BauskasDzive.lv ARHĪVS

Caur pilsētu ar smaidu uz lūpām

Uldis Varnevičs

2019. gada 10. septembris 00:00

1541
Caur pilsētu ar smaidu uz lūpām

Bauskas vecpilsētā devītajos Pagalmu un septītajos Putras godēšanas svētkos apmeklētāji novērtē to īpašo noskaņu.

Ikdienā ļoti reti sastopama cilvēku burzma sestdien, 7. septembrī, pārplūdināja Bauskas vecpilsētu – septembris Bauskā kļuvis par mēnesi, kad vislielāko uzmanību velta vecpilsētas teritorijai un ļaudis pulcējas uz Bauskas Pagalmu svētkiem.

Cilvēki pulcējās Rātslaukumā uz tirgu, desmitiem apmeklēja pasākumus 19 piedāvātajās pagalmu vietās. Sanākušie ar smaidu uz lūpām plūda straumē pa Plūdoņa ielu visā tās garumā. Dalībnieku bija tik daudz, ka pilsētā nebija viegli atrast, kur mašīnu nolikt. Pasākuma apmeklētāji atzina, ka Pagalmu un Putras godēšanas svētkiem ir īpašs formāts, kas ar katru gadu interesi rada aizvien lielāku.

Pircēju daudz
Lielākā daļa apmeklētāju pastaigu pa pagalmiem gan sāka Bauskas Rātslaukuma apkaimē, kur notika Zemgales dižtirgus. Iziet varēja caur stilizētiem svētku vārtiem Plūdoņa ielā. Savukārt tirgotāju teltis bija plaši izpletušās Rātslaukumā, kā arī Pasta un Plūdoņa ielā, piedāvājot apmeklētājiem dažāda veida produkciju, ko veikalos pārsvarā nemaz neatrast.

Aptaujātie uzņēmēji atzina, ka pircēju ir bijis gana daudz. Labi apmeklēti stendi bija «Dūmiņu vīna darītavai» un «Kugrēnu vīna darītavai». Jānis Kugrēns atzina, ka vīnu pieprasījums ir bijis tīri labs – baušķeniekiem viņa ražojumi patīkot.

Ar zīmolu «Mītavas čiekurs» dažādu priežu čiekuru produkciju, pārsvarā sīrupos, piedāvāja bijušais ceraukstietis, tagad jelgavnieks Reinis Artimovičs. Viņš kopā ar ģimeni savulaik produkciju ražojis dzīvoklī. Tagad apmetušies savrupmājā un darba vide kļuvusi ērtāka. Jelgavas novada dome šogad konkursā «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā» piešķīrusi naudas balvu, jo uzņēmums pierādījis savas biznesa idejas dzīvotspēju un izaugsmi. Savukārt produkcijas sortiments dažādots sadarbībā ar Jelgavas «Karameļu darbnīcu» – saražotas karameles, kas satur priežu čiekuru sīrupu un daļiņas. «Bauskā šodien mūsu produkciju labi pērk. Mani te pazīst, klientu gana,» smaidot stāsta R. Artimovičs.

Simtgades vēlējumi
Vairākos pagalmos piedāvātās atrakcijas un pasākumi ir jau vairāk vai mazāk zināmi un ierasti, lai arī allaž ir izdomāti jauninājumi, lai atdzīvinātu apmeklējumu. Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa telpas parasti interesantas jaunajiem apmeklētājiem, bet šoreiz, lai iegūtu zīmogu, vajadzēja noskaidrot, kad Pestīšanas Armija dibināta. Pirmsskolas izglītības iestādē «Zīlīte» atnākušie baudīja kolekcionāra Jāņa Bites privātās kolekcijas izstādi «Rotaļlietu stāsti». Bauskas muzeja pagalmā interesenti varēja iepazīties ar Daugavpils klūgu meistaru darbu. SIA «Kvēle» tirdzniecības nama pagalmā notika vokālās studijas «Pigoriņi» vasaras izskaņas koncerts. Dažādi pārsteigumi bija arī citos pagalmos.

Bauskas pilsētas pamatskolas pagalmā, kā ierasts, varēja iegādāties dažādu veidu produkciju no izglītības iestādes skolēniem. Reizē ar ierastajiem pasākumiem apmeklētāji varēja uzrakstīt uz taureņa novēlējumu skolai simts gadu jubilejā. Vēlējumi bija dažādi – «paklausīgus skolēnus, jaukus skolotājus, pietiekošu spēku izturēt nākamos simts gadus», «saules mūžu skolai, skolotājiem un bērniem», «lai radošiem pedagogiem netrūktu zinātkāru bērnu» un citi. Tos visus stiprināja pie vienas plāksnes.

Katliņš burbuļo
Kā ierasts, liela uzmanība bija veltīta putras godēšanai. Jāatzīmē gan, ka dažādi gardumi bija arī vietās, kas pasākumu plānā nebija iezīmētas. Tā ar putru dalījās Dambja laukumā, kur savu vietu bija raduši Bauskas novada domes speciālisti, Zemessardze un arī Bauskas motormuzeja eksponāts – 1950. gada automašīna «Moskvich-400». Izrādījās gan, ka mašīnas vēsture ir senāka par 1950. gadu – Otrajā pasaules karā PSRS kā trofeju ieguva iekārtas un dokumentāciju vācu «Opel Cadett K38» automašīnai, kuru turpināja ražot kā savu auto. Motormuzeja pārstāvji atzina – ja ielej degvielu un saeļļo visas nepieciešamās detaļas, tad senais auto esot braukšanas kārtībā.

Strautnieku ielas skatu laukumā Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība šoreiz vārīja nevis putru, bet gan zivju zupu. Lielu uzmanību piesaistīja SIA «Cortex» veterinārās aptiekas pagalmā solītā putra ar «zirgābolu» zapti. Izrādījās gan, ka parasts ābolu ievārījums vien esot, tik tā nodēvēts, jo šoreiz tikšanās šajā pagalmā bijusi veltīta zirgiem un stāstiem par šiem dzīvniekiem.

Ar dažādām bērnudārza laika aktivitātēm putru varēja iegūt pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte», kur darbiniekiem šoreiz bija vienota tēma – mannas putru piedāvāja Dižozola rūķi, kas pasākumam par godu bija attiecīgi saģērbušies.

Ar savu vīziju
Daudz aktivitāšu notika Veļas mājas pagalmā Katoļu ielā. Kopā ar dažāda veida pārbaudījumiem veļas kārtošanā un ziepju burbuļu pūšanu notika rožu darināšanas darbnīca kopā ar mākslinieci Lauru Matildi Ikerti. Rozes stiprināja pie blakus esošā nama sienas – kopā iznāca apmēram 1400 rožu. Reizē notika arī biedrības «Meistars Gothards» projektu «Uzplaukšana» un «Ziedēšana» svinīga atklāšana.

«Katrs no mums mazumiņu izdara, bet, dodot savu artavu, viss apkārt top skaistāks un skaistāks. Ikvienam no jums tagad ir stāsts par to, ko kāds ir teicis par Rīgas ielas rozēm vai zīmējumiem, kā kāds ir fotografējies pie šīm sienām. Mana vīzija ir ievilināt šeit cilvēkus, kas vēlas dzīvot šajā vidē, lai saprastu, ka šeit ir forši,» pauda L. M. Ikerte. Viņa pieminēja arī otru projektu – apgleznoto bijušās pirts ēkas sienu, kur krāsām toņi iegūti ar dabiskiem minerāliem. «Aicinu atnākt un apskatīties uz šo ēku, kad tā būs salijusi. Tad puķes īpaši priecē,» smaidot sacīja māksliniece.

Garās mizas meistari
Daudz un dažādi piedāvājumi apmeklētājiem bija Kultūras centra pagalmā, kur viesos aicināja Bauskas Centrālā bibliotēka. Turklāt šajā dienā varēja ne tikai piedalīties aktivitātēs, bet arī nodot un paņemt grāmatas turpat pagalmā. Galvenais piedāvājums, ko izmantoja apmeklētāji, – iespēja iegūt speciāla noformējuma fotogrāfijas, kuras darbinieki izgatavoja turpat uz vietas.
Dažādas aktivitātes notika Bauskas novada sociālā dienesta pagalmā. Bija iespēja pašiem izspiest ābolu sulu – šoreiz aparāts bija dzelzs muca, un izspiestajai sulai bija neierasta nokrāsa, kas radās, reaģējot ar metālu. Tomēr garšas ziņā sula bija tikpat smeķīga kā vienmēr. Notika precizitātes konkurss, kurā vajadzēja trāpīt tārpiem. Šeit precīzākais bija jaunais Rūdis Straumanis, kurš saņēma arī balvu.

Sociālā dienesta pagalmā notika arī konkurss par garāko ābolu mizu. Vīriem prasmīgākais bija Guntis, kura grieztā miza bija 2,94 metrus gara, savukārt starp dāmām veiksmīgākā bija Vine-
ta – 2,82 metri. Uz apbalvošanu gan neviens no prasmīgajiem griezējiem neieradās, un balvas izlozēja Rātslaukumā sanākušajiem.

Daudz var iepazīt
Atsauksmes par šī gada sanākšanu bija ļoti labas. «Pagalmu svētki man šogad ļoti patīk. Man ir foto no bibliotēkas pagalma. Ļoti skaista ir rožu siena, kur savu roku arī pieliku. Staigā apkārt un patiešām jūties kā svētkos. Gribētos vairāk šādu sarīkojumu. Jā, Bauska ir festivālu pilsēta, un tas ir patīkami, bet šeit ir cita noskaņa, ir iespējams iepazīt un izdarīt tik daudz, apstaigājot pagalmus,» priecīga par pasākumu bija Biruta Matuseviča.

Ļoti līksms bija jaunais Daniels Kaķenāns no Gailīšu pagasta, kurš pirmais laimēja izlozē balvu – «Dobeles dzirnavnieka» putru komplektu. «Izstaigāju deviņus punktus – cik vajadzēja, lai piedalītos loterijā. No pagalmu piedāvājuma patika bērnudārza «Zīlīte» zināt-nieku galdi,» stāsta D. Kaķenāns. «Prieks, ka bērnam tā laimējās. Izlozē piedalījāmies visa ģimene – kastē iemetām četras lapas. Piedalījāmies arī konkursos – mēģinājām mizot ābolus, spiedām sulu. Visur bija interesanti,» saka jaunieša mamma Iveta Šteinberga.



Noskaidro veiksmīgos

Kā ierasts, Pagalmu svētku apmeklētājiem bija iespēja piedalīties loterijā, ja uz speciālas lapas bija iegūti zīmogi no četrām vietām, kuras bija obligāti jāapmeklē, un vēl vismaz no pieciem pagalmiem. Loterijas dalībniekiem pa vienu vecpilsētas pusi vien nesanāca izstaigāt – viens no obligātajiem punktiem bija Dambja ielas laukums, bet otrs – vecpilsētas teritorijas citā galā – pirmsskolas izglītības iestādes «Zīlīte» pagalmā.
Starp Rātslaukumā sanākušajiem izlozes vadītāji Bruno Bahs un Elīna Pole izspēlēja piecas balvas no «Dobeles dzirnavnieka» un trīs no grāmatnīcas «Globuss». Īsā aptaujā izrādījās, ka diezgan daudz loterijas dalībnieku bija apmeklējuši ne tikai deviņus pagalmus, bet gan visus. Jāteic gan, ka daļa dalībnieku, kas bija iemetuši savas lapas loterijas kastē, uz izlozi neieradās, tāpēc viņu balvas ieguva nākamie veiksminieki. Izlozē veicās Danielam Kaķenānam, Kasparam Dambim, Dāvim Arnim Roziņam, Anitai Poloskovai, Ivetai Rozenfeldei, Vinetai Simanovičai, Rūtai Krollei-Knesei un Intai Grīviņai.



Karuselī uz vēstures liecinieka


Rātslaukumā esošo karuseli «Lidojums uz siltajām zemēm» baušķeniekiem piedāvāja mākslinieks, arhitekts un scenogrāfs, kā arī vēl virknes atraktīvu profesiju pārstāvis Ivars Mailītis. Daudzu Dziesmu svētku galvenais mākslinieks jau 30 gadus aizraujas ar karuseļu būvēšanu un šogad bija atvedis karuseli, kurā viens no zirdziņiem bija vēsturiski īpašs.

«Pirms 30 gadiem PSRS ziņu raidījums «Vremja» («Laiks») rādīja sižetu par to, ka Latvijā darbu sākuši kooperatīvi. Viens no tiem bija manējais, kur taisījām karuseļus bērniem. Tā mana darbošanās sākās jau Gorbačova laikā,» atceras I. Mailītis. Savukārt karuselī, kurš atvests uz Bausku, viņš vērš uzmanību tieši uz lielāko no zirdziņiem. «Tas ir Billes zirdziņš. No filmas. Realitātē tas ir restaurēts koka zirgs, kurš izgatavots 1796. gadā. Uz tā ir izgriezts datums. Tā gadījās, ka tas nokļuva pie manis, un varēju restaurēt,» stāsta meistars. Zirdziņš nav vienīgais eksponāts no filmām – turpat pie karuseļa piestiprināts arī krokodils, kurš savu lomu atveidoja filmā «Ūdens bumba resnajam runcim».

Mākslinieku ar viņa karuseļiem bieži aicina uz pasākumiem, bet braucot viņš reti. Ja laiks labs un labi paziņas, tad varot uz Bausku arī atbraukt. Šogad I. Mailītis ieradies kopā ar žirafu skulptūrām – tās izmantotas vienā no projektiem un kalpo arī tagad, radot fantastiskas noskaņas fonu pie karuseļa.