Mērķis – radīt ilgtspējīgu skolu tīklu

2019. gada 6. septembris 00:00

506

Vecumniekus apmeklē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Turpinot augustā sāktās sarunas ar Latvijas pašvaldībām par skolu tīkla attīstību, 4. septembrī Vecumniekus apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa tikās ar Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada domes vadību un izglītības jomas pārstāvjiem.

«Ministrija iecerējusi ar visām pašvaldībām pārrunāt izglītības iestāžu tīkla attīstību, ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas uzstādījumus. Pašlaik ir būtiski fiksēt reālo situāciju katrā novadā, noskaidrot, kāds ir vietvaru redzējums un pienesums izglītības līdzfinansēšanā, gūt informāciju par īstenotajām un plānotajām skolu tīkla reformām, pedagogu trūkumu un atbalsta personālu saistībā ar izglītības nodrošināšanu. Diskusiju gaitā paredzēts arī izzināt, kāda palīdzība nepieciešama un kā varētu sadarboties blakus esošās pašvaldības, lai pārmaiņas būtu racionālas,» «Bauskas Dzīvei» skaidro Andris Gross, izglītības un zinātnes ministres padomnieks komunikācijas jautājumos.

Jārod īstais aicinājums
Ministre Ilga Šuplinska darba vizīti sāka ar Vecumnieku vidusskolas apmeklējumu. Viņa tikās ar vecāko klašu audzēkņiem, iepazinās ar īstenotajiem projektiem, programmām un iniciatīvām.

Tā kā nevienam nebija jautājumu ministrei, viņa izmantoja izdevību pavaicāt jauniešiem, kādas asociācijas viņiem saistās ar skolu, kā redz savu nākotni un vai ir skaidrs sapnis, uz ko tiekties. Daudziem puišiem «nebija ne jausmas», kādā jomā vēlētos izpausties, tāpēc viņiem un arī pārējiem I. Šuplinska deva šādu padomu: «Jāizvēlas tas, ko jūti kā savu aicinājumu, citādi būs grūti «sevi atrast». Esiet ambiciozi un drosmīgi lēmumu pieņemšanā!»

Nepiemēroti apstākļi un vide
Sarunā ar ministri domes vadība un skolas pārstāvji izgaismoja telpu risinājuma problēmu Vecumnieku vidusskolā, jo šīs izglītības iestādes attīstība ir svarīga visa novada iedzīvotājiem, atzina Guntis Kalniņš, pašvaldības vadītājs. Diemžēl Izglītības iestāžu investīciju projektu finansēšanas komisija nesaskaņoja Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūves projektu un pieteikums noraidīts kvalitātes kritēriju dēļ, jo obligāto centralizēto eksāmenu indekss 2017./2018. mācību gadā bija 42,3%. Aivars Ķiņķevskis, Vecumnieku vidusskolas direktors, to komentēja šādi: «Tas izskanēja kā pārmetums, taču ne katru gadu izdodas nokomplektēt klasi, kurā visiem audzēkņiem ir liela motivācija mācīties un spīdoši rezultāti.» 2018./2019. mācību gadā obligāto centralizēto eksāmenu indekss bija 51,9%.

«Sākumskolā un pirmsskolas grupās ir neatbilstīgi apstākļi, daudzas ieceres ierobežo vide. Ēkā, kas būvēta bērnudārza vajadzībām ar 280 vietām, telpas pārveidotas un pielāgotas, lai tur «satilpinātu» ap 200 bērnu, kas apmeklē pirmsskolas grupas, un vēl tikpat daudz 1. – 4. klašu skolēnu. Pašvaldība daudz ieguldījusi, lai varētu nodrošināt pirmsskolas darbu, dažādi «lāpāmies» jau gadus desmit,» ainu raksturoja A. Ķiņķevskis. Izaicinājums būšot nākamais mācību gads, kad ēkā «jāatrod» telpa datorklases iekārtošanai.

«Atzīmēju, bet nesolu,» – tā, izzinot nepieciešamību nodrošināt piemērotus izglītošanās apstākļus un vidi Vecumnieku vidusskolas audzēkņiem, sacīja ministre.

Pirmklasnieku skaits pieaug
Ministre iepazinās ar novada izglītības attīstības stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, iedzīvotāju skaita dinamikas un dzimstības rādītājiem. «Vecumnieku pagastā iedzīvotāju skaita samazinājums ir vismazākais, pēdējos gados dzimstība ir stabila, bērnu skaits 1. klasē pieaug. Ik gadu vairākas jaunās ģimenes izvēlas mūsu novadu par savu dzīvesvietu. Iedzīvotāju skaita kritums Bārbeles un Kurmenes pagastā parāda skolu slēgšanas ietekmi uz vietas tālāko attīstību,» sacīja Jānis Kovals, domes priekšsēdētāja vietnieks. Modelējot skolēnu skaita dinamiku nākamajos piecos gados, Vecumniekos paredzams pieaugums par 34%.

Izjūt teritoriālo lielumu
G. Kalniņš pastāstīja par līdz šim paveikto skolu tīkla sakārtošanā, iezīmēja nākotnes rīcības, kas skars vidusskolas Misā un Skaistkalnē, pamatskolu Stelpē. «Vēlamies dzīvot savā novadā, lai attīstītu vispirms jau izglītības jomu, tāpēc satraucoši ir minējumi par reformu saistībā arī ar mūsu skolām. Uz «savas ādas» izjūtam teritoriālo lielumu, jo katrā no sešām apdzīvotajām vietām ir savas prasības gan pēc ceļu infrastruktūras, gan kultūras un izglītības. Ja kaut kas tiek reorganizēts vai likvidēts, aktuāls kļūst transporta jautājums, un tas saistīts ar izmaksām,» pauda pašvaldības vadītājs.

Tikšanās dalībnieki diskutēja par jauno vidējās izglītības standartu, ieceri 1. – 4. klašu skolēnu ēdināšanu nodot pašvaldību ziņā, mēģināja rast skaidrojumu, kāpēc ik gadu valstī pasliktinās centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā un pārrunāja citus jautājumus.
Pēc tam ministre devās uz tā dēvēto Mazo skoliņu, kur izstaigāja telpu labirintus un pārliecinājās, kādā saspiestībā strādā pirmsskolas grupu un 1. – 4. klašu audzēkņi.

Sarunā ar Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldību un skolu pārstāvjiem I. Šuplinska aicināja iezīmēt demogrāfiskajai situācijai un citiem nosacījumiem atbilstīga ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla attīstības iespējas. Šīs pārmaiņas ietekmēs arī pašvaldību turpmāk pieņemtos lēmumus.

VIEDOKLIS

Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs: «Mēs savu izglītības iestāžu tīkla attīstības projektu esam realizējuši jau 2009. gadā pēc iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas. Pēc tam tas papildināts, atverot Mūzikas un mākslas skolu, speciālo pirmsskolas izglītības iestādi, kas ministriju gan mazāk interesē, bet ir būtiska šādu bērnudārzu pieejamības nodrošināšanā. Tiekoties ar ministri, aicināju viņu pievērsties arī profesionālajai izglītībai un kopā ar pašvaldību vai reģionu rast risinājumu Saulaines profesionālās vidusskolas tālākajam liktenim un attīstībai. Tādā veidolā, kādā izglītības iestāde ir pašlaik, – pievienota Kandavas tehnikumam, lai nodrošinātu audzēkņu skaitu un tehnikums iegūtu Eiropas Savienības projektiem nepieciešamos rādītājus, lai varētu attīstīties, – tās izaugsme ir apdraudēta. Saulainē viss iet uz leju – nav ne vajadzīgās darba organizācijas, ne attīstības, ne skaidrības. Ministre piekrita, ka pārmaiņas vajadzīgas, bet tās atliekamas uz tālāku nākotni.»

Rita Zvirbule, Valles pirmsskolas izglītības iestādes «Cielaviņa» vadītāja: «Pārsvarā tika apspriestas vispārizglītojošo skolu problēmas. Saistībā ar pirmsskolām gribēju gūt skaidrību, kāpēc pirmsskolā un skolā atšķiras kontaktstundu skaits; atbilde ļāva noprast, ka ministre nav līdz galam iedziļinājusies jaunajā kompetenču pieejā, tomēr priecē, ka iestāžu vadītāji, iespējams, jau oktobrī tiks aicināti uz Rīgu, lai runātu par šo tematu. Pārdomas raisa Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktā pedagogu izglītības reforma, kas paredz iespēju iegūt skolotāja kvalifikāciju viena gada laikā tiem, kuriem jau ir augstākā izglītība. Vai optimismam ir pamats, rādīs laiks, taču es šaubos, vai tas atrisinās skolotāju trūkumu, jo neticu, ka tik īsā periodā iespējams sagatavot, piemēram, labu fizikas vai matemātikas skolotāju, kas varētu pasniegt šo priekšmetu vidusskolas klasēm.»

Aivars Mačeks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs: «Mums nekas nemainās, jo viss, kas bija plānots skolu tīkla sakārtošanā, ir paveikts. Pašlaik novadā ir Iecavas vidusskola, kas ir pārpildīta, Iecavas pamatskola, Zālītes speciālā pamatskola, divas pirmsskolas izglītības iestādes – «Dartija» un «Cālītis», Mūzikas un mākslas skola, kā arī sporta skola «Dartija».

Labi, ka saistībā ar reformu no dienaskārtības noņemts jautājums par speciālajām skolām, jo bērni, kuriem tās nepieciešamas, dzima un dzims.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mērķis – radīt ilgtspējīgu skolu tīklu

Kategorijas