BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielām būvēm nepieciešami speciālisti

Uldis Varnevičs

2019. gada 8. septembris 16:52

1675
Lielām būvēm nepieciešami speciālisti

Nolīgtais eksperts: Bauskas novada dome ir klasiska Latvijas vidusmēra pašvaldība, kas «uzbūrusi» pietiekami lielu cilvēku resursu aparātu.

Lai atrisinātu situāciju, kad kārtējo reizi apstājās Bauskas sporta halles celtniecība, Bauskas novada dome šovasar noalgoja ekspertu Jāni Uzulēnu. Viņa darbu novada domes deputāti vērtē neviennozīmīgi – citi pozitīvi, citi pauž, ka 15 tūkstoši eiro samaksāti praktiski par neko.

Intervijā ar «Bauskas Dzīvi» eksperts iepazīstināja ar saviem ieteikumiem Bauskas novada domei, kā arī personīgi raksturoja savu sadarbību un iespaidus par deputātu darbu. Viņš informēja, ka sadarbība ar Bauskas novada domi viņam ir noslēgusies, taču konsultācijas turpina sniegt arī pēc līguma beigām.

Kāpēc savulaik piekritāt sadarboties ar Bauskas novada domi, un vai bija tā vērts?
– Mans klients ir būvuzraugs SIA «Firma L4». Viņi prasīja viedokli par līguma pagarināšanu. Uzdevu vienkāršu jautājumu: «Ja pagarina līgumu, kas ir mainījies būvobjektā?» Izrādās – nekas nav mainījies. Sapratu, ka problēma ir ar projektēšanu un ekspertīze bijusi vai nu selektīva, vai savdabīga. Norādīju – ja šādi Bauskas novadā turpinās, tā būs apzināta vai neapzināta mantas izšķērdēšana.
Bauskā tikāmies ar gandrīz visiem projektā iesaistītajiem. Iepazīstoties ar materiāliem, kļuva skaidrs, ka domes darbiniekiem trūkst pieredzes. Sapratu, ka iesaiste projektā var būt interesanta un reizē likās kā labs izaicinājums. To risinājumu, kuru piedāvāju novada domei, vēl pirms noslēdzām līgumu, tagad pamazām īsteno.
Jāapzinās, ka tos divus mēnešus pametu pamatdarbu novārtā. Sākumā rēķināju, ka strādāšu pāris nedēļu, tāpēc piekritu 15 tūkstošu līgumam. Neuzskatu, ka esmu dārgs kā eksperts – tā ir vidēja cena. Es trīs mēnešos saņēmu 8,5 tūkstošus, pārējais ir samaksāts nodokļos.

Opozīcijas deputāti kritizē, ka par 15 tūkstošiem reāli nekas neesot izdarīts.
– Manā skatījumā, rezultāts ir ļoti pozitīvs. Pirms tam būvdarbi nenotika, projekta nebija, vīzijas, ko darīt, – nebija. Uzrakstījām visām iestādēm vēstules, precīzi skaidrojot, kādu ceļu mēs iesim. Ieguvām viedokļus un atzinumus, vai tā var darīt vai nevar. Pieņemot lēmumu izbeigt līgumu ar SIA «Projektēšanas birojs «Austrumi»» un būvkonstrukciju sadaļas izstrādei nolīgstot inženieri uz mēnesi, jūlijā būvnieks vien apguva turpat 300 tūkstošus eiro. Panācām, ka būvnieks pats tagad ir atbildīgs par būvprojektu, kam jābūt pabeigtam un saprotamam. Tas maksā dārgi, bet būtu maksājis dārgi arī tad, ja projektu pārtrauktu.

Kas sadārdzina būvprojektu? Par ko jāmaksā gandrīz 200 tūkstoši eiro?
– Izmaksu pamatā ir speciālistu darba stundas un nodokļi. Pie nepieciešamā darba apjoma vajag vismaz 20 cilvēkus, lai kvalitatīvi izstrādātu projektu noteiktajā termiņā. Ja paskatās lēto SIA «Projektēšanas birojs «Austrumi»» būvprojekta izstrādes līgumu, kas bija ar ļoti zemu cenu, un aprēķina laiku, kas it kā tērēts būvprojekta radīšanai, iznāk, ka darba stunda speciālistiem izmaksājusi vienu vai divus eiro. Vai tā ir reāla samaksa labam inženierim?

Kā jūs vērtējat – kā Bauskas novada dome varētu uzlabot darbu ar projektiem?
– Bauskas novada dome ir klasiska Latvijas vidusmēra pašvaldība, kas «uzbūrusi» pietiekami lielu cilvēku resursu aparātu. Iepirkumos atbildība sadalās – juristi, iepirkuma nodaļa, izpildvadība, iestāžu vadība, un beigās neviens nedz atbild, nedz pārvalda visus procesus. Jāapvieno iepirkumu nodaļa ar juridisko nodaļu. Vairāk par trim cilvēkiem šajā apvienotajā nodaļā nebūtu nepieciešams. 
Par halli – visu cieņu projektu vadītājai Laimai Bergai par atsevišķām lietām, ko viņa paveica, tomēr būvniecība ir specifiska nozare. 12 gadus esmu iedziļinājies šajā nozarē un tikai pēdējos trīs gadus sāku uzskatīt, ka būvniecības procesā varu pietiekami kvalitatīvi vadīt diskusiju, pieņemt lēmumus. Tas, ko saskatīju, liecināja, ka projekta kvalitāte tika apdraudēta jau 2010. gadā. Tas pats bija ar baseinu. Domei pietrūka pieredzes šāda iepirkuma organizēšanai, kas noveda pie virknes kļūdu. Tās ir metodiskas problēmas, kas atkārtojas. Prātīgs lēmums būtu no pirmās sekundes, kad pieņem lēmumu būvēt, meklēt atbilstīgu ārpakalpojumu – inženieri konsultantu, kas precīzi zina, kas jāizdara, lai uzbūvētu kvalitatīvi.

Ārpakalpojums tāpēc, ka novada dome nevar atļauties šādu speciālistu algot kā darbinieku?
– Viennozīmīgi. Pēc būtības domē ikdienas darbs juristiem un iepirkumu speciālistiem būtu jānoved līdz metodiskai dokumentu pārbaudei. Viena lieta ir iepirkt papīru, kur daži kvalitātes rādītāji, tur nav jābūt profesionālim. Būvniecībā – ja paņem standartus ēkas dzīves ciklam no idejas līdz nojaukšanai, tā ir vesela lēmumu kopa.

Kā vērtējat jūsu ieteikumu īstenošanas procesu novada domē?
– Ja runājam par naudu, kuru tērējam praktiskām lietām, un sporta halle tāda ir, deputātu uzdevums ir neatkarīgi no politiskās piederības lemt par labāko piedāvājumu. Deputātam ar spējām, pieredzi un savām zināšanām jāsniedz konkrētajai sabiedrībai pozitīvs pienesums.
Deputātiem bija jāizmanto mani kā izziņas avotu. Lielākie komplimenti Initai Nagņibedai, kas sasauca Jaunās konservatīvās partijas Bauskas nodaļas biedrus un uzaicināja mani uz sarunu. Bija produktīva telefona saruna ar Kristīni Kazāku. Visu cieņu Raitim Ābelniekam. Jānis Dūmiņš ar mani aprunājās, apjautājās, lūdza viedokli. Mārīte Ķikure un Uldis Kolužs runāja, prasīja, sauca uz pozīcijas sanāksmēm. Uzskatu, ka šie deputāti domā par Bauskas novadu.
Gribu uzteikt Jāni Feldmani, kurš kā jaunais saimnieciskās nodaļas vadītājs ļoti daudz laika velta šim projektam. Izpilddirektors Jānis Kalinka brīdī, kad bija visgrūtāk, uzticējās tam, ko darām, pats piedalījās procesā, veica lielu daļu tāmju aprēķinu kā inženieris ar specifiskām zināšanām. Visvairāk strādāju ar izpilddirektora vietnieci Inetu Ruhocku. Savukārt Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktorei Birutai Grantiņai pienāktos augsts apbalvojums par attieksmi pret savu darbu, ko viņa veic ar lielu sparu, jaudu un zināšanu bagāžu.
Kā Latvijas Reģionu apvienības atbalstītājs uzskatu, ka neviens no trijiem šī saraksta pārstāvjiem Bauskas novada domē nav kvalitatīva opozīcija. Spējīgi apvainot, zākāties, nodarboties ar mobingu, rāda kultūras trūkumu. Aleksandrs Novickis ietur konsekventu pozīciju, ka visi ir blēži. Opozīcija minēja tādus terminus kā «kartelis» un «korupcija». Cik zinu, vairākas pārbaudes ir veiktas, neviens nav aizturēts, kriminālprocesi nav ierosināti. Bija cerība, ka Karīna Andreika varētu šo situāciju labot, bet viņa sēdēs runā prastā baumu līmenī. Arī Gatis Skurba, manā skatījumā, īsti neder kā deputāts. Neizskatās, ka viņš būtu tendēts uz rezultātu.

Vai Bauska ir unikāls vai sistēmisks gadījums Latvijā?
– Bauska ir absolūti sistēmisks notikums. Kļūdas pamatā ir pieredzes trūkums konkrētajā nozarē, tāpēc nepieciešams eksperts un jābūt precīziem kritērijiem, kādu ņem un kāpēc. Ja būvē skolu, jāmeklē konsultants, kas ir uzbūvējis skolas. Izstrādāt vienu kvalitatīvu iepirkumu par konsultanta nolīgšanu ir krietni mazāks risks nekā izstrādāt virkni iepirkumu bez pieredzes – būvprojekts, eksperti, būvnieki, autoruzraudzība. Līdzšinējos līgumus var atrast visos stūros – nokopēja un ielīmēja.
Iedzīvotājiem jāsaprot, ka neatkarīgi no teritoriālās reformas Bauskas novads būs liela administratīvā teritorija arī jaunajā iedalījumā. Būs jāatrod harismātisks un stiprs vadītājs, kurš spētu kaut vai novadīt pašvaldības domes sēdes, neļaujot vienam personāžam tērēt citu enerģiju un laiku ar tukšu bļaušanu. Aicinu Bauskas novada iedzīvotājus nākamajās vēlēšanās ļoti padomāt, par ko jūs balsojat.


Jānis Uzulēns

SIA «Jurisconsultus» dibinātājs un valdes loceklis.

Sevi vērtē kā vienu no līderiem būvniecības nozares procesu izpratnē. «Pamatā darbojos būvniecības nozarē, kā doktorants, jurists, konsultants, eksperts, rakstu daudz par šo nozari,» informē J. Uzulēns.

Pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē.

Kandidēja uz Saeimu pēdējās vēlēšanās Latvijas Reģionu apvienības sarakstā.






20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem