Jūtas atbildīgs par Latviju

2019. gada 13. septembris 00:00

1160

Iecavnieks Dainis Kravals stāsta par savām zemessarga gaitām un ikdienu.

Šogad Latvijas armija svin savu simtgadi. Laikraksts «Bauskas Dzīve» devās noskaidrot, kas jādara, lai kļūtu par zemessargu, un kāda ir iecavnieka Daiņa Kravala ikdiena.

Sākums gaisa desantā
Dainis absolvējis Saulaines profesionālo vidusskolu, izmācījies par agronomu. Pēcāk iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, lai studētu būvinženiera zinības. Iecavnieks jau no jaunības gadiem interesējies par militārām lietām: «Tiku iesaukts gaisa desantā, izgāju tur ļoti labu apmācību. Kad atgriezos dzimtenē, aktuāla bija kļuvusi Latvijas valsts neatkarība, armijas veidošanās. Domāju, ka vajag savas zināšanas nodot tālāk, tāpēc arī turpināju interesēties par militārām lietām.» Dienēt Latvijas armijā Dainis sācis 1990. gadā pēc atgriešanās no dienesta padomju armijā Kaukāzā, Azerbaidžānā. Šis laiks tika pavadīts tajā pašā daļā, kurā pirms 18 gadiem bija nosūtīts viņa tēvs. «Viss balstījās izturībā un dzelžainā disciplīnā. To nevar tā aizmirst, jo priekšstats paliek atmiņā uz visu mūžu. Man patīk strādāt ar cilvēkiem un armijas lietas. Dažādība ir ļoti liela, darbs nav vienmuļš,» iesaistīšanos Zemessardzē skaidro iecavnieks.

Pašlaik Daiņa ieņemamais amats ir 1. Rīgas brigādes inženieru rotas komandieris. Pirms tam darbojies 53. bataljonā un 54. inženiertehniskajā bataljonā. Darba ikdiena paiet dažādi – elektroniski tiek saņemti darba uzdevumi, jāizpilda gan plānotie, gan steidzamie. Jāorganizē dažādas mācības, jāpasūta visi materiāli, tehniskie līdzekļi, jārūpējas par tehniku, jāorganizē remontdarbi. Vairāk laika paiet ar papīra lietām – pārskatu un statistikas veidošanu.

«Manai rotai zemessargu mācības notiek vienu reizi mēnesī, nav noteikts, tieši kur, jo atbilstīgi tēmai vietu izvēlos pats pa visu Latviju. Mācību tēmu ir ļoti daudz, tās ir dažādas, sākot no ierindas apmācības, kaujas šaušanas, beidzot ar spridzināšanas nodarbībām. Pašlaik rotā ir ap simt zemessargu, trīs no tām ir sievietes,» stāsta komandieris. Viņš darbojas arī kā spridzināšanas darbu vadītājs. Rotas zemessargi var kaut ko taisīt, spridzināt, nojaukt. Objekti tiek meklēti pa visu valsti. Kā piemēru Dainis min uzspridzināto Gaiziņkalna torni, kur visu skaitļojis un domājis pats.

Apmeklē cīņu vietas
Kas tad īsti jādara, lai kļūtu par zemessargu? Latvijas Republikas pilsonim jāsasniedz 18 gadu vecums, tiek pārbaudīts, vai cilvēkam nav saistības ar noziedzību, vai viņš nav sodīts, jāiziet veselības pārbaude. Pēc tā visa obligāti jāapmeklē pamatapmācību nometne, kura ilgst no divām līdz trim nedēļām. Tajās ietilpst ierindas mācība, likumu, reglamentu un normatīvo aktu mācība utt. Kad tas izdarīts, var sākt savu dienestu. Pēc tam cilvēks pats izlemj, par ko vairāk vēlas kļūt, līdz tiek nosūtīts uz atbilstīgiem kursiem.

Kopš 1995. gada ar pārtraukumiem Dainis Iecavā vada arī Jaunsardzi. Tagad grupas sākušas vākties no jauna, bet pērn viņa vadībā bijuši 60 jaunsargu. Pašlaik pienākumus Jaunsardzē un Zemessardzē esot fiziski grūti apvienot, jo darba ir daudz. Arī iecavnieka brāļi Jānis un Rihards saistīti ar militāro jomu. Vidējais brālis Jānis dienējis 5. robežsardzes bataljonā, bijis ārrindas Zemessardzes rindās, dienējis 53. bataljonā Bauskā un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārajā policijā. Nu jau trīs gadus kā militārais policists viņš mīt Briselē, bet oktobra beigās dosies atpakaļ uz dzimteni. Jaunākais brālis Rihards kādreiz iesaistījies gan Jaunsardzē, gan Zemessardzē. Pašlaik majors Rihards ir pasniedzējs Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Vienu brīdi ar brāli Daini 54. bataljonā bijuši rotu komandieri.
Interesi par militāro jomu pārņēmis arī Daiņa dēls. Viņš ir zemessargs, mācās par kuģa kapteini.

Visām trim ģimenēm ir tradīcija ik gadu 18. novembrī kopīgi apmeklēt latviešu karavīru cīņu vietas. Pērn tas neesot izdevies, Latvijā militāro apskates objektu nav pārāk daudz, bet šogad plānā noteikti ir kaut kur doties, tikai pagaidām vēl nav zināma konkrēta vieta.

Krosā noskrien jaunos
Dainis neslēpj, ka ir pedantisks un arī mājās mēdzot «piekasīties», jo kārtībai ir jābūt, kā nekā jau 30 gadu savu dzīvi saistījis ar militārajām lietām. «Domāju, tuvinieki pie tā ir pieraduši. Papildus darbojos ģimenes atpūtas biznesā – organizējam peintbola un sporta spēles dažādiem kolektīviem. Cilvēks ātri adaptējas, tāpēc, ja vajadzētu, es varētu darīt jebko,» teic iecavnieks.

«Uzskatu, ka katram jāmāk aizstāvēt savu valsti, jo mēs tā jau esam maza tauta. Žēl mūsdienu jaunatnes, jo latvieši kļuvuši pārāk kūtri, baidās no kaut kā. Nav noslēpums, ka jaunie kļuvuši slinkāki. Pats to esmu pieredzējis. Mums katru gadu jāatrāda fiziskā sagatavotība. Man sanāca tā, ka trīs kilometru krosu skrēju ar jauniešiem. Noskrēju viņus pa diviem apļiem... Cik man gadu, bet – cik viņiem?! Fizisko izturību, protams, var uztrenēt, tikai ir vajadzīga vēlme. Atnākot pie mums, cilvēks Zemessardzē mainās – fiziskās sagatavošanās līmenis, atbildības izjūta krietni pieaug, jo kā nekā esi atbildīgs par savu pārinieku, rotu un par Latviju,» turpina 1. Rīgas brigādes inženieru rotas komandieris.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jūtas atbildīgs par Latviju

Kategorijas