Parastā latvieša stāsts

2019. gada 10. septembris 00:00

Baušķenieka vēlējums: Lai sports priecē!

Pirms gada, 2018. gada 11. septembrī, sākām publicēt Bauskas sporta entuziasta Jāņa Klabja atmiņu stāstu, kam avīzes šodienas numurā nobeigums... jo apstājies autora dzīves gājums.

Ceraukstē sākās darbs, kas viss bija veltīts lielajam tenisam. Izveidoju jaunāko grupu, kas skolēnu spartakiādē Liepājā uzvarēja visus lauku rajonu pārstāvjus, cīņā ar Daugavpils zēniem mūsējie vinnēja 3:1.

Kas var būt māns
Mājās turpinājām iesākto darbu un rudenī braucām uz sacensībām skaistajā Valmierā, kur mači ritēja uz četriem māla laukumiem. Te atkal medaļas tika sadalītas starp Bausku un Valmieru. Pārsteigums bija jauniešu cīņa, kurā uzvarēja Oskars Ausējs. Viņa sāncensis bija spēcīgāks, taču Oskars spēlēja gudri un viltīgi – uzvara rokā! Ļoti dramatiski izvērtās Artūra Klabja cīņa ar valmierieti. Pārliecība, kā izrādās, var būt arī māns, tādēļ jaunais Sporta akadēmijas students Artūrs to izmantoja un ieņēma godalgotu vietu.

Treniņu laiks Ceraukstē nebija ilgs, jo privatizācijas posmā mainījās sporta bāzes īpašnieki. Komunālie maksājumi bija milzīgi, tos sportam draudzīgs biznesmenis neizturēja un pārdeva objektu, kas tagad tiek izmantots citā nolūkā. Arī Bauskā «Stigas» liktenis bija neveiksmīgs. Bija jāsamierinās, ka politiskās un ekonomiskās sistēmas maiņa ir nežēlīgs un tālejošs process. Nekas, tiku pie citām telpām galda tenisā un pārveidoju zāli lielajam tenisam Saulainē, tagadējā Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā. Uz treniņiem nāca šīs spēles mīļotāji, brauca interesenti no Bauskas, nodarbības notika arī svētdienās.

Mani Saulaines jaunieši galda tenisā Bulduros izcīnīja 1. vietu, tas bija lielisks panākums. Jāpateicas sporta skolotājam Modrim Indriksonam, kurš bija ielicis labu pamatu Uzvaras vidusskolā. Mans galvenais darbs bija ar puisi, kurš četros gados kļuva līdzīgs Kārlim Kapelim un Rihardam Vronam. Izšķirošo punktu pret Saldus vienību guva tieši viņš. Puisim asaras acīs un pateicības vārdi, kādus ilgi nebiju dzirdējis: «Treneri, es nebiju komandā lieks!» Diemžēl mans darbs Saulainē beidzās ne pēc paša gribas, par ko paliku neizpratnē...

Daudz izturēts
Taču turpinājās iesāktais lielajā tenisā. Bauskas stadionā tika iekārtots laukums šai spēlei. Uzturēju tajā kārtību, tīrīju no putekļiem un lapām. Karstajā saulē varēju izturēt 12 stundas, jo spēlēja lieli un mazi, policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi. Es tikai priecājos! Treniņus kopā ar bērniem apmeklēja arī tagadējais eksministrs Atis Slakteris.

Veidojās jaunas sporta bāzes, kur atradās vieta lielajam tenisam. Tas izvērsās pie Īslīces vidusskolas uzceltajā sporta hallē. Ziemai treniņi bija nodrošināti. Tenisu sāka spēlēt sporta nama «Mēmele» lielajā zālē un Bauskas 2. vidusskolā. Sāka veidot laukumus citviet – Codē un Vecsaulē. Vecsaulieši dvīņubrāļi Mārtiņš un Jānis Podži ir kļuvuši par profesionāliem sportistiem. Lai viņiem izturība un veiksme!

Manas trenera gaitas beidzās 2003. gadā, kad Bauskā ieradās jaunais speciālists Daniels Danoss. Mums bija atšķirīgas treniņu sistēmas. Viņš sadarbojās ar Latvijas Tenisa federāciju un ieguva atbalstu Bauskā izveidot šī sporta veida bāzi, taču iecere nepiepildījās.

Ar SIA «Kvēle» gādību bija izveidots laukums vecajā Bauskā. Vasarā teniss, ziemā hokejs. Mani aicināja par vadošo treneri, es atteicos. Mani audzēkņi Aivars Gausis, Imants Selans sāka braukāt uz Jelgavu un Jūrmalu, kur tenisam daudz plašāks vēriens.

Jaunie ir izauguši vīru kārtā, daži turpina spēlēt šo jauko spēli. Ir uzcelts sporta komplekss pie Bauskas 2. vidusskolas, kur mans dēls Jānis ir tehniskais darbinieks. Lai sports priecē visus mazos un lielos!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Parastā latvieša stāsts

Kategorijas