Pārrēķinās piedāvāto apkures tarifu

2019. gada 13. septembris 00:00

563

Vecumnieku ciema iedzīvotāji apšauba siltuma cenas pamatotību.

Vecumnieku novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA «Mūsu saimnieks» šonedēļ pārskata siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projektu, jo uzņēmuma klienti spriež, ka aprēķinos pielietotās metodikas principi nav korekti.

Vecumnieku ciema siltumenerģijas pakalpojuma lietotāji – vairāk nekā 20 SIA «Mūsu saimnieks» klienti – 6. septembra vakarā Vecumnieku tautas namā pauda savu viedokli par jauno tarifa projektu un uzdeva jautājumus, kas saistīti ar pieaugošajām izmaksām. Diskusijā atklājās, ka iedzīvotāji ir ar mieru maksāt vairāk, taču viņiem «ir svarīgi zināt, par ko maksā», un vienlīdz būtiski saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

Iedzīvotāju uzklausīšanas sapulcē, kas ilga vairāk nekā divas stundas, piedalījās novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, pašvaldības izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis, SIA «Mūsu saimnieks» valdes loceklis Ivars Staškevičs, SIA «Smart meter» pārstāvis Ivo Berkolds, kurš veicis aprēķinus. Diskusijā iesaistījās arī domes deputāts Dainis Rijkuris, klāt bija pašvaldības izpilddirektore Aiga Saldābola.

«Bauskas Dzīve» jau vēstījusi, ka SIA «Mūsu saimnieks» 19. augustā novada domei iesniedza siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz sadārdzinājumu par teju 27%. Uzņēmums siltumenerģijas ražošanu, piegādi un tirdzniecību pagājušajā apkures sezonā veica pēc pašlaik spēkā esošās likmes – 53,70 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par 1 megavatstundu (MWh), savukārt 2019./2020. gada apkures sezonā piedāvātais tarifs ir 68,07 eiro bez PVN par 1 MWh. Aprēķini veikti pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes izstrādātās siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas principiem.

Jāmaksā par katlumājas nomu
Iedzīvotājiem tiek skaidrots, ka plānotais apkures maksas palielinājums saistīts ar pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu, tāpēc sapulces dalībnieki vēlējās saņemt pamatotos aprēķinos balstītu informāciju par pozīciju izmaksām.

«Piecpadsmit gadu «sildījāmies saulītē», nomu par katlumāju nemaksājot, līdz ar to arī nav veidots uzkrājums ne katla remontam, ne uzlabojumu veikšanai. (2003. gadā pašvaldība ieguldīja lielas investīcijas katlumājas rekonstrukcijā Vecumniekos, Ceriņu ielā 17 – aut.). Sākumā šis slogs gūla uz Vecumnieku pagasta, pēc tam – uz novada nodokļu maksātāju pleciem. Ja nepieciešamā summa tarifā būtu iekļauta jau agrāk, pieaugums izlīdzinātos un sadārdzinājums būtu niecīgs. Nomas maksu tarifā bija plānots ietvert pērn, kad pārskatīja izmaksas, taču «kārtis izjauca» šķeldas cenas krasais pieaugums,» situāciju skaidroja I. Staškevičs. Viņš arī uzsvēra, ka veiktā inventarizācija un revīzija atklāja, ka nepareizi tiekot sadalītas administrācijas izmaksas; «daudznozaru uzņēmumā tās jāsadala proporcionāli kapitāla plūsmai, un vislielākā ir saistīta ar siltuma ražošanu». Agrāk tie bijuši 25% no izmaksām, pašlaik aprēķinātā proporcija esot 53%. Tarifa projektā iekļauta arī siltumenerģētiķa algošanai nepieciešamā summa.

I. Berkolds pauda, ka viņu drīzāk pārsteigtu tarifs 58 eiro bez PVN par 1 MWh, nevis 68 eiro, jo «tā ir centralizētās siltumapgādes ēnas puse mazapdzīvotā vietā; mazāks apjoms – lielāks tarifs». Viņš aicināja «uz šo skaitli raudzīties kā uz nākotni, nevis pagātni». Speciālists precizēja cenas pieauguma apjomu, nosaucot konkrētus ciparus. Galvenā pozīcija, kas veido 14% sadārdzinājumu jeb 36 500 eiro, ir katlumājas nomas maksa, kas ietver arī pamatlīdzekļu nolietojumu, uzkrājumu nākamajam periodam aprīkojuma remontam u. c. Iepriekš šādas likmes aprēķinos vispār nebija, turklāt «Mūsu saimniekam» tiek iznomāts aizņemtais kapitāls tikai par tā nolietojuma summu. Pēc revidentu ieteiktā sadalījuma administrācijas izmaksas vairs neveido 25%, bet gan 53%, kas izmaksas palielina par 12 000 eiro. Siltumenerģētiķa amata algai gadā ieplānoti 6800 eiro; viņam būšot pusslodzes darbs. Pieauguma kopējā summa ir 56 500 eiro.

Pamato siltumenerģētiķa nepieciešamību
Iedzīvotājiem bija ļoti daudz neskaidrību un jautājumu gan SIA «Mūsu saim-nieks» valdes loceklim I. Staškevičam, gan uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvim – domes priekšsēdētājam Guntim Kalniņam. Apkures pakalpojuma saņēmēji interesējās, cik ilgā laikā nolietojas pamatlīdzekļi, kam īsti tikšot maksāta noma par katlumāju, kas šo summu veido. Kompetentu atbildi neviens nevarēja sniegt, iedzīvotājiem tika ieteikts to prasīt grāmatvežiem. Bija interese par to, kāds būs pienesums, pieņemot darbā siltumenerģētiķi, un kādi būs viņa amata pienākumi. I. Staškevičs skaidroja, ka speciālists «veiks uzskaiti, regulēs trasi, atbildēs par skaitītāju verifikāciju, uzpasēs temperatūru, tehniku, iekārtas, nodrošinās apkopi», visus šos gadus to darījis viņš pats. Prasības ir augušas, un nevarot vairs strādāt pa vecam. Tāpat arī tika lūgts skaidrojums, kāpēc siltumenerģijas patērētājiem Rīgas ielas daudzdzīvokļu namos, kur «Mūsu saimnieka» klientiem siltumu piegādā SIA «Arbora», ar ko noslēgts līgums, jāmaksā par katlumājas nomu Ceriņu ielā 17. «Jūs maksājat par viņu katlumāju, bet viņi – par jūsu rekonstruēto siltumtrasi. Par veiktajām investīcijām maksā visi, jo šie ieguldījumi netiek sadalīti proporcionāli,» pamatoja G. Kalniņš. Arī «Arboras» saražotais siltums ir lētāks nekā Ceriņu ielas katlumājā iegūtais, taču, veidojot tarifu, aprēķinā iekļautā summa izlīdzinās un visiem tā ir vienāda.

Iedzīvotāji vēlējās zināt, kāpēc tarifs nesarūk, ja cena šķeldai kritusies, izteica aizdomas, ka kurināmais tiekot iepirkts «pa draugu būšanai» un uzņēmums nesekojot līdzi tā kvalitātei, kas ir būtiska, lai nodrošinātu apkures katla tehniskajos parametros norādīto lietderības koeficientu – 80%; pašlaik efektivitāte esot 64%. I. Staškevičs nenoliedza, ka piegādātā šķelda ne vienmēr atbilst vajadzīgajai kvalitātei, taču uzsvēra, ka katls nevar darboties ekonomiski, jo tas paredzēts divreiz lielākam saražotā siltuma patēriņam, taču noņēmēju neesot. «Cik varam, «velkam» ar mazo katlu. Kad ieslēdzam lielo, tas iet tukšgaitā,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Daudzdzīvokļu māju iemītnieki skeptiski vērtēja datus par siltuma zudumu, kas Ceriņu ielas apkaimē ir 2%, bet Rīgas ielas galā – 16%. Tika izteikts pat pieņēmums, ka skaitļi apzināti tiekot sagrozīti, lai varētu «ielīst zem 5000 MWh patēriņa», pretējā gadījumā uzņēmuma izstrādātos tarifus apstiprinātu nevis dome, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pašlaik patēriņš ir 4958,8 MWh un pietrūkst vien 41,2 MWh, lai «šo lietu savās rokās ņemtu SPRK».

Nav zināma 2018. gada bilance
Plaši tika apspriests jautājums par administrācijas izmaksu sadalījumu un iekļaušanu siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifā. Iedzīvotāji uzskata, ka nav korekti piemērot 53% visām SIA «Mūsu saimnieks» administrācijas izmaksām, kas gadā ir ap 60 000 eiro, jo tarifa izstrādes metodika paredzot attiecināt katra amata atdevi uz konkrēto pakalpojumu un siltumapgāde ir tikai viena no piecām nozarēm. Ja administrācijas algas ir ap 50 000 eiro gadā, tad 53% būtu jāpiemēro 10 000 eiro. Tika ieteikts pārskatīt arī ūdensapgādes, kanalizācijas un citus tarifus. «Jāizlasa metodika un jāizdara tā, kā tur noteikts,» rosināja kāda daudzdzīvokļu māju iedzīvotāja.

Sapulces dalībniekus pārsteidza, ka neviens no klātesošajiem nevarēja sniegt atbildi – kāda ir 2018. gada siltuma pakalpojuma bilance. Izskanēja, ka «tas esot jāprasa grāmatvedei», jo pat uzņēmuma vadītājam nebija zināms, vai pērn siltuma pakalpojums nesis zaudējumus vai gūta peļņa. «Kā var runāt par pieaugumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, ja nav skaidrs 2018. gada fakts? Kā var aprēķināt tarifu, to nezinot? Varbūt bilance rāda, ka tur ir 40 000 eiro plusā?» brīnījās viena no pakalpojuma izmantotājām un uzsvēra, ka tarifā iekļautie aprēķini nav korekti. Viņa izteica šaubas par to, vai dome ar pilnu pārliecību, ka visi cipari ir pareizi, var pieņemt lēmumu par jaunā tarifa apstiprināšanu, ja nav pat zināms, kādas 2018. gadā bijušas siltuma pakalpojuma izmaksas, kādi bijuši rēķini par elektroenerģiju un par kādu cenu tā tiek iepirkta.

«Pēc deputātu pieprasījuma SIA «Mūsu saimnieks» tika veikta revīzija un saņemts atzinums, ka viss ir kārtībā. Tagad izskan fakti, ka tā tomēr nav. Kā es varu būt pārliecināts, ka tarifs aprēķināts pareizi?» izteicās D. Rijkuris.

Pārmet vājo komunikāciju
Iedzīvotāji, kuri bija iedziļinājušies tarifa izstrādes metodikā, aicināja SIA «Mūsu saimnieks» veikt pārrēķinu, administrācijas algu sadalījumu tieši attiecinot uz konkrēto pakalpojumu, kas, viņuprāt, šo tarifa pozīciju būtiski mainīs. I. Staškevičs solīja to nodrošināt un vēlreiz saukt kopā iedzīvotājus, lai iepazīstinātu ar izmaiņām un uzklausītu pakalpojuma saņēmēju viedokli.

Diskusijas dalībnieki pašvaldības pārstāvjus rosināja izvērtēt komunikācijas iespējas, lai sabiedrību sasniegtu būtiska informācija, jo ne visi lieto internetu. Daži klātesošie atzina, ka par uzklausīšanas sapulci pēdējā brīdī uzzinājuši no publikācijas laikrakstā «Bauskas Dzīve», jo paziņojumi nebija izvietoti ne daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās, ne pie ciema teritorijā esošajiem ziņojuma dēļiem; 3. septembrī informācija parādījās vien pašvaldības interneta mājaslapā. Kāds no klātesošajiem pat izteica varbūtību, ka informācijas apmaiņa tiekot «bremzēta» apzināti, jo pašvaldībai iedzīvotāju iesaiste šāda lēmuma pieņemšanā neesot izdevīga.

VIEDOKLIS

Juris Ģiedris, SIA «Mūsu saimnieks» pakalpojumu lietotājs:
– Kopš 2018. gada 23. maija esmu bijis visās finanšu, attīstības komitejas, kā arī domes sēdēs, kurās izskatīti jautājumi par tarifiem un «kredīta nodošanu nomā». Visbēdīgākais ir tas, ka vairāk nekā divas trešdaļas deputātu, iespējams, vispār nav iedziļinājušies vai nevēlas izprast šos jautājumus. Ar katru reizi rodas arvien vairāk jautājumu, un pēc visa dzirdētā domes sēdēs un uzklausīšanas sanāksmē mans viedoklis, ka kapitālsabiedrībā jau ilgstoši tiek pieļauta pretlikumīga, nesaimnieciska rīcība, nolaidība un publisku līdzekļu un mantas izšķērdēšana.
Pēc vairākkārtējiem maniem jautājumiem sēdēs pirmo reizi pa visiem šiem gadiem beidzot ir rīkota publiska cenu aptauja šķeldas iepirkšanai, kas ir pozitīvi, jo iedzīvotāji redz nedaudz atklātuma un to, kādas kvalitātes šķelda ir jāpiegādā, bet negatīvi un skumji ir tas, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis sanāksmē var uzdot jautājumu: «Ko mums darīt, ja atved šķeldu ar ledu un zemi?»

Būtiskākais un neadekvātākais tarifa sadārdzinājums rodas no tā, ka siltumenerģijas ražošanas lietderības koeficients tarifu projektā ir iekļauts tikai 64%, kaut arī katlu lietderības koeficients pēc tehniskajiem datiem ir 80%. 36% siltuma zudumi tikai ražošanā ir nepieļaujams rādītājs, kam par pamatu ir ļoti nekvalitatīvas šķeldas kurināšana, kas rezultējas katla neatgriezeniskā bojāšanā, kā arī, iespējams, manipulēšanā ar nenoplombēto siltumenerģijas skaitītāju. Fakts par nenoplombēto skaitītāju atklājās sanāksmē. Tas loģiski izskaidro arī zemo 2% siltuma zudumu Ceriņu ielas katlumājas siltumtrasēs. Ja zudumi būtu par 1% lielāki, kopējais siltumtīklos nodotais siltuma daudzums pārsniegtu 5000 MWh, un tas nozīmētu, ka tarifa apstiprināšana obligāti jānodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Lielākais sadārdzinājums ir saistīts ar domes prettiesiski aprēķināto nomas maksu, kas ir jāaprēķina atbilstīgi Ministru kabineta noteikumu Nr. 97 trešajai daļai. Nav saprotams, kurā īsti komponentē tiek iekļauts «iznomātais kredīts», jo vienu reizi tiek teikts, ka tas ir «aizņemtā kapitāla izmaksu pozīcijā», bet citā reizē, ka komponentē «P».

Domei noteikti vajadzētu izvērtēt kapitālsabiedrības SIA «Mūsu saimnieks» valdes locekļa atbilstību ieņemtajam amatam. Vienlaikus arī jāatzīst, ka kompetentai un godprātīgai valdes locekļa amata pienākumu pildīšanai pašreizējais atalgojums ir stipri par zemu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārrēķinās piedāvāto apkures tarifu

Kategorijas