Satikt aizrautīgus cilvēkus un redzēt viņu darba augļus

2019. gada 6. septembris 00:00

125

Satikt aizrautīgus cilvēkus un redzēt viņu darba augļus

Stelpes seniori viesojas Kandavas novadā.

Ja šokolādes forma pielieta pilna, kā dabūt vietu pildījumam? Cik gadu nepieciešams, lai selekcionētu jaunu gladiolu šķirni? Kā pagatavot marinādi kūpināmam šķiņķim, neizmantojot etiķi? Kā turas un attīstās Kandavas pilsēta un Vānes pagasts, kur ļaudis nebaidās sacīt cits citam atzinīgus vārdus par labi padarītu darbu?

Autobusā nebija brīvu vietu, kad zinātkārie un dzīvespriecīgie Vecumnieku novada Stelpes pagasta seniori 13. augustā devās ceļā, lai savām acīm redzētu un iepazītu Pūres šokolādes ražotni, Laimoņa Zaķa gladiolu dārzu, Kandavas pilsētu, Vānes pagastu un mājražotāja Aivara Žiedas saimniecību.

Gladiolu «lielvalsts»
Pūrē katrs izgatavoja savu konfekti, sākot ar šokolādes masas iepildīšanu formā. Uz meistarklases vadītājas jautājumu, kā iegūt vietu pildījumam, drošas atbildes nebija. Smiekliem un jautriem komentāriem skanot, vēl siltā šokolādes masa tika izlieta atpakaļ tvertnē, atstājot tikai sacietēt paspējušo daļu. Tā nu veidoja dobu «trauciņu», kurā pildījām riekstu krēmu. To pārklājām ar jaunu šokolādes kārtu, kas kļuva par konfektes apakšu. Nu atlika vien konfektes likt ledusskapī un gaidīt, kad tās kļūs stingras.

Gladiolu audzētājam Laimonim Zaķim nodevām sveicienus no viņa Stelpes kolēģa Visvalža Viņķeļa. Izrādīdams savu gladiolu lauku, selekcionārs pārsteidza mūs, norādīdams, ka daudzi no, mūsuprāt, izcili skaistajiem ziediem ir brāķi. Tie tikšot gluži vienkārši nogriezti un izmesti atkritumos. Palikšot tikai pilnvērtīgie, kvalitatīvie ziedi. Lai radītu jaunu gladiolu šķirni, nepieciešami desmit gadi precīza un pacietīga darba.

Latvija pašlaik esot gladiolu «lielvalsts». Šeit audzētās šķirnes vēlas iegūt pat selekcionāri Amerikas Savienotajās Valstīs. Savulaik paši bijuši pasaules līderi, taču nu Latvijas kolēģi viņus pārspējuši. Tādēļ vēl jo skumjāk esot apzināties, ka valstī trūkst jaunu entuziastu, kas būtu gatavi pārņemt vecmeistaru pieredzi un turpināt Latvijas izcilās gladiolu audzēšanas tradīcijas.

Aivara Žiedas saimniecībā «Kalnēni» redzējām kūpinātavu, kurā tiek gatavoti gardumi, pēc kuriem ir stabils pieprasījums dažādos gadatirgos, pat Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Vistas vai cūkas gaļu kūpina pēc sentēvu metodēm, izmantojot tikai ābeles vai alkšņa malku. Pirms kūpināšanas gaļa tiek turēta marinādē, kuras sastāvā nav tradicionālā etiķa. Tā vietā lieto ābolu vai jāņogu sulu.

Dzīvesbiedre Linda izrādīja pagrabu, kur kārtīgās grupiņās rindojas ievārījumi, sulas un ekstrakti – pēc skata dzidri kā dzintars, cits kā gaišs, cits kā tumšāks. Katrs produkts pildīts savas formas traukā. Šķiet, ka saimnieku zināšanām, radošajam garam un darba priekam nav robežu!

Tad nāca kārta uz ugunskura vārītai baraviku zupai, plānajām pankūkām ar dažādām mērcēm un ievārījumiem, maizītēm ar «Kalnēnos» tapušiem kūpinājumiem un desām.

Pie savējiem Vānē
Uz Vānes pagasta pārvaldi braucām kā pie savējiem. Tur jau daudzus gadus par vadītāju strādā Daina Priede. Stelpe un stelpieši viņai bija jau pazīstami, jo Daina apmeklēja meitas Ivetas Pudānes dzejas grāmatas «Citas vērtības» prezentāciju Stelpes pamatskolā. Tomēr Vānes pagasta pārvaldniecei ir vēl ciešāka saikne ar Stelpi – šeit skolā mācās viņas mazdēls. Meita Inese, pazīstama Vecumnieku uzņēmēja, ir dedzīga Stelpes skolas un vietējo kultūras norišu atbalstītāja.

Inese, kurai Kandavas novads ir dzimtā puse, aktīvi piedalījās brauciena plānošanā. Viņa uzņēmās arī gides lomu un saistoši stāstīja, faktu materiālu papildinot ar bērnības atmiņām. Vānes pagasta pārvaldē jutāmies mīļi gaidīti. Daina enerģiski un asprātīgi pastāstīja par pagasta aktualitātēm, projektiem un iecerēm. Apskatījām kultūras namu, muzeju, bibliotēku. Galdā bija likti vietējo meistaru gatavoti sieri un citi kārumi. Laiks ritēja līksmās sarunās un kopīgi dziedātās dziesmās, jo bijām taču viesos – pie labiem draugiem.

Satikt darbīgus, aizrautīgus cilvēkus un redzēt viņu darba augļus arvien ir interesanti un iedvesmojoši. Lai šādi braucieni ir ne vien atpūta un izklaide, bet lai tie arī dod jaunas idejas un iedrošina rīcībai! Un rīcība ir jau tad, kad nākam un piedalāmies, kad apmeklējam sarīkojumus un esam labvēlīgi skatītāji, kad paužam savas domas, kad uzdrīkstamies – būt!

EKSKURSANTU ATZIŅAS

Liels paldies par zināšanām, ko guvām Kurzemes pusē! Brīnišķīgi gidi visos objektos. Paldies ceļabiedriem – kopā veidojām skaistu un dabīgu pļavu ziedu pušķi no mūsu dvēselēm.

Interesanta un garšīga bija ekskursija par šokolādes tapšanu. Ļoti patika recepte «Saldenā trifele»: 300 g mīlestības pret darbu, 100 g radošu ideju, 100 g darbīgu roku,
150 g veiksmes un 25 ml prieka asaru.

Atkārtoti guvām atziņu, ka mēs, latvieši, daudz ko varam – ja vien no sirds ko gribam, to arī gūstam. Visur sajutām labestīgo, dzīvespriecīgo un uzņēmīgo cilvēku dvēseli un vēlmi kopt savu zemīti. Arī mēs, būdami kopā, jutāmies kā draudzīga ģimene, kurā dzirksteļo dzīvesprieks un labestība. Paldies par šo dienu Sandrai Neliusai, Inesei Priedei, Egilam Neliusam (par dziesmām) un Edgaram Ozoliņam (par braucēju nogādāšanu visos ceļa punktos).

Cik jauki būt kopā, smieties, dziedāt un priecāties par dzīvi!

Avots: ekskursijas dalībnieku dienasgrāmata.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Satikt aizrautīgus cilvēkus un redzēt viņu darba augļus

Kategorijas