EPS – tēriņu samazināšanai

2019. gada 12. septembris 20:14

212

Efektīvākai enerģijas lietošanai aicina domāt un rīkoties «zaļi».

Bauskas novada pašvaldībā ieviesta starptautiski akreditēta energopārvaldības sistēma (EPS). Pašvaldības energopārvaldnieks Raitis Ignatjevs skaidroja, ka pašvaldība starptautisku sertifikātu EPS saņēmusi pirmo reizi, bet speciālists uzsver, ka tā sertificēta pēc jaunākā standarta šajā jomā, kas, salīdzinot ar 2012. gada izdevumu, ir papildināts ar jaunām prasībām. EPS ieviešana dodot iespēju nodrošināt iespējami efektīvāku enerģijas lietošanu un patēriņu. Lasītājiem «Bauskas Dzīve» skaidro, kā tas izpaužas un kāds labums sabiedrībai.

Trīs iespējas taupīšanai
Pašlaik sistēmā iekļautas 63 pašvaldības ēkas, transporta nozare un ielu apgaismojums Bauskā. Energopatēriņa uzraudzībai ietverti nami, kuros ir iespaidīgs energoresursu patēriņš, kuros ir lielākas iespējas monitorēt patērēto un, padarot enerģijas izlietošanu lietderīgu, iegūt ievērojamu ekonomiju.

Informācijas tehnoloģiskais rīks EPS darbībai ir «Enerģijas monitoringa platforma», kas palīdz sistematizēt un vizualizēt siltuma un elektroenerģijas patēriņu. Par sistēmā iekļautajām ēkām ir apkopoti arī vēsturiskie patēriņa dati kopš 2016. gada, ik mēnesi tiek fiksēti aktuālie patēriņi. R. Ignatjevs «Bauskas Dzīvei» demonstrēja, kā uzskatāmi diagrammās redzams energopatēriņš konkrētā ēkā pa mēnešiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kā arī patēriņu gadā, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Pārmaiņas ir nozīmīgas. Monitoringa platforma ļauj salīdzināt savstarpēji uzraugāmo namu īpatnējo enerģijas patēriņu uz vienu kvadrātmetru, kas dažādās ēkās var būt ļoti atšķirīgs, ņemot vērā namu un to siltumtīklu tehnisko stāvokli, piemēram, vienam tas ir 195 kWh/m², citam – 256 kWh/m².

Speciālists uzsvēra trīs nozīmīgākās iespējas energopatēriņa samazināšanai – ēku siltināšana, siltuma sistēmas tehnisko elementu sakārtošana un cilvēku paradumu maiņa. Viņš atzina, ka ēku siltināšanai nepieciešami apjomīgi finanšu ieguldījumi un risinājums ir saistīts ar pašvaldības budžeta iespējām. EPS pašvaldībā ir sākuma stadijā, un vēl nav tapis plāns, kādi uzlabojumi veicami katras ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

Ne mazāk svarīga ir arī patērētāju – cilvēku, kas ikdienā izmanto ēku, – paradumu maiņa un «zaļā domāšana», kas nemaksā neko. Lai mainītu ikdienas paradumus, nepieciešams ietekmēt cilvēku pārliecību.

Pašvaldības sacenšas
Vairākas pašvaldības ir iesaistījušās energotaupīšanas sacensībās, kuru mērķis ir parādīt, kā ietaupījumu var gūt tieši no cilvēku paradumu maiņas, lietojot elektro un siltumierīces. Sacīkstēs kopš 2019. gada janvāra piedalās energokomandas, kas darbojas 15 ēkās četrās dažādās Latvijas pašvaldībās – Bauskā, Ķegumā, Saldū un Tukumā. Trīs Bauskas novada pašvaldības ēkās – Uzvaras ielā 1, Katoļu ielā 3 un SIA «Vides serviss» administratīvajā ēkā Salātu ielā 7a – vairāki darbinieki brīvprātīgi apvienojušies energokomandās. Sacensību mērķis ir gadā panākt vismaz 15% energoresursu ietaupījumu.

Projekta vadošā partnere SIA «Ekodoma» ik mēnesi apkopo energokomandu sacensību rezultātus, kā arī nodod iesaistītajām pašvaldībām salīdzinošai vērtēšanai energosnieguma rezultātus visās ēkās, kas iesaistītas projektā. R. Ignatjevs «Bauskas Dzīvei» demonstrēja rādītājus par četru pašvaldību 15 ēku energopatēriņa sniegumu gada pirmajos piecos mēnešos, kad vidējais samazinājums bija 10,49%: Bauskas novada pašvaldības administrācijas ēkās Uzvaras ielā 1 samazinājums bija 6,6%, Katoļu ielā 3 – 12,3%, SIA «Vides serviss» administrācijas ēkā – 0,9%.

Iesaka vēdināt ar karstu āra gaisu...
Pašvaldības mājaslapā bauska.lv ēkas Uzvaras ielā 1 darbinieku energokomanda augusta vidū publicējusi video, kas ilustrē, kā darbinieki taupa elektroenerģiju ikdienā. Šaubas gan raisa kā pozitīvs pasniegts piemērs par to, ka biroja darbinieki telpās gaisa dzesēšanai karstā laikā neizmanto kondicionierus, bet atver logus. Patiesībā nelieto kondicionierus tāpēc, ka vairumā darba telpu to nav. Kad ārā gaisa temperatūra ir +280 C vai vairāk, šīs ēkas dienvidu puses telpas droši vien «vārās». Izvērtējot cilvēku darbaspējas un produktivitāti, vairākas stundas strādājot šādos apstākļos, ekonomija var izrādīties ilūzija, jo arī darbaspēks ir resurss. Pamanāma arī pretruna ar R. Ignatjeva sacīto sarunā ar «Bauskas Dzīvi», kad viņš uzsvēra: energoefektivitāte ir enerģijas saimnieciska izlietošana, nepazeminot komfortu telpās.

Vērtējot EPS iespējas, energopārvaldnieks skaidroja, ka tā paredzēta ne tikai uzraudzībai no «augšas», bet lai paši ēku saimnieki – atbildīgie iestāžu vai pašvaldības uzņēmumu vadītāji – varētu pilnvērtīgi sekot energosniegumam, salīdzināt savā pārziņā esošo namu rādītājus ar citu. Viņš uzskata, ka ēkas saimnieks ir tas, kas pārzina savu saimniecību, un šī monitoringa platforma viņam ļauj salīdzināt, vērtēt un meklēt risinājumus ietaupījumiem.

Vienota plāna uzlabojumiem vēl nav
R. Ignatjevs atzina, ka pagaidām pašvaldībai vēl nav vienota konstatējuma pārskata vai plāna par to, kas uzlabojams katrā no 63 mo-nitorētajām ēkām. Par reālu ieguvumu no sistēmas var runāt tikai tad, ja ir veikti konkrēti uzlabojumi, taču tehniskie pasākumi sāk veidoties tikai šogad. Bet monitoringa sistēma jau tagad dod iespējas operatīvi pamanīt nevēlamas pārmaiņas patēriņā. EPS ir noteikti kritēriji uzraudzībai, piemēram, ja energosniegumā konstatēta novirze, patēriņš palielinājies par 10% vai vairāk, tad tiek prasīti rakstveida skaidrojumi.

EPS ir iekļauts arī ielu apgaismojums Bauskas pilsētā. Sistēma paredz, ka apgaismojumam izmanto tikai energoefektīvus risinājumus. Speciālists skaidroja, ka pašlaik tiek fiksēti dati par elektroenerģijas patēriņu pastāvīgai salīdzināšanai, parastās elektrospuldzes pakāpeniski maina pret LED spuldzēm. Pašlaik no 960 gaismekļiem pilsētā ar energoefektīvajām spuldzēm aprīkoti 39. Pilsētas teritorijā tiek rekonstruēti arvien jauni apgabali, līdz ar to aug arī izdevumi gan par apgaismojuma izbūvi, gan patērēto elektroenerģiju. Tāpēc arī no pašvaldības budžeta viedokļa ir svarīgi rast enerģiju taupošus ielu apgaismojuma risinājumus.

LED apgaismojums jāierīko saprātīgi
Visā novadā par pašvaldības ielu apgaismojuma apkalpošanu un remontu rūpējas SIA «Kvēle». Energobūvniecības uzņēmuma vadītājs Ģirts Karpovičs skaidroja, ka energoefektīvai apgaismojuma izmantošanai kalpo datorizēta vadības sistēma, kas nodrošina datu saņemšanu pa satelītu. Iespējams izmantot dažādus gaismas ieslēgšanās un izslēgšanās nosacījumus, ievadot pulksteņa laiku vai arī to saistot ar tumsas un gaismas maiņu dabā. Pēc pašvaldības pieprasījuma apgaismojums tiek periodiski atslēgts vai samazināts. Piemēram, dažos pagastos vasarā gaismekļi naktī bija atslēgti pilnībā, bet, sākot ar 1. septembri, apgaismojums atjaunots. Lielākajā daļā pilsētas no pusnakts līdz pulksten 5 ir ieslēgta tikai trešā daļa lampu. Dažādos ielu posmos un vietās iespējams nodrošināt atšķirīgus apgaismojuma nosacījumus.

Ģ. Karpovičs uzskata, ka parastās elektrospuldzes pret LED lampām jāmaina pakāpeniski, jo nav jēgas veikt apjomīgus ieguldījumus gaismekļu iegādē, ja nav sakārtoti apgaismes tīkli – kabeļi un stabi. Vēl nesen lampu maiņa pret LED bijusi modes lieta. Un, ja mode, tas nav lēti – viena lampa maksājusi 300 – 400 eiro. Tagad gana kvalitatīvu lampu var iegādāties par 100 eiro. Protams, LED spuldze vairākkārt – trīs četras reizes – samazina energopatēriņu. Uzņēmējs atzīst, ka LED apgaismojums jāierīko, veicot jaunos ielu pārbūves projektus un posmos, kur vienlaikus tiek atjaunotas pārējās tīkla konstrukcijas sastāvdaļas. Šogad ar jauno apgaismojumu aprīkots laukums Dambja ielā, uzlabojumi veikti pie bērnudārza «Pasaulīte», nomainīti stabi un uzliktas LED lampas pie Mūzikas skolas. Drīz paredzēti atjaunošanas darbi daļai stabu Salātu ielā un pie autoostas. Ģ. Karpovičs ir gandarīts, ka līgumā ar pašvaldību 2019. – 2022. gadā paredzēta apgaismojuma tīkla atjaunošana posmos, kur tie ir ļoti sliktā stāvoklī. Kopumā maināmi 80 vecie stabi, aprīkojot tos ar jaunajām lampām, papildus tam 60 vecās lampas paredzēts aizstāt ar LED.

UZZIŅAI

Energopārvaldības sistēma Bauskas novada pašvaldībā tika ieviesta 2018. gada 15. novembrī, Eiropas Komisijas programmas «HORIZON 2020» projektā «COMPETE4SECAP» SIA «Ekodoma» vadībā.

2019. gada 1. jūlijā Bauskas novada pašvaldībai tika piešķirts ISO 50001:2018 sertifikāts par starptautiski akreditētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

Standarts nosaka prasības enerģijas patēriņam, regulē procesus, ko organizācija var izmērīt un ietekmēt.

2016. gada 29. martā stājās spēkā Energoefektivitātes likums, ar kuru Latvijā tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti. Energopārvaldības sistēmas ieviešanas mērķis ir efektīva resursu izmantošana un pārraudzība, kas palīdz uzlabot darbības efektivitāti, ietaupīt resursus un, realizējot «zaļo domāšanu», mazināt ietekmi uz vidi.

No www.bauska.lv.

Pamatskolā – pirms un pēc

Jānis Rumba, Bauskas pilsētas pamatskolas direktors, ir galvenais saimnieks par skolas energoefektīvu apsaimniekošanu. Direktors gandarīts, ka ēka ir siltināta. Skolas renovācija pabeigta 2018. gadā. Siltināts jaunais korpuss un jumts, sakārtotas siltummezglu kon-strukcijas, ieguldīti 700 000 eiro. Lai gan renovācijas laikā ēkā izveidota ventilācijas sistēma, kam nepieciešams papildu elektroenerģijas patēriņš, kopējais energopatēriņš samazinās.
J. Rumba kā piemēru EPS demonstrēja siltuma enerģijas patēriņu martā, salīdzinot piecu gadu rādītājus. Pēc renovācijas patēriņš 2019. gadā, salīdzinot ar vidējo iepriekšējos četros gados – 58 MWh, ir krietni zemāks – 43,7 MWh:

Pārliecinošu efektu pēc ēkas siltināšanas uzrāda siltuma enerģijas patēriņš, salīdzinot patērēto pirms renovācijas un pirmajā sezonā pēc – 2018. gadā. Lai gan 2018. gadā cenas auga, tabulā redzams izdevumu samazinājums.

Veicot remontu pirmajā stāvā pagājušajā gadā un vienā klasē šogad, visos gaismekļos spuldzes mainītas pret LED lampām. Skolas budžeta vēlmju sarakstā bijis paredzēts telpu remonts otrajā un trešajā stāvā. Direktors atklāja, ka pirmo reizi desmit gadu laikā pašvaldība nav varējusi atļauties iekļaut budžetā iepriekš ierastos līdzekļus – vismaz 80 eiro, rēķinot uz vienu skolēnu, par ko ik gadu bija iespēja uzlabot atsevišķu telpu tehnisko stāvokli.

Šajā gadā skolā mācības sāka 320 skolēnu. J. Rumba atzīst, ka ēkas daudzskaitlīgā iemītnieku pulka paradumu maiņā par labu «zaļajai domāšanai» vēl daudz darāmā, jāmaina gan darbinieku, gan skolēnu pārliecība. Pedagogiem sistemātiski jārunā ar bērniem par energoresursu taupīšanu.

Ir iespēja būt saimniekam

Gailīšu pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Gurkovskis pastāstīja, ka novada EPS uzraudzībā iekļauti divi nami Uzvaras ciemā – pagasta pārvaldes ēka Bauskas ielā 2 un kultūras centrs «Kamarde» Uzvaras ielā 4. Viņš atklāja, ka viņa pienākums ir regulāri, ik mēnesi, ievadīt sistēmā datus par energopatēriņu šajās ēkās, taču pats sistēmas datus īpaši neizmanto, jo uzskata, ka sistēma kā rīks vairāk nepieciešama centralizētai uzraudzībai. Viņaprāt, pēc šiem datiem novada administrācija var salīdzināt un spriest par vienas vai otras ēkas energoefektivitāti, un tie noder, lemjot par uzlabojumu plānošanu vai ēkas izmantošanu turpmāk. Pārvaldnieks atklāja, ka pagasta pārvaldes ēka ir veca, tai ir padomju laika logi, spraugas, kur svilpo vējš, tā nav siltināta, tāpēc siltumenerģijas zudumi ir apjomīgi. Salīdzinot īpatnējo energopatēriņu abām monitorētajām pagasta ēkām, atšķirība patēriņā uz vienu kvadrātmetru sasniedz pat trīs reizes.

Pārvaldnieks uzsver, ka tiek darīts viss, lai gūtu ietaupījumu ar siltuma padeves regulēšanu apkures sezonā, sekojot telpu temperatūras maiņai atkarībā no saules un vēja. A. Gurkovskis lēš, ka, pašrocīgi regulējot ēkas vietējās apkures siltuma padevi dažādā dienas laikā, iespējams ietaupīt izdevumus pat vairāku simtu eiro apmērā. Pagastā āra apgaismojumam daudzviet tiek izmantoti pārvietojamie gaismekļi, kas iedegas ar kustības sensoru vai iestatītu ieslēgšanās laiku. A. Gurkovskis atklāja dažādus risinājumus elektroenerģijas taupīšanai pagasta teritorijā un sacīja, ka «šeit ir iespēja būt saimniekam».

Naudas patēriņš ielu apgaismojumam Bauskā (eiro)

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

EPS – tēriņu samazināšanai

Kategorijas