Mažeiķu muzejā tapuši arheoloģisko atradumu un senlietu krājuma pastāvīgajā ekspozīcijā, un atzina, ka jau toreiz nolēmuši nodibināt ciešas profesionālas saiknes. Pēc gada, kad lietuviešu grupa atkal ieradās Bauskā, Mažeiķu un Bauskas muzejs noslēdza sadarbības līgumu par izstāžu apmaiņu. Bauskas muzejs uztur kontaktus arī ar Žeimes muzeju tuvējā pierobežā un Šilutes muzeju Klaipēdas reģionā.

Vēsturisko fotogrāfiju izstādē Bauskas muzejā lietuviešu kolēģi tika iepazīstināti ar Bauskā dzīvojošu ķīniešu pāri – māksliniekiem Ankiju Kukiju un Jaku Jangu. Nākamā gada aprīlī viņu gleznas tiks eksponētas Mažeiķu muzejā. Kaimiņvalsts kolēģi atzinīgi novērtēja muzeja leļļu kolekciju un lietišķās mākslas studijas «Bauska» meistaru izcilās tekstilijas.

Tāšu pinumu meistari
Mažeiķu muzeja delegācija pirms trim gadiem iesaistījās tradicionālajos Pagalmu svētkos Bauskas vecpilsētā. Muzeja pagalmā Raimonda un Vitauts Ramanauski vadīja meistardarbnīcu. Abi ir tautas daiļamata meistari. Vitauts un Raimonda mācīja baušķeniekiem no bērza tāsīm gatavot rotaslietas un sadzīves priekšmetus.

Skaidro Raimonda: «Seno amatu sākām apgūt pirms 25 gadiem. Tagad Mažeiķu muzejā vadu izglītojošas programmas tāšu priekšmetu darināšanā. Es un vīrs regulāri braucam uz senā dzīvesveida un vēsturisko rekonstrukciju festivāliem Skandināvijā. Piedalāmies izstādēs, apmeklējam amatnieku gadatirgus un tikšanās Lietuvā. Bērza tāsis paši vācam no cirsmām. Materiāla apstrāde ir sarežģīta. Esam ļoti aizrāvušies ar vēsturisko, daļēji aizmirsto amatu un priecājamies, ka pieredzi varam nodot citiem.»

Kāzu uzvalks no Rīgas
Saikne ar Latviju Mažeiķu iedzīvotājiem ir organiska. Daudzi saprot latviešu valodu, citi arī runā. Muzeja darbinieku ģimenes parasti atpūšas Papes jūrmalā, bet uz Zviedriju brauc ar prāmi, kas no Ventspils dodas uz Nīneshamnu.

Kamēr pastāvēja ērtā dzelzceļa satiksme, nedēļas nogalēs Mažeiķu ļaudis brauca uz Rīgu iepirkties, jo pie mums esot bijis daudz plašāks vietējo ražotāju saimniecības preču, galantērijas, bērnu rotaļlietu piedāvājums. Savukārt mēs regulāri devāmies uz Lietuvu pirkt pārtiku.

Vitauts Ramanausks atceras: «1991. gadā ar Raimondu nolēmām apprecēties. Kāzu datums strauji tuvojās, bet nekur nevarēju nopirkt uzvalku. Braucu uz Rīgu un toreizējā Rīgas universālveikalā izlūdzos pārdevējai, jo preču iegādē priekšroka bija vietējiem. Laikam izskatījos izmisis. Laimīgs traucos mājup, bet pēc gada atkal biju Rīgā, jo mūsu pirmdzimtajam vajadzēja bērnu ratiņus. Latvijā bija lielāka izvēle un daudz stilīgāki modeļi. Pirkumu vajadzēja deklarēt muitā. Stāvēju rindā un nelāgi jutos – kā tāds pauninieks. Vēlāk mūsu bērniem bija gan Latvijā ražoti koka zirdziņi, gan rūpnīcas «Straume» rotaļlietas.»

UZZIŅAI

Mažeiķi ir industriāla pilsēta Žemaitijas novadā Lietuvā. Atrodas 9 km no Ezeres ciema Latvijā un 50 kilometru no Saldus.

Iedzīvotāju skaits – 35 000.

Mažeiķu apdzīvotā vieta pirmo reizi minēta Livonijas hronikā, bet pilsētas tiesības tai piešķirtas tikai 1924. gadā.

1871. gadā – cariskās Krievijas laikā – caur Mažeiķiem tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija Liepāja–Romna (tā atrodas Ukrainas austrumdaļā). Maģistrālais dzelzceļš Mažeiķus savienoja ar Kauņu, Klaipēdu un Rīgu.

No 1899. līdz 1918. gadam Mažeiķu miesta un dzelzceļa stacijas nosaukums bija Muravjova. Tas ir krievu ģenerālgubernatora uzvārds.

Pēc brīvības cīņām ekonomisku interešu dēļ Latvija izvirzīja pretenzijas Lietuvai uz Mažeiķiem, bet Starptautiskā robežkomisija šo teritoriju atstāja Lietuvai. Latvija paturēja tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu.

Pasažieru vilcienu kustība no Mažeiķiem uz Rīgu tika pārtraukta 20. gadsimta 90. gadu vidū. Dzelzceļa atzaru Mažeiķi–Reņģe 19,5 km garumā demontēja 2008. gadā. Šogad sākta šī posma rekonstrukcija.

Par nozīmīgu industriālu pilsētu Mažeiķi kļuva 1980. gadā, kad uzcēla Baltijā vienīgo naftas pārstrādes uzņēmumu «Mažeiķu nafta». Tagad tas pieder Polijas koncernam «PKN Orlen».

Pilsētā darbojas arī citi rūpniecības un pārtikas uzņēmumi.

Avots: www.mazeikiai.lt.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Muzejnieki paši meklē un atrod jaunus draugus

Kategorijas