Radoši, ar neizsmeļamu izdomu un dziļu saturu

2019. gada 11. septembris 19:29

187

Radoši, ar neizsmeļamu izdomu un dziļu saturu

Folkloras mantojumu «Svitene» kopj 20 gadus, gan skatoties pagātnē, gan – uz priekšu.

Svitenes pagasta folkloras kopa «Svitene» svētdien, 8. septembrī, vietējā Saules dārzā bija aicinājusi tuvus un tālākus viesus «Uz tasīti tējas draugu pulkā», lai, kopīgi muzicējot, nosvinētu savu 20 gadu jubileju.

Jubilāri pasākumu bija veidojuši atbilstīgi folkloras kopas misijai, parādot savu ilggadēji krāto un attīstīto tautas kultūras zināšanā – caur muzicēšanu, dziesmu, teicienu, ticējumu un dzīvesziņu krājumu. Aizkustinoši sirsnīgi izskanēja bagātīgie daudzo viesu kolektīvu apsveikumi, izdziedāti dziesmās un piepildīti ar neizsmeļamu izdomu un dziļu saturu, lai tie dotu saņēmējam simbolisku spēku – kā Saules dārzā stādāmais ozols un saņēmēju pateicībā dāvātais pīlādža zars.

Lai gan Rundāles novada Svitenes pagasts atrodas Latvijas pašā malā, Lietuvas pierobežā, pasākumā virmoja tik spēcīga kultūrgaisotne un pašapziņa, ka klātesot pārņēma izjūta, ka te notiek kas liels un nozīmīgs – Svitenei, novadam, Zemgalei un visai Latvijai.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis pateicās folkloras kopai par novada kultūras pārstāvēšanu Latvijā un ārzemēs – gan austrumos, gan rietumos. Iespējams, ka nozīmīgs būs A. Okmaņa vēlējums – katram dalībniekam nākotnē tikt pie trim mūzikas instrumentiem.

Dzīve pierobežā dod spēku un atbildību
Svētkos piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras un tautas mūzikas eksperts, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs. Savā uzrunā jubilāriem un daudzskaitlīgajam folkloras kopu dalībnieku pulkam viņš sacīja: «Jūtos īpašs, ka varu būt šeit klāt, kur ir viss Zemgales kultūras zieds. Ir prieks, ja folkloras mantojumu kopj un dara to gudri, skanīgi un ilgi, gan skatoties pagātnē, gan – uz priekšu.» Sarunā «Bauskas Dzīvei» etnomuzikologs atklāja, ka dzīve nomalē vai pierobežā darbošanos kultūrā neslāpē, bet, gluži otrādi, – dod spēku un atbildību. Amatierkolektīvu dzīvotspējai un attīstībai ir svarīgas personības, kas satikušās konkrētajā vietā. Tie ir cilvēki, kas ir gatavi ieguldīt, un folkloras kopā «Svitene» tādi ir – gan tās vadītājs Leons Zarāns, gan kopas dalībnieki. Svitenieki var lepoties, ka Latvijas folkloras krātuvē Svitenei ir savs apjomīgs tautasdziesmu krājums, kas ir īpaša priekšrocība folkloras kopas darbībai, un viņi šo krājumu arī godam izmanto un daudzina. I. Pumpurs kā svarīgu atzīmēja, ka kopa spēj ne tikai dziedāt un pieskandināt ar kādu atsevišķu instrumentu, bet tai jau ir mūzikas instrumentu minimuma kopums, lai varētu attīstīt folkloras muzicēšanu.

Sarīkojumā piedalījās arī pētniece, Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja Māra Vīksna, ar kuras atbalstu un gādību 20 gadu garumā folkloras kopa tikusi pie 200 tautasdziesmām, kas ir pierakstītas tieši Svitenē. Viņa atzina, ka ik vieta, kur tauta dzied, kur darbojas folkloras kopas, iegūst ļoti daudz un ir īpaša Latvijai.

Riktīgas Zemgales sievas
Sandra Kerēvica, Svitenes tautas nama vadītāja, pievienojās suminājuma vārdiem par Leona Zarāna lomu kopas attīstībā pēdējos astoņos gados. Viņa pastāstīja, ka savulaik viņu «aizņēmušies» no folkloras kopas «Dreņģeri», kurā Leons joprojām ir dalībnieks: «Viņu mums «iedeva» ar norunu, ka neatņemsim pavisam, un vēl ar in-strukciju, kā mums viņš jāmīl un jāsaudzē. Mēs to arī darām, jo Leons ir mūsējais.»

Kopas vadītājs L. Zarāns atzina, ka «Svitenē» jūtas kā savējais un ar prieku vismaz reizi nedēļā mēro ceļu uz Sviteni no dzīvesvietas Zorģu ciemā Iecavas novadā. Viņš sacīja: «Svitenē ir tādas riktīgas Zemgales sievas: ne tikai diskutējam kā ģimenē, bet arī strādājam.» L. Zarāns uzaudzis ar folkloru no pavisam maza vecuma Latgalē; devies līdzi tēvam muzicēšanas reizēs kopā ar «Bindaru sievām» no Preiļiem. Viņš pastāstīja, ka kopa draudzējas un sniedz priekšnesumus arī pie pārrobežas kaimiņiem Lietuvā – Pakrojā un Biržos.

Labākā un skaistākā uz planētas
Kopas dalībniece Gunta Novika ieradusies Svitenē 1971. gadā, lai nostrādātu no valsts noliktos divus gadus pēc mācību beigšanas un atkal dotos prom, taču palikusi šeit uz mūžu. Viņa atzina, ka folklora ir atradusi vietu dziļi dvēselē un darbošanās kopā «Svitene» tagad ir dzīvesveids. Savukārt Ilga Vaičūne par dzīvošanu Svitenes pagastā sacīja: «Svitene ir mana dzimtā vieta, un tā man ir labākā un skaistākā uz planētas.» Ilgai dzimtas saknes meklējamas arī Lietuvā. No tēva puses vecmāmiņa bijusi lietuviete, vectētiņš – polis, bet tēvs – jau latvietis. Ilga pati apprecējusies ar Latvijas lietuvieti.

Tulka pienākumus kultūras apmaiņas pasākumos ar Lietuvas folkloristiem parasti veic kopas dalībniece Gundega Kaulene, kurai arī dzimtas vēsture saistīta ar Lietuvu. Viņa sacīja: «Esmu zemgaliete līdz kaulam. Varbūt no lietuviešu asinīm esmu mantojusi patriotisma jūtas pret savu vietu. Jā, viņiem tā ir nedaudz vairāk.»

Folkloras kopas «Svitene» CV

Pirmais mēģinājums notiek 1998. gada 6. oktobrī. Ideja par folkloras kopas izveidošanu pieder bijušajai tautas nama vadītājai Valijai Kruļikovskai.

Mākslinieciskie vadītāji: Skaidrīte Kuķalka (1998 – 2008); Vineta Makšus (2008 – 2011);
Leons Zarāns – kopš 2011. gada.

1999. gada 20. februārī tiek apstiprināta kopas darbība un nosaukums «Svitene».

Radošā darbība galvenokārt balstīta Svitenes un Zemgales novada tautasdziesmu, nostāstu, ticējumu, paražu, rituālu izpētē un popularizēšanā.

2001. gadā par novada savdabības aizsardzību un kopšanu kopas vadītāja Skaidrīte Kuķalka saņēmusi Lielo folkloras Gada balvu.

2005. gada jūlijā Svitenes pagastā notiek pirmais lielākais folkloristu saiets ar viesiem no Kurzemes, Latgales un Zemgales.

Pagasta un Rundāles novada ļaudīm folkloras kopas tautasdziesmas skanējušas gadskārtu un valsts svētkos.

Kopa piedalījusies starptautiskajos folkloras festivālos «Baltika», 23. Vispārējos dziesmu svētkos; 2009. gada festivāla «Baltica» pasākumi vienu dienu noritējuši arī Svitenē.

«Svitene» sniegusi priekšnesumus dažādos novados Latvijā, ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Baltkrievijā, Bavārijā un Itālijā.

Folkloras kopā pašlaik ir 12 dalībnieku. Kopš dibināšanas dienas tajā darbojas Ilga Vaičūne, Gunta Novika, Daiga Medvedjeva.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Radoši, ar neizsmeļamu izdomu un dziļu saturu

Kategorijas