BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ģimene, kam «benzīns asinīs»

Ģimene, kam «benzīns asinīs»

Spīķu laimīgais septītnieks uz starta Latvijas Rallijkrosa sezonas noslēgumā Mūsas trasē Bauskā.

Jau šajā nedēļas nogalē visus autosporta fanus priecēs Latvijas Rallijkrosa čempionāta sezonas pēdējais posms, kurā aizvadīsim arī autokrosa un folkreisa disciplīnu sacīkstes. Sacensības norisināsies 7. un 8. septembrī trasē netālu no Bauskas – «Mūsa Raceland». Divu dienu garumā savā starpā sacentīsies teju 190 autosportistu no Baltijas valstīm.

Kuplā skaitā sezonas noslēgumam sevi pieteikusi Spīķu ģimene – trasē dosies septiņi šīs ģimenes pārstāvji, seši brāļi un vecākā brāļa Ilgvara meita Līga, kas savus spēkus pierādīs gan rallijkrosa, gan folkreisa disciplīnās. Ģimene ar autosportu vienmēr bijusi uz «tu». Visiem ir «benzīns asinīs» – iekšēja vēlme doties trasē un sacensties. Juris ir viens no viņiem, savas autosportista gaitas sācis jau sen – startējot mazāka mēroga kartinga sacensībās. 2012. gadā jau nopietnāk – debitēja Latvijas čempionātā autokrosā. Caur tituliem Juris Spīķis nonācis rallijkrosā, kur turpina piedalīties arī pašlaik.

Kā izdomāji pievienoties autosportistiem, kas bija tas, kas lika «ielēkt» šajā adrenalīna pilnajā sporta veidā?
Juris Spīķis: – Vecāki no bērna kājas ir veduši mani un brāļus uz dažādām autosporta sacensībām. Sākumā tikai skatīties, un pēc kāda laika brāļi – Jānis un Intars – sāka arī piedalīties sacīkstēs, kļuva par čempioniem. Tad izskanēja ideja, ka vēl kādam no ģimenes jākļūst par tādu, tad nu nedaudz vēlāk arī es sāku savas autosportista gaitas, sākumā autokrosā un tagad rallijkrosā.

Vai atceries, kādas bija pirmās sacensības, kurās piedalījies? Sajūtas?
– Pirmās nopietnās sacensības aizvadīju 24 gados autokrosa disciplīnā, bet pirms tām bija sanācis piedalīties dažās mazāka mēroga kartinga sacīkstēs. Kādreiz, dodoties trasē, bija satraukums, bet tagad tā vairs nav, esmu pieradis pie sacensībām. Kaut gan 2017. gadā bija sacīkstes – Eiropas Rallijkrosa čempionāts –, kas lika atgriezties pie tām sajūtām un satraukuma, kas bija tad, kad sāku savas autosportista gaitas.

Kā pamudinājāt arī dāmu no ģimenes – Līgu – sacensties?
– Līga jau no bērnības tika ņemta līdzi uz autosporta sacensībām, tāpat kā mēs visi ģimenē. Pati jau sen bija izteikusi vēlmi piedalīties, un tāda iespēja arī tika viņai dota. Kā jau visiem Spīķu ģimenē, arī viņai ir «benzīns asinīs» – iekšēja vēlme doties trasē un sacensties. Pašlaik savām gaitām autosportā izvēlējusies folkreisa disciplīnu, jo tā ir vispieejamākā finansiāli, nav nepieciešams liels ieguldījums, lai varētu braukt sacensībās.

Sezonas noslēgumā Bauskā sacensību dalībnieku sarakstā septiņi Spīķu ģimenes pārstāvji – ir kāds īpašs iemesls, kāpēc startējat tik kuplā sastāvā?
– Pagaidām tas, ka būsim vienā vietā visi kopā, ir tāds kā noslēpums – pārsteigums vienam no ģimenes locekļiem, tāpēc negribētos to līdz galam atklāt. Aicinu visus uz Mūsas trasi vērot sacensības, tad arī uzzināsit to, kāpēc esam tik kuplā skaitā visi vienās sacensībās.

Cik svarīgs ģimenes atbalsts ir pašam, esot trasē?
– Sieva un meitas ir manas lielākās atbalstītājas, vienmēr brauc līdzi uz sacensībām, kurās piedalos. Ja uzvara vai labi sasniegumi, tad prieks bezgalīgs, bet, ja kādu apstākļu dēļ neizdodas tikt līdz finišam vai rezultāts nav tiks spīdošs, tad pārdzīvojums un asaras acīs. Pirms sacensībām noskaņoju sevi, esmu mierīgs, un tad trasē atliek tikai koncentrēties braukšanai. Ģimene ir tā, kas atbalsta, velta savu laiku, lai būtu klāt, – tas sacensībās vēl vairāk dzen uz priekšu.

Tev ir divas meitas. Autosports būs arī viņu aizraušanās, vai tomēr kas vairāk meitenēm domāts?
– Meitām interese par autosportu ir. Jau pašlaik izrāda vēlmi pašām piedalīties, bet pagaidām uzskatu, ka tas ir par sarežģītu un pārāk liels emocionālais slogs viņām. Lielākajai meitai viena no autosportistēm ir draudzene, tāpēc vēlme sacensties un startēt abām kopā vienās sacensībās ir lielāka.

Latvijas Rallijkrosa čempionāta sezonas kopvērtējumā klasē «Touring 2000», kurā startē, atrodies līderpozīcijā. Vai gaidāma spraiga cīņa ar tuvākajiem konkurentiem?

– Cīņa starp dalībniekiem vienmēr ir gaidāma, un tā sacensībās arī ir – katrs tiecas uz labāko un augstāko rezultātu. Gandrīz visu sezonu esmu aizvadījis ar stabilu sniegumu, tikai vienas sacīkstes lika «pasvīst» fināla braucienā, jo sāncenši, šķiet, vēlējās, lai es izstājos priekšlaicīgi. Sezonas noslēguma posmā nedēļas nogalē cīņa ar konkurentiem būs sagaidāma.

Kāds ir mērķis, ko vēlies sasniegt šajās sacensībās?

– Varētu teikt, ka tas ir čempiona tituls sezonas kopvērtējumā. Par katru cenu par uzvaru es necīnīšos, lai nerastos riskantas situācijas trasē, jo aizraujoties tāda iespēja pastāv. Ja čempiona titulu būs iespēja iegūt jau priekšlaicīgi, vēl sacensībām nebeidzoties, tad iešu uz pilnu banku un cīnīšos par uzvaru posmā.

Vai vari ieskicēt jau tuvākās nākotnes plānus, piemēram, 2020. gada sezonā?
– Skatīsimies, kā attīstīsies dažādi sacensību seriāli tepat Baltijā, un tad arī centīsimies saprast, kur startēt būtu labāk un interesantāk.

Ir vēl kaut kas, kas aizrauj līdzīgi kā autosports, ir vēl kāds hobijs?

– Aizraujos ar kalnu slēpošanu, katru gadu dodos ārpus Latvijas, lai noķertu vēl papildus šīs ekstrēmās emocijas un sajūtas. Domāju, ka sajūtas autosportā, esot trasē, ir pielīdzināmas tām, kuras iespējams noķert, traucoties lejā no kalna, slēpojot.